Edgars Kramiņš

Vikipēdijas lapa
Edgars Kramiņš 2019. gadā

Edgars Kramiņš (dzimis 1964. gada 14. martā Ļeņingradā) ir latviešu muzikālā teātra aktieris, režisors, runas un vokālais pedagogs, sabiedrisks kultūras darbinieks un pedagoģijas zinātņu doktors. Bijis Nacionālās operas režisors, Rīgas Muzikāli poētiskā teātra mākslinieciskais vadītājs un Vokālās akadēmijas dibinātājs.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1964. gada 14. martā Ļeņingradā, 1965. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Rīgā.[1] Mācījās Emīla Dārziņa mūzikas skolas Zēnu kora klasē (1971—1980) un Rīgas 20. vidusskolas Kino klasē (1980—1983). Studēja Krievijas Teātra mākslas institūtā (1985—1991), studiju laikā sāka strādāt par aktieri, režisoru un dramaturgu Latvijas Nacionālajā operā un Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī, kura mākslinieciskais vadītājs bija no 1989. līdz 1999. gadam. Mūzikas dramaturģijas interpretācijā un režijā stažējās pie Borisa Pokrovska (Покровский), Jevgēņija Akulova (Акулов), Georgija Ansimova ( Ансимов) un Kārļa Pamšes.[2]

1989. gadā iestājās Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā (LNNK), bija iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[3] 1990. gadā sāka strādāt par pedagogu Muzikālo teātru aktieru skolā, vēlāk arī Rīgas Stradiņa Universitātē, Daugavpils Universitātē, Biznesa augstskolā “Turība”, Latvijas Televīzijā, Valsts kontrolē un dažādos mācību centros.

Vēlāk studēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (1996—2000) un Latvijas Universitātē (2000—2004), kur 2005. gadā ieguva pedagoģijas zinātņu doktora grādu.[2] Bija partijas “Jaunais laiks” biedrs (2002—2009). 2012. gadā atjaunoja pedagoģiski sabiedriskā mēnešraksta „Audzinātājs” izdošanu.[4]

Latvijas 14. skolotāju kongresā 2009. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Nacionālās Skolotāju savienības priekšsēdētāju.[5] Darbojās Eiropas Balss skolotāju asociācijā, Austrijas vokālo pedagogu apvienībā, Latvijas Teātra darbinieku savienībā, Aleksandra Čaka biedrībā un Kultūrizglītības un mākslas centrā "Kāpnes".

Kā vokālais pedagogs un konsultants vadīja meistarklases Latvijā, Austrijā un Krievijā. 2016. gadā nodibināja Vokālo akadēmiju.[6] Ir vokālās mākslas vasaras laboratorijas “Izdziedi vasaru”[7] un Jāņa Zābera Starptautiskā vokālistu konkursa Arhivēts 2020. gada 8. jūnijā, Wayback Machine vietnē. idejas autors un mākslinieciskais vadītājs.[8] Piedalījās televīzijas muzikālajos šovos „O kartes skatuve” (2011, 2012) un „Jauno talantu fabrika” (2013).

14. Saeimas vēlēšanās Kramiņš kandidēja no partijas Tautas kalpi Latvijai saraksta un aģitēja pret balsošanu pa pastu.[9]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Māte — Inese Kramiņa (1944, Rīga), kultūras un pašvaldību darbiniece.

Tēvs — Vilnis Kramiņš (1943, Kandavas apriņķis), Latvijas čempions motosportā.

Juridiskā laulībā bijis tikai vienu reizi. Ar sievu Ivetu Kramiņu kopdzīve ilga 7 gadus, bet ar Marinu Gubāti cilvillaulībā 19 gadus.[10]

Bērni:

  • dēls Jēkabs Kramiņš (1988; uzņēmējs); mazdēls Augusts Kramiņš (2018);
  • meita Ieva Kramiņa (1990; kultūras darbiniece);
  • dēls Kristaps Kramiņš (1994; scenogrāfs).

