EDVAC

Vikipēdijas lapa
EDVAC darbībā

EDVAC (angļu: Electronic Discrete Variable Automatic Computer — "Elektroniskais diskrēto mainīgo automatizētais procesors”) bija viens no pirmajiem elektroniskajiem vispārēja pielietojuma datoriem. To izstrādāja un izgatavoja Mūra Elektrotehnikas skolā Pensilvānijā, ASV.[1] Līdzīgi kā ORDVAC tas bija ENIAC pēctecis, taču atšķirībā no ENIAC šis dators jau apstrādāja informāciju binārā nevis decimālā kodā un spēja uzglabāt gan programmu, gan datus tam īpaši paredzētā aiztures līniju atmiņā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ENIAC izgudrotāji Džons Maušlijs un Dž. Prespers Ekerts ierosināja EDVAC izstrādi jau 1944. gada augustā, tomēr līgums par jaunā datora būvniecību tika parakstīts tikai 1946. gada aprīlī ar sākotnējo budžetu 100 000 ASV dolāru apmērā. Tā galīgās izmaksas bija tuvākas ENIAC izmaksām (~ 500 000 ASV dolāru). Pabeigtais EDVAC tika uzstādīts 1949. gadā un tas darbojās līdz 1962. gadam , kad to aizstāja ar BRLESC.

Tehniskais raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Funkcionāli EDVAC bija binārs seriālais dators ar automātisku saskaitīšanu, atņemšanu, reizināšanu, programmētu dalīšanu un automātisku rezultāta pareizības pārbaudi. Vidējais datu pievienošanas laiks bija 864 mikrosekundes, bet to apstrādes laiks – 2900 mikrosekundes.[2]

Fiziski dators sastāvēja no piecām pamata sastāvdaļām:

  • magnētiskās lentes lasītājs-rakstītājs;
  • vadības bloks ar osciloskopu;
  • saziņas bloks (dispečeris), lai, saņemot norādījumus no vadības bloka un atmiņas, novirzītu tos uz citām vienībām;
  • skaitļošanas bloks, kas veica aritmētiskas darbības ar skaitļu pāri un nosūtīja rezultātu uz atmiņu;
  • taimeris taktēšanai;
  • atmiņas bloks, kas sastāvēja no diviem komplektiem, katrā pa 64 akustiskajām dzīvsudraba aiztures līnijām, kas katra varēja saglabāt astoņus 44 bitu mašīnvārdus;
  • trīs īslaicīgās atmiņas krātuves, katra spējīga saglabāt vienu mašīnvārdu.

Datoram bija 5937 elektronu lampas un 12 000 diodes, un tas patērēja 56 kW jaudas. Pēc izmēra EDVAC aizņēma 45,5 m² un svēra 7,8 tonnas. Lai veiktu tehniskas manipulācijas ar datoru, bija nepieciešams trīsdesmit cilvēku darbs astoņu stundu maiņās.

Atšķirībā no priekštečiem EDVAC varēja veikt arī aritmētiku ar peldošo komatu. Tas izmantoja 33 bitus mantisai un vienu bitu tās apzīmēšanai. Instrukcijām 44 bitu mašīnvārds tika sadalīts četrās 10 bitu adresēs un četros bitos. Pirmās divas adreses norādīja uz operācijā izmantotajiem skaitļiem atmiņā, trešā adrese norādīja vietu atmiņā, kurā saglabāt darbību rezultātu, bet ceturtā adrese apzīmēja nākamās izpildāmās instrukcijas atrašanos.

Ietekme uz datoriku[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

EDVAC darbība atstāja lielu iespaidu uz Džonu fon Neimanu. Savā monogrāfijā “Pirmais ziņojuma projekts par EDVAC” viņš aprakstīja vienu no mūsdienu datorikas būtiskākajiem principiem – "uzglabātās programmas" koncepciju, kurā programmas instrukcijas tiek glabāta tajā pašā atmiņā, kurā dati. Pēc šī t.s. fon Neimana arhitektūras principa strādā lielākā daļa EDVAC sekojušo datoru.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]