Edgards Kolle

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Edgards Kolle
Edgard Colle
Edgards Kolle labajā pusē, spēlē pret Aleksandru Aļehinu.
Edgards Kolle labajā pusē, spēlē pret Aleksandru Aļehinu.
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gada 18. maijā
Valsts karogs: Beļģija Gente, Beļģija
Miris 1932. gada 20. aprīlī (34 gadi)
Valsts karogs: Beļģija Gente, Beļģija
Pilsonība Karogs: Beļģija Beļģija
Nodarbošanās šahists
a b c d e f g h
8
Chessboard480.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess blt45.svg
Chess plt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess blt45.svg
Chess qlt45.svg
Chess klt45.svg
Chess rlt45.svg
8
7 7
6 6
5 5
4 4
3 3
2 2
1 1
a b c d e f g h
Balto figūru izvietojums Kolles sistēmā

Edgards Kolle (nīderlandiešu: Edgard Colle; 1897. gada 18. maijs Gente1932. gada 20. aprīlis Gente) bija Beļģijas šahists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gados bijis labākais Beļģijas šahists. Sešas reizes uzvarējis Beļģijas šaha čempionātos (1922, 1924, 1925, 1926, 1928, 1929).[1] Savas aptuveni 10 gadus ilgās šahista karjeras laikā piedalījies vairāk nekā 40 starptautiskajos šaha turnīros. 1924. gada neoficiālā šaha olimpiādē pārstāvējis Beļģijas komandu un galvenajā turnīrā, kas reizē bijis arī Pasaules amatieru čempionāts, izcīnījis 3. vietu aiz Hermaņa Matisona un Friča Apšenieka.[2] 1926. gada neoficiālās šaha olimpiādes individuālajā turnīrā dalījis 7.-8. vietu ar Rihardu Reti.[3] Tajā pašā 1926. gadā uzvarējis šaha turnīros Amsterdamā un Merano (Itālija). 1929. gadā dalījis 1. vietu tradicionālajā jaungada šaha turnīrā Hastingsā (Anglija),[4] bet 1930. gadā uzvarējis Skarboro (Anglija) šaha turnīrā.[5] Lielākus panākumus šahā liegusi sasniegt vājā veselība. Pārdzīvojis trīs smagas kuņģa čūlas operācijas, taču pāragri miris ceturtās operācijas rezultātā.

Atstājis nozīmīgu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā. Izstrādājis oriģinālu balto figūru attīstības sistēmu dāmas bandinieka atklātnē (d2-d4, Zg1-f3, e2-e3, c2-c3, Zb1-d2, Lf1-d3 ar turpmāko e3-e4), kuru vēlāk papildinājis cits beļģu šahists Džordžs Koltanovskis, tāpēc šaha literatūrā tā nereti tiek dēvēta arī par Kolles—Koltanovska sistēmu. Arī mūsdienās šī attīstības sistēma nav zaudējusi savu popularitāti, jo ļauj baltajiem izvairīties no sarežģītiem atklātņu variantiem un ir iespējama uz visiem melno figūru izvietojumiem. No mūsdienu šaha lielmeistariem to bieži ir lietojuši Pīa Kramlinga un Arturs Jusupovs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]