Edvīns Aleksandrs Mednis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Edvīns Aleksandrs Mednis
Edvīns Aleksandrs Mednis
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gada 4. augustā
Rauna, Vidzemes guberņa Valsts karogs: Krievija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1967. gada 2. jūnijā (69 gadi)
Ņujorka, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Pulkvezleitnants.gif
Pulkvedis-leitnants
Dienesta laiks 1914—1918
1920—1939
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Baltā kustība
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Krievijas pilsoņu karš
Apbalvojumi Trīszvaigžņu ordenis V šķira, Lāčplēša kara ordenis, Igaunijas Ērgļa krusts IV šķira, Staņislava ordenis, Vladimira ordenis IV šķira, Annas ordenis, Lietuvas Ģedimina ordenis, V šķira, Serbijas Karadžordževiča Baltā Ērgļa ordenis, IV šķira, "Polonia restituta" ordenis, Zviedrijas Vāsas ordenis, Polijas armijas dzelzceļa apsardzes piemiņas medaļa
Izglītība Latvijas Universitāte
Cits darbs žurnālists

Edvīns Aleksandrs Mednis (1897-1967) bija Latviešu strēlnieku un Latvijas armijas virsnieks. Lāčplēša kara un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Nodarbojies arī ar rakstniecību un žurnālistiku.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Edvīns Aleksandrs Mednis ir dzimis 1897.gada 4. augustā Raunā, skolotāja ģimenē, māte Jūlija Elizabete Medne (dzimusi 1872. gadā kā Melngaile) bija folkloras vācēja Emiļa Melngaiļa vecākā māsa, Rūdolfa Blaumaņa jaunības mīlestība[1]. 1914. gadā beidzis Cēsu L. Ausēja reālskolu. Tajā pašā gādā kā savvaļnieks iestājies Krievijas impērijas armijā un nosūtīts uz Alekseja karaskolu Maskavā. Vēlāk pārcelts uz Kazaņas kājnieku karaskolu kur absolvējis paātrināto kursu kā praporščiks. 1914.g. 1. decembrī uzsācis dienestu 32. Kremenčugas kājnieku pulkā. Piedalījies vairākās kaujās vācu un austriešu frontē, divas reizes ievainots. Apbalvots ar Annas un Staņislava ordeņiem.

1915.g. jūlijā pārnācis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku). Bijis jātnieku-izlūku komandas priekšnieks. 1916. gada vasarā ar savu komandu piekomandēts L.Puņina jātnieku-diversantu vienībai. Paaugstināts par kapteini. No 1916.g. oktobra bataljona komandieris. Piedalījies Ziemassvētku kaujās kur smagi ievainots. Durkļu cīņā zaudējis aci. Apbalvots ar Vladimira ordeņa IV šķiru un Serbijas Karadžordževiča Baltā Ērgļa ordeņa IV šķiru

1918.gadā, pēc armijas sabrukuma, dodas uz dienvidiem un iestājies G. Bičerahova armijā Persijā, 2. Dagestānas kājnieku pulkā. Piedalījies Krievijas pilsoņkara kaujās pret Sarkano armiju. No 1920.g. janvāra dienējis Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijā. Orlā krīt padomju gūstā, bet vēlāk atbrīvots. Tā paša gada vasarā atgriezies Latvijā.

1920.g. septembrī iestājies Latvijas armijas dienestā un dienējis Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas informācijas nodaļā. 1921.gadā bijis Aizsardzības ministrijas kancelejas nodaļas priekšnieks. Tajā pašā gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni par 1916.g. 23.decembra kauju Skangaļu rajonā.[2] 1922-1932.g. bijis laikraksta Latvijas Kareivis galvenais redaktors. 1929.gadā beidzis Virsnieku akadēmiskos kursus un 1930.g. paaugstināts par pulkvežleitnantu. No 1932. līdz 1935. gadam bijis žurnāla Militārais apskats galvenais redaktors. Šajā laikā tapa raksti par Andreju Pumpuru un biogrāfiskā apcere. No 1933-1935.g. akadēmiskā žurnāla Universitas galvenais redaktors un no 1936. - 1938.g. žurnāla Aizsargs galvenais redaktors. 1933.g. absolvējis Latvijas universitātes tautsaimniecības fakultāti. Bijis studentu korporācijas Lettonia biedrs. Bijis nodaļas priekšnieks Armijas štāba Apmācības daļā. (1935-1939). Vēlāk bijis Kara saimniecības pārvaldes nodaļas vadītājs. 1939.g. atvaļināts. 1940.g. strādājis kā revidents Finanšu ministrijā. Darbojies Latviešu veco strēlnieku biedrībā, bijis tās priekšnieka vietnieks. Nodarbojies ar dramaturģiju, sarakstījis vairākas lugas. Starpkaru periodā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru (1930), Lietuvas Ģedimina ordeņa III šķiru Igaunijas Aizsargu Ērgļa krustu u.c. apbalvojumiem.[3]

Padomju okupācijas gadā no represijām izvairījies. Otrā pasaules kara izskaņā izbraucis uz Vāciju, bet vēlāk emigrējis uz ASV. No 1950.gada dzīvojis Ņujorkā. Nodarbojies ar žurnālistiku un rakstniecību. Vairāku noveļu un stāstu, tostarp par Latviešu strēlniekiem, autors. Miris 1967.gada 2. jūnijā Ņujorkā, ASV.

Raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(skat. arī periodikā.lndb.lv – 326 raksti ar autoru „Edvīns Mednis“ 12 dažādās rakstībās)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]