Edvards Munks

**Edvards Munks**
Edvards Munks
	Munks 1921. gadā
Dzimis	1863. gada 12. decembrī; Lētene, Norvēģija
Miris	1944. gada 23. janvārī (80 gadu vecumā); Oslo, Norvēģija
Tautība	norvēģis
Nozares	gleznošana, grafika
Mākslas virziens	ekspresionisms

Edvards Munks (norvēģu: Edvard Munch; dzimis 1863. gada 12. decembrī, miris 1944. gada 23. janvārī) bija norvēģu gleznotājs un grafiķis, viens no ekspresionisma aizsācējiem. Munka visslavenākais darbs ir glezna "Kliedziens", kurā attēlotais motīvs kļuvis par vienu no mūsdienās visizplatītākajiem vizuālās mākslas motīviem pasaulē.^[1]

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Edvards Munks dzimis 1863. gadā Lētenē Norvēģijā. Agri sāka interesēties par mākslu un jau no 1877. gada radījis ļoti labas gleznas.^[2] Viņu spēcīgi ietekmējušas slimības, kas skāra viņa ģimenes locekļus, nāve mākslinieka daiļradē kļūst par vienu no biežākajām tēmām.^[2] 1893. gadā top Munka slavenākais darbs "Kliedziens", kam 1894. gadā seko glezna "Satraukums". 1899. gadā Itālijā E.Munks sajūsminājies par Renesanses un Rafaēla darbiem, kas iedvesmoja viņa dekoratīvos panno "Sarkanās vīnstīgas" 1898-1900 un "Golgāta" 1900. No 1901. līdz 1913. gadam mākslinieka darbi regulāri tika izstādīti Vīnē. 1903. gadā Munks kļūst par Parīzes neatkarīgo mākslinieku apvienības biedru un izstāda darbus viņu salonā. 1906. gadā top dekorācijas Ibsena lugu "Spoki"un "Heda Gablere"iestudējumiem. 1908.-1909. gadā Munks aizrāvies ar alkoholu un provocējis niknas ķildas. Tas māksliniekam izraisījis smagu depresiju, no kā viņš ārstējies Dānijā.

1910. gadā, pēc atgriešanās Oslo, Munks pievērsies peldēšanas ainu, dzīvnieku un dabas glezniecībai. Viņš meklē universālāku izteiksmi, ko apvieno ar sociālu refleksiju: darbi Sniega šķūrētāji (1911), Strādnieki atgriežas mājup (1912). 1922. gadā E.Munks rada sienu gleznojumus Oslo šokolādes fabrikā.

1944. gadā Edvards Munks mirst vientulībā savās mājās Ekelijā, Oslo tuvumā. Viņš atteicās kontaktēties ar vācu okupantiem un norvēģu nacistiem.^[2]

Edvarda Munka fotoportrets 1902. gadā. E.Munka muzeja arhīvs

Ievērojamākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Vakars Karla Johana ielā" (Evening on Karl Johann Street, 1892)
"Kliedziens" (The Scream, 1893)
"Madonna" (Madonna, 1894—1895)
"Pubertāte" (Puberty, 1895)
"Pašportrets ar degošu cigareti" (Self-Portrait with Burning Cigarette, 1895)
"Nāve slimnieka istabā" (Death in the Sickroom, 1895)
"Dzīves deja" (The Dance of Life, 1899-1900)
"Mirusī māte" (The Dead Mother, 1899-1900)
"Pašportrets starp gultu un pulksteni" (Self Portrait: Between Clock and Bed, 1940-1942)

