Edvīns Aleksandrs Mednis

Edvīns Aleksandrs Mednis Personīgā informācija Dzimis 1897. gada 4. augustā Rauna, Raunas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1967. gada 2. jūnijā (69 gadi) Ņujorka, ASV Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe pulkvedis-leitnants Dienesta laiks 1914 — 1918 1918 — 1920 1920 — 1939 Valsts Krievijas Impērija Baltā kustība Latvija Struktūra sauszemes bruņotie spēki Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis V šķira, Lāčplēša Kara ordenis, Igaunijas Ērgļa krusts IV šķira, Staņislava ordenis, Vladimira ordenis IV šķira, Annas ordenis, Lietuvas Ģedimina ordenis, V šķira, Serbijas Karadžordževiča Baltā Ērgļa ordenis, IV šķira, "Polonia restituta" ordenis, Zviedrijas Vāsas ordenis, Polijas armijas dzelzceļa apsardzes piemiņas medaļa Izglītība Latvijas Universitāte Cits darbs žurnālists, rakstnieks

Edvīns Aleksandrs Mednis (dzimis 1897. gada 4. augustā, miris 1967. gada 2. jūnijā) bija latviešu strēlnieku un Latvijas Bruņoto spēku virsnieks. Lāčplēša Kara un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Nodarbojies arī ar rakstniecību un žurnālistiku.

Dzīvesgājums

Edvīns Aleksandrs Mednis dzimis 1897. gada 4. augustā Raunā, skolotāja ģimenē, māte Jūlija Elizabete Medne (dzimusi 1872. gadā kā Melngaile) bija folkloras vācēja Emiļa Melngaiļa vecākā māsa, Rūdolfa Blaumaņa jaunības mīlestība. 1914. gadā beidza Cēsu L. Ausēja reālskolu. Tajā pašā gadā kā savvaļnieks iestājās Krievijas Impērijas armijā un tika nosūtīts uz Alekseja karaskolu Maskavā. Vēlāk pārcelts uz Kazaņas kājnieku karaskolu, kur absolvēja paātrināto kursu kā praporščiks. Pirmajā pasaules karā 1914. gada 1. decembrī uzsāka dienestu 32. Kremenčugas kājnieku pulkā. Piedalījās vairākās kaujās vācu un austriešu frontē, divas reizes ievainots. Apbalvots ar Annas un Staņislava ordeņiem.

1915. gada jūlijā pārgāja uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku). Bija jātnieku-izlūku komandas priekšnieks. 1916. gada vasarā ar savu komandu tika piekomandēts L. Puņina jātnieku-diversantu vienībai (krievu: Отряд атамана Пунина). Paaugstināts par kapteini. No 1916. gada oktobra bija bataljona komandieris. Piedalījās Ziemassvētku kaujās, kur smagi ievainots. Durkļu cīņā zaudēja aci. Apbalvots ar Vladimira ordeņa IV šķiru un Serbijas Karadžordževiča Baltā Ērgļa ordeņa IV šķiru.

1918. gadā, pēc armijas sabrukuma, devās uz dienvidiem un iestājās G. Bičerahova armijā Persijā, 2. Dagestānas kājnieku pulkā. Piedalījās Krievijas pilsoņu kara kaujās pret Sarkano armiju. No 1920. gada janvāra dienēja Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijā. Orlā krita padomju gūstā, bet vēlāk atbrīvots. Tā paša gada vasarā atgriezās Latvijā.

1920. gada septembrī iestājās Latvijas Bruņoto spēku dienestā un dienēja Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas informācijas nodaļā. 1921. gadā bija Apsardzības ministrijas kancelejas nodaļas priekšnieks. Tajā pašā gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par 1916. gada 23. decembra kauju Skangaļu rajonā. 1922.—1932. gadā bija laikraksta Latvijas Kareivis galvenais redaktors.

1929. gadā beidza Virsnieku akadēmiskos kursus un 1930. gadā tika paaugstināts par pulkvežleitnantu.

No 1932. līdz 1935. gadam bija žurnāla Militārais apskats galvenais redaktors. Šajā laikā tapa raksti par Andreju Pumpuru un biogrāfiskā apcere. No 1933. līdz 1935. gadam bija akadēmiskā žurnāla Universitas galvenais redaktors un no 1936. līdz 1938. gadam žurnāla Aizsargs galvenais redaktors.

1933. gadā absolvēja Latvijas universitātes tautsaimniecības fakultāti. Bija studentu korporācijas Lettonia biedrs.

Bija nodaļas priekšnieks Armijas štāba Apmācības daļā (1935—1939). Vēlāk bija Kara saimniecības pārvaldes nodaļas vadītājs.

1939. gadā atvaļināts. 1940. gadā strādāja kā revidents Finanšu ministrijā. Darbojās Latviešu veco strēlnieku biedrībā, bija tās priekšnieka vietnieks. Nodarbojās ar dramaturģiju, sarakstīja vairākas lugas. Starpkaru periodā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru (1930), Lietuvas Ģedimina ordeņa III šķiru, Igaunijas Aizsargu Ērgļa krustu u.c. apbalvojumiem.

Padomju okupācijas gadā no represijām izvairījās. Otrā pasaules kara izskaņā izbrauca uz Vāciju, bet vēlāk emigrēja uz ASV. No 1950. gada dzīvoja Ņujorkā. Nodarbojās ar žurnālistiku un rakstniecību. Vairāku noveļu un stāstu, tostarp par latviešu strēlniekiem, autors.

Miris 1967. gada 2. jūnijā Ņujorkā, ASV.

Raksti

• „Rokoko“ (sākums) Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., (beigas) Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. avīzē Latvis Nr. 222 (01.06.1922), 6. lpp. un Nr. 223 (02.06.1922), 3. lpp.
• „Osetiniete“ (sākums) Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., (turpinājums) Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē., (beigas) Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. avīzē Latvis Nr. 284, 285 un 287 (18., 19. un 21.08.1922)
• „Pulkveža Brieža nacionalie cientieni“ Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. avīzē Latviešu Strēlnieks Nr. 2 (01.01.1924), 23.–25. lpp.
• „Barbari Rīgā 1940. g. vasarā. Rakstnieka piezīmes“ Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. avīzē Daugavas Vēstnesis Nr. 62 (15.03.1942), 4. lpp.
• „Pēdējā vēstule“ Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē. avīzē Daugavas Vanagi Nr. 10 (10.03.1944)
• Romāna „Sirds melodija“ fragmenti avīzē Daugavas Vanagu Mēnešraksts Nr. 5 (01.09.1967)

(skat. arī periodikā.lndb.lv – 326 raksti ar autoru „Edvīns Mednis“ 12 dažādās rakstībās)