Edmunds Hilarijs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sers Edmunds Pērsivals Hilarijs
Sir Edmund Percival Hillary
Edmunds Hilarijs ap 1953. gadu
Edmunds Hilarijs ap 1953. gadu
Personīgā informācija
Dzimis 1919. gada 20. jūlijā
Valsts karogs: Britu impērija Oklenda, Jaunzēlandes domīnija, Britu impērija
Miris 2008. gada 11. janvārī (88 gadi)
Valsts karogs: Jaunzēlande Oklenda, Jaunzēlande
Pilsonība Karogs: Jaunzēlande Jaunzēlande
Nodarbošanās
  • ceļotājs
  • alpīnists
  • filantrops
  • diplomāts
  • biškopis
Vecāki Pērsivals Ogests Hilarijs
Gertrūda Hilarija (dzimusi Klārka)
Dzīvesbiedre Luīza Mērija Rouza (no 1953. līdz 1975.)
Džūna Mulgrūva (no 1989. līdz 2008.)
Bērni Pīters Hilarijs (dzimis 1954.)
Sāra Hilarija (dzimusi 1955.)
Belinda Hilarija (1959.—1975.)
Paraksts Edmund Hillary Signature.svg

Sers Edmunds Pērsivals Hilarijs (angļu: Sir Edmund Percival Hillary; dzimis 1919. gada 20. jūlijā, miris 2008. gada 11. janvārī) bija Jaunzēlandes alpīnists, ceļotājs un filantrops. 1953. gada 29. maijā 33 gadu vecumā viņš kopā ar Nepālas šerpu Tenzingu Norgaju kļuva par pirmajiem, kuriem izdevies sasniegt Zemes augstāko virsotni Everestu.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Edmunds Hilarijs dzimis Pērsivala Augusta un skolotājas Gērtrūdas Hilarijas ģimenē 1919. gada 20. jūlijā, tajā laikā Jaunzēlandes domīnijas lielākajā pilsētā Oklendā. Gadu vēlāk, 1920. gadā, ģimene pārcēlās uz mazliet dienvidos no Oklendas esošo mazpilsētu Tuakau, kur tēvs kā Pirmā pasaules kara dalībnieks ieguva zemi. Tur arī Edmunds Hilarijs pavadīja bērnību. Viņa aizraušanās bija grāmatu lasīšana. Pēc Tuakau vietējas skolas pabeigšanas iestājās Oklendas ģimnāzijā. 1935. gadā ģimenē pārcēlās dzīvot atpakaļ uz Oklendu. Oklendas ģimnāzijā, pēc skolas sarīkotas ekskursijas, Hilarijs sāka interesēties un aizrauties ar alpīnismu.[1] Pirmo nozīmīgo kalnā kāpšanu viņš veica 1939. gadā, uzkāpjot Olivjē kalnā. Šajā pašā gadā aizsāka arī cita sava sapņa realizāciju, tas ir, kopā ar brāli Reksu sāka nodarboties ar biškopību.

Otrā pasaules kara laikā Hilarijs dienēja Jaunzēlandes karaliskajos gaisa spēkusnavigators. Pirms uzkāpšanas Everestā, Hilarijs piedalījās 1951. gada neveiksmīgajā mēģinājumā uzkāpt Everestā Erika Šiptona vadībā, kā arī neveiksmīgajā mēģinājumā 1952. gadā sasniegt Čooju virsotni. Edmunds Hilarijs 1958. gadā piedalījās Britu Sadraudzības Transantarktiskajā ekspedīcijā, kas pirmie šķērsoja Antarktīdas kontinentu caur dienvidpolu. Vēlāk viņš sasniedza arī ziemeļpolu. Viņš kļuva par pirmo personu, kas ir bijis abos zemeslodes polos un Everestā.

Edmunds Hilarijs nomira 88 gadu vecumā, 2008. gada 11. janvārī, no miokarda infarkta.[2]

Labdarība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc uzkāpšanas Everestā Edmunds Hilarijs turpināja bieži apmeklēt Nepālu, tās bija kļuvušas par viņa otrajām mājām.[2] Viņš sāka sniegt atbalstu vietējiem iedzīvotājiem. 1961. gadā Edmunds Hilarijs izveidoja “Himalaju trestu”. Ar šī fonda atbalstu Nepālā ir uzbūvētas 27 skolas, divas slimnīcas un desmit klīnikas, atjaunoti klosteri un izveidota skolotāju apmācības koledžu.[2] Everesta pakājē ar Hilarija atbalstu gan finansiāli, gan praktiski ir izbūvēti divi nelieli lidlauki.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jānis Krops. «20. jūlijs. Pasaulē nāca pirmais Everesta iekarotājs sers Edmunds Hilarijs». Latvijas Radio 1, 2017. gada 20. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 LETA. «88 gadu vecumā miris Everesta iekarotājs sers Edmunds Hilarijs». TVNET, 2008. gada 11. janvāris. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]