Kliedziens. 1893. Norvēģijas Nacionālā galerija, Oslo
Nāves deja. 1899–1900. Norvēģijas nacionālā galerija, Oslo
Pelni. 1894. Norvēģijas nacionālā galerija, Oslo
Madonna. 1894. E.Munka muzejs, Oslo
Jaunas meitenes uz tilta1901. Hamburgas mākslas galerija
Sēna Sen-Klodā. 1890. E.Munka muzejs, Oslo
Pie ruletes galda Monte Carlo. 1892. E.Munka muzejs, Oslo
Augusts Strindbergs. Modernās mākslas muzejs, Stokholma, Zviedrija
Zvaigžnota nakts. 1893. J. Paul Getty Muzejs.
Vampīrs. 1895. E.Munka muzejs, Oslo
Satraukums. 1894. E.Munka muzejs, Oslo
Nāve un dzīvība. 1894. E.Munka muzejs, Oslo
Nāve slimnieka istabā. 1893. E.Munka muzejs, Oslo
Dāma no jūras. 1896.
Vakars. Melanholija I. 1896. E.Munka muzejs, Oslo
Šķiršanās. 1896. E.Munka muzejs, Oslo
Slimais bērns I. 1896. E.Munka muzejs, Oslo
Urna. 1896. E.Munka muzejs, Oslo
Balss /Vasaras nakts. 1896. E.Munka muzejs, Oslo
Skūpsts. 1897. E.Munka muzejs, Oslo
Mantojums. 1897–99. E.Munka muzejs, Oslo
Metabolisms. 1898–99. E.Munka muzejs, Oslo
Sarkans un balts. 1899–1900. E.Munka muzejs, Oslo
Vilciena dūmi. 1900. E.Munka muzejs, Oslo
Konsuls Kristens Sandbergs. 1901. E.Munka muzejs, Oslo
Skūpsts IV. 1902. E.Munka muzejs, Oslo
Četras meitenes Asgardstrandā. 1903. E.Munka muzejs, Oslo
Broša. Eva Mudocci. 1903. E.Munka muzejs, Oslo
Krasts ar sarkano namu. 1904. E.Munka muzejs, Oslo
Frīdriha Nīčes portrets 1906. Thielska Galleriet, Stokholma
Marata nāve I 1907.
Greizsirdība. 1907. E.Munka muzejs, Oslo
Saule. 1910–11. E.Munka muzejs, Oslo
Auļojošs zirgs. 1910–12. E.Munka muzejs, Oslo
Dzeltenais baļķis. 1912. E.Munka muzejs, Oslo
Uz dīvāna. 1913. E.Munka muzejs, Oslo
Raudošā. 1913–14. E.Munka muzejs, Oslo
Golgāta.1900.
Strādnieki mājupceļā. 1913–14. E.Munka muzejs, Oslo
Pļāvējs. 1917. E.Munka muzejs, Oslo

Pašportreti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašportrets. 1882. E.Munka muzejs, Oslo
Pašportrets. 1895. E.Munka muzejs, Oslo
Pašportrets ellē. 1903. E.Munka muzejs, Oslo
Pašportrets ar otām. 1904.E.Munka muzejs, Oslo
Pašportrets ar vīna pudeli. 1906. E.Munka muzejs, Oslo

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Gleznotājs Edvards Munks». Norvēģijas Karalistes vēstniecība. 2010. gada 8. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. novembrī. Skatīts: 2010. gada 18. augustā. (latviski)
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 Edīna Bernāra, Janiks Dirāns, Pjērs Kabanns, Žerārs Legrāns, Žans Lui Pradels, Nikola Tifeli, Anita Vanaga (2011) "Mākslas enciklopēdija no viduslaikiem līdz mūsdienām", ISBN 978-9934-11-027-6 Apgāds "Jumava".

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Edvards Munks.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Biogrāfija, galerija, diskusiju forumi (angliski)
Munka muzeja mājaslapa (angliski)
WikiGallery.org profils (angliski)
Papildinformācija (liis.lv) (latviski)

Šī gleznotāja biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Gleznotājs Edvards Munks». Norvēģijas Karalistes vēstniecība. 2010. gada 8. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. novembrī. Skatīts: 2010. gada 18. augustā. (latviski)

[enciklopedia-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 Edīna Bernāra, Janiks Dirāns, Pjērs Kabanns, Žerārs Legrāns, Žans Lui Pradels, Nikola Tifeli, Anita Vanaga (2011) "Mākslas enciklopēdija no viduslaikiem līdz mūsdienām", ISBN 978-9934-11-027-6 Apgāds "Jumava".

[1]

[2]