Edvīns Platkājis

Vikipēdijas lapa
Edvīns Platkājis
Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrs
Amatā
1989 — 1990
Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrs
Amatā
1990. gada 16. maijs — 1991. gada 13. novembris
Prezidents Anatolijs Gorbunovs
Premjerministrs Ivars Godmanis
Pēctecis Normunds Zemvaldis

Dzimšanas dati 1938. gada 29. decembrī (85 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rūjiena, Latvija
Profesija ārsts
Augstskola Rīgas Medicīnas institūts

Edvīns Platkājis (dzimis 1938. gada 29. decembrī Rūjienā) ir latviešu ārsts un politiķis, bijušais Latvijas Veselības aizsardzības ministrs (1989—1991).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1938. gadā Rūjienā. 1967. gadā absolvēja studijas Rīgas Medicīnas institūta (RMI) Ārstniecības fakultāti, strādāja par bērnu ķirurgu. Kopš 1972. gada bijis docētājs RMI, 1976. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju "Bronhektātiskās ķirurģiskās ārstēšanas vēlīnie rezultāti bērnu slimībās".

Kopš 1975. gada darbojies LPSR Veselības ministrijā. Bijis Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas galvenais pediatrs (1975—1979), Veselības aizsardzības ministra Vilhelma Kaņepa vietnieks (1979—1989). No 1989. līdz 1990. gadam bija Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrs.

1990. gadā E. Platkājis kļuva par pirmo Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministru Ivara Godmaņa vadītajā Ministru padomē, bet 1991. gadā Ministru padomes reorganizācijas rezultātā viņš amatu atstāja.

Vēlāk E. Platkājis bija klīniskās slimnīcas "Gaiļezers" galvenais ārsts (1992—2001), vēlāk tās direktors.[1]

Iesaistījies arī aktīvā politiskā darbībā. 1993. gadā E. Platkājis nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no "Republikas platformas" saraksta. Tāpat ievēlēšanai pietiekošu vēlētāju atbalstu nesaņēma 2001. gada Rīgas domes vēlēšanās, kandidējot no Latvijas Demokrātiskās partijas, un 8. Saeimas vēlēšanās 2002. gadā, kandidējot no politiskās apvienības "Centrs" saraksta.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zelta skalpelis. Profesora Aleksandra Bieziņa dzīve un darbs (līdzautors, 1980),
  • Ārsts un celtnieks Jānis Prombergs. Atmiņu un dokumentu grāmata (līdzautors, 2002),
  • Ārsta virsvalkā, ar karavīra stāju. Profesora Jāņa Slaidiņa piemiņas grāmata (līdzautors, 2007).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vilhelms Kaņeps
(kā Latvijas PSR Veselības ministrs)
Latvijas Veselības aizsardzības ministrs
(sākotnēji Latvijas PSR Veselības ministrs)

1989. gads — 1991. gada 13. novembris
Pēctecis:
Normunds Zemvaldis
(kā Veselības valsts ministrs)