Mākslinieciski radošā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • inscenējumi
Latvijas Nacionālajā operā
Dž. Verdi “Traviata” 1988. g. 30. decembrī
Koncerts “Teātrī ienāk jaunie” 1989. g. 28. janvārī
A. Boito “Mefistofelis” 1989. g. 22. februārī
Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī
A. Čaks “Atzīšanās” 1988. g. 29. janvārī
E. Kramiņš “Staburadzes pārnākšana” 1988.g. 6. novembrī
V. Kalniņš, I. Kalniņš “Princese un Puķu Pūķis” 1989. gada 19. novembrī
A. Zapere “Dzied ziemas vidū Cīrulīši” 1989. gada 21. decembrī
M. Šneidere “Ielūgums Veimāras galmā” 1990. gada 28. februārī
R. Strautmane “Nesakarīgu lietu sakarības…” 1991. g. 3. martā
Muzikālo teātru aktieru skolā
Teatralizēts koncerts “Nāc, un paskaties tu arī!” 1993. g. 9. maijs
Muzikāla spēle “Pasaules tautu dziesmas un rotaļas” 1993. g. 6. oktobrī
Ziemassvētku koncerts “Katru gad` no jauna” 1993. g. 15. decembrī
Dziesmu un deju uzvedums “No Meteņiem līdz Ziemassvētkiem” 1995. g. 11. oktobrī
P.Bomaršē un V.A.Mocarta “Figaro kāzu” kompozīcija 1997. g. 26. martā
Teatralizēts uzvedums “Rotaļas ar velnu” 1997. g. 26. martā
Citur
Dziedātājas un vokālās pedagoģes I. Donavas piemiņai veltītais mūzikas vakars “Atspulgi”. 2004. g. 31. martā
Baltu vienības dienai veltītais Latviešu tautas dziesmu par jūru uzvedums 2013. g. 21. jūnijā
Komponista Raimonda Paula 60 — 80 gadu dziesmu retrospekcijas koncerts. 2013. g. 21. septembrī
Teatralizēts koncertuzevdums “No Pēterburgas līdz Vīnei” 2014. g. 14. martā
Teatralizēts koncerts “Ar dziesmu uz mājām” 2014. g. 22. aprīlī
Koncertuzvedums “Dziesmas no Rīgas Muzikāli poētiskā teātra izrādēm” 2014. g. 12. septembrī
Raiņa un Aspazijas 125 gadu jubilejai veltīts koncerts „Meklētāji”. 2015. g. 20. jūnijā
Viduslaiku mūzikas koncertuzvedums “Altissima Luce” 2016. g. 13 augustā
Lolitas Vambutes 80 gadu jubilejas koncertuzvedums “Vēlreiz pasaka sākas”. 2016. g. 28. augustā
Chanson dziesmu koncerts “Pardon Madame” 2016. g. 18. jūnijā
Kārļa Pamšes 100 gadei veltītais koncertuzvedums „Ja mana dzīve būtu tik mana vien…” 2017. g. 31. martā
Teatralizēts koncertuzvedums „Šūberts un Trejmeitiņas” 2017. g. 17. jūnijā
Imanta Kalniņa daiļradei veltītais koncerts “Cauri gadsimtiem Piebalgā” 2017. g. 20. jūlijā
Koncertuzvedums „Mana dzimtene jaukā” 2017. g. 28. jūlijā
Koncertuzvedums „Šūberts, vīns un Vīne”. 2017. g. 7. septembrī
Teatralizēts koncertuzvedums „No Sprīdīša līdz Lāčplēsim” 2018. g. 16. jūnijā
Koncertuzvedums „Kalniem pāri” 2018. g. 11. augustā
Elzas Stērstes un Jura Ābola muzikālās pasakas “Lauvas acenes” 2018. g. 12. augustā
Koncertuzvedums „Viss nāk un aiziet tālumā…” 2019. g. 22. jūnijā
Richarda Rodgersa un Oskara Hammersteina mūzikls “Mūzikas skaņas” 2019. g. 27. jūlijā
Teatralizētais koncerts „Dzejnieka paradīze” 2020. g. 14. februārī
  • atveidotās lomas
Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī
Dzejnieks, dziedātājs un liktenis A. Čaka “Atzīšanās” 1988. g. 29. janvārī
Autors E. Kramiņa “Staburadzes pārnākšana” 1988.g. 11. novembrī
Cerība K. Pamšes “Rakstis sniegā” 1990.g. 4. aprīlī
Pasaku teicējs V. Kalniņa, I. Kalniņa “Princese un Puķu Pūķis” 1990. gada 14. maijā
Kārlis A. Zaperes “Dzied ziemas vidū Cīrulīši” 1990. gada 5. decembrī
2.kungs R. Strautmanes “Nesakarīgu lietu sakarības…” 1991. g. 5. martā
Velns A. Auziņa, V. Aivara “Labulis un Čabulis” 1991.g. 29. jūnijā
Dzejnieks J. Poruka, E. Dārziņa “Atlidoja balta dvēselīte” 1992.g. 20. februārī
Ādolfs Alunāns K. Pamšes “Tavas debesis” 1992.g. 31. martā
Jaunais dzejnieks D. Aperānes, V. Rūmnieka “Zaļā zvaigzne” 1992.g. 1. oktobrī
Dieviņš V. Belševicas “Zem zilās debesu bļodas” 1994. gada 15. aprīlī
Citur
Solo koncerts Rīgā, Latviešu biedrības namā 2000. g. 18. martā

