Edesas ūdenskritumu parks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Edesas ūdenskritumu parks
Καταρράκτες στην Έδεσσα.jpg
Daļa no Edesas ūdenskritumiem.
Edesas ūdenskritumu parks (Grieķija)
Edesas ūdenskritumu parks
Edesas ūdenskritumu parks
Atrašanās vieta Edesa, Pelas reģions, Centrālā Maķedonija, Grieķija
Koordinātas 40°48′N 22°3′E / 40.800°N 22.050°E / 40.800; 22.050Koordinātas: 40°48′N 22°3′E / 40.800°N 22.050°E / 40.800; 22.050
Augstums 70 m (Karadoss)
Kritumu skaits 7 (darbīgie ūdenskritumi)
Ūdenstece Edesaiosa (Εδεσσαίος)
Edesas ūdenskritumu parks Vikikrātuvē

Edesas ūdenskritumu parks (grieķu: Πάρκο των Καταρρακτών, Ūdenskritumu parks) ir parks grieķu Maķedonijas pilsētā Edesā, kuras teritorijā 14. gadsimtā laika apstākļi vai zemestrīce izmainīja reljefu un radīja jaunu noteci no toreizējā ezera.[1][2] Viss ūdenskritumu parks aizņem vairāk nekā 10 hektāru platību.[3]

Parks ir galvenais pilsētas apmeklētāju piesaistītājs un viena no vissvarīgākajām dabiskajām atrakcijām Grieķijā. Pavisam sākotnēji bijuši divpadsmit ūdenskritumi, no kuriem divi ir pieejami, bet pārējos bagātās veģetācijas dēļ nav viegli pamanīt.[3] Ūdenskritumi nav pastāvīgi, ūdens esamība tajos atkarīga no Vladovas (Agras) HES darbības. Lielākais no ūdenskritumiem ir 70 metrus augstais Karanoss.

Ūdenskrituma parka celiņu skaitā ietilpst vēsturisks bruģēts ceļš. Šis ceļš bija daļa no romiešu Via Egnatia, savienojot senās Dirrahiju (Durresu) un Apolloniju Adrijas jūras piekrastē, seno Edesu (tagad Vārošas rajons dienvidos no parka) un Salonikus ar turpinājumu uz Konstantinopoli.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

14. gadsimta veidošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais ūdens avots atradās Agras ezerā rietumos no pilsētas, kurā notek ūdeņi no tuvējā kalnu ledāja.[2] Nezināmu pārmaiņu dēļ Agras ezera ūdeņi sāka noplūst caur pilsētu pa daudziem strautiem, daļā no kuriem uz klints pilsētas austrumos izveidojās ūdenskritumi.

Rūpnieciskā izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimta beigās uz klints tika uzceltas vairākas rūpnīcas, jo ūdenskritumus varēja izmantot elektrības ražošanā bez maksas, kas bija visai izdevīgi. Kopumā tika uzceltas 5 lielas tekstilrūpnīcas un vairākas darbnīcas un miecētavas. Katra rūpnīca izmantoja citu ūdenskritumu, lai izveidotu savu autonomu elektrības piegādes sistēmu.[5] Mūsdienās daļa no tām tiek izmantotas kā industriāls muzejs.[6] Parka dienvidos saglabājusies kaņepāju virvju fabrika, kas starpkaru periodā bija lielākā virvju fabrika Grieķijā,[7] kopš 1983. gada tā ir kultūras pieminekļa statusā. Fabrika tika slēgta 1967. gadā, 1997.—2014. gadā funkcionēja kā atpūtas komplekss.

Parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats uz ūdenskritumu parka celiņiem.

1942. gadā Edesa atradās Vācijas okupācijā, un vācu armija nojauca tur bijušās kristiešu kapsētas pieminekļus un izveidoja šajā vietā parku ar diviem baseiniem kareivjiem. Pēc kara parks nonāca pilsētas pakļautībā un tika tālāk labiekārtots.[1]

Pašvaldība nolīga strādniekus un dārzniekus objekta paplašināšanai, un sāka būvēt dārzus un celiņus. Šis projekts tika pamests, jo izcēlās Grieķijas pilsoņu karš. Uzmanība parkam atkal tika pievērsta 1953. gadā, kad tajā tika pabeigts un sāka darboties pašvaldības restorāns ar nosaukumu “Pisines” saliņā starp diviem lielākajiem ūdenskritumiem.[3] 1960. gadu sākumā tika izveidotas ērtas piebrauktuves.[1]

1960. gadā Karamanļa vadītajai valdībai radās ideja likvidēt parku, applūdināt to un uzbūvēt ūdens spēkstaciju. Sabiedrības protesti apturēja šo projektu. Galu galā spēkstacija tika uzbūvēta otrā pilsētas malā.

Kopš 2003. gada ūdenskritumi tumsas laikā tiek izgaismoti varavīksnes krāsās, kas padara interesantu arī nakts apmeklējumu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]