Edvards Munks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Edvards Munks
Edvard Munch 1921.jpg
Munks 1921. gadā
Dzimis 1863. gada 12. decembrī
Valsts karogs: Norvēģija Lētene, Norvēģija
Miris 1944. gada 23. janvārī (80 gadu vecumā)
Valsts karogs: Norvēģija Oslo, Norvēģija
Tautība norvēģis
Nozares gleznošana, grafika
Mākslas virziens ekspresionisms

Edvards Munks (norvēģu: Edvard Munch; dzimis 1863. gada 12. decembrī, miris 1944. gada 23. janvārī) ir norvēģu gleznotājs un grafiķis, viens no ekspresionisma aizsācējiem. Munka visslavenākais darbs ir glezna "Kliedziens", kurā attēlotais motīvs kļuvis par vienu no mūsdienās visizplatītākajiem vizuālās mākslas motīviem pasaulē