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir monogrāfiju „Runas prasme saziņā”,[11] “Sarunas bez robežām”[2] un dažādu publikāciju autors, mācību programmu eksperts, konsultants.[12]

Sarunas bez robežām: monogrāfija /, Rīga: Jumava, 2019. — 319.lpp., att., tab. — ISBN 978-9934-20-332-9.
Runāsim skaidri, spilgti, iedarbīgi: retorikas rokasgrāmata /, Rīga: BA Turība, 2016. — 624.lpp., att., tab. — ISBN 978-9934-543- 04-3.
Izaicinājumi citas izglītības politikas īstenošanai // Audzinātājs / zin. red.: Edgars Kramiņš. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 174 (6. 2012.), 4. — 9. lpp., att., sh.
Tēlainās izpratnes pilnveidošanās mākslas priekšmetu apguvē / Edgars Kramiņš, Baiba Talce // Audzinātājs / zin. red.: Edgars Kramiņš. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 174 (6. 2012.), 18. — 22. lpp., att.
Izglītība kā nacionāla bagātība // Audzinātājs / zin. red.: Edgars Kramiņš. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 173 (5. 2012.), 7. — 13. lpp., att., sh.
Erna Puknas — Traviņa: pedagoģijai atdotais mūžs // Audzinātājs / atb. red.: Anna Rancāne. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 172 (4. 2012.), 38. — 40. lpp., att.
Personības jēdziena izpratne mūsdienu izglītības sistēmā // Audzinātājs / atb. red.: Anna Rancāne. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 170 (2. 2012.), 10. — 15. lpp., att., tab.
Etniskā kultūra kā nacionālās izglītības garants // Audzinātājs / atb. red.: Anna Rancāne. — ISSN 1691 — 6964. — Nr. 169 (1. 2012.), 15. — 17. lpp., att., tab.
Nacionālas izglītības sistēmas kultūrfilozofiskais skatījums / Edgars Kramiņš // Uz vērtībām orientēta pasaules uzskata nozīme izglītības sistēmas veidošanai mūsdienu Latvijā / sast.: Edgars Kramiņš. — Rīga: Latvijas Nacionālā Skolotāju savienība, 2011.
Runas prasme saziņā: monogrāfija /, Rīga: BA Turība, 2005. — 688.lpp., att., tab. — ISBN 9984-766-61-6.
Studenta un docētāja komunikatīvā sadarbība studiju procesā / Edgars Kramiņš // Sociālo zinātņu attīstības tendences Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā: no vīzijām uz realitāti / redkol.: Jānis Vētra.. [u.c.]. — Rīga: RSU, 2005. — 184. — 194. lpp., att., tab. — ISBN 9984-550—67—2.
The development of communicative skills and abilities in the higher educational institutions as a competent of professional preparation / CD International conference “European added value in teacher education: The role of teacher as promoters of basic skills acquisition and facilitators of learning” / Tartu: Association for Teacher Education in Europe; University of Tartu, 2004. — 106. — 112. p., fig., tab. — ISBN 9985—4—0415—7.
Studentu komunikatīvās kompetences veidošanās runas apguves procesā: promocijas darbs /, Rīga: Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūts, 2004.- 294.lpp., att., diagr., tab.- ISBN 9984-770-13-3.
Nogriezti ceriņi vāzē // Aleksandra Čaka gadagrāmata- rakstu krājums / sast.: A.Konste.- Rīga: Izdevniecība “Pils”, 2002.g.- 134 — 149 lpp., att.- ISBN 9984-9570-2-017.
Komunikatīvās kompetences veidošanās runas apguves procesā kā konfliktu novēršanas līdzeklis // Starptautiskās konferences “Konflikta teorija un prakse multikulturālā sabiedrībā” rakstu krājums / Rīga: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola
Runas un vokālā pedagoga komunikatīvās kompetences veidošanās iespējas runas un vokālās metodikas kursā / Rīga: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola
Latvijas mūzikas vēsture un tradīcijas: mācību līdzeklis / Rīga: Kultūrizglītības un mākslas centrs “Kāpnes”, 1999.- 237 lpp., il, notis. ISBN 9984 — 978 — 00 — 1.
Aleksandras Streļņikovas elpošanas vingrošana un tās nozīme balss tehnikas pilnveidošanas un attīstīšanas procesā / Rīga: Muzikālo teātru aktieru skola

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Enciklopēdija: “Teātris un kino biogrāfijās” 2. sēj. (K — Ņ) / Rīga: apgāds “Preses nams”, 2002.
  2. 2,0 2,1 2,2 Sarunas bez robežām: monogrāfija/ Edgars Kramiņš// Rīga: Jumava, 2019.
  3. Nekārtības Vecrīgā tvnet.lv 13.01.2009.
  4. Tēlainās izpratnes pilnveidošanās mākslas priekšmetu apguvē/ Edgars Kramiņš, Baiba Reinberga// Audzinātājs. Nr. 174 (6. 2012.).
  5. Izglītība un audzināšana Latvijas sabiedrībai/ Rīga: Latvijas Nacionālā Skolotāju savienība, 2010.
  6. https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/65379/vokalais-pedagogs-edgars-kramins
  7. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. augustā. Skatīts: 2020. gada 3. jūnijā.
  8. https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/iedibina-konkursu-zabera-pieminai-14216096
  9. “Ņems nost procentus, balsos visi miroņi.” Kā par deputātu kandidātiem kļuvušie vakcīnu dezinformatori grauj ticību godīgām vēlēšanām rebaltica.lv 2022. gada 24. augustā
  10. Studentu runas prasmju pilnveidošanās saziņas procesā: promocijas darbs/ Edgars Kramiņš// Rīga: Latvijas Universitāte, 2004.- 306 lpp., att., tab.
  11. Runas prasme saziņā: monogrāfija/ Edgars Kramiņš// Rīga: BA Turība, 2005.
  12. Runas stilu apguve kā topošo speciālistu profesionālās kompetences veidošanās nosacījums/ Edgars Kramiņš// Changing education in a changing spciety —I/ Rīga: Izglītība soļi, 2003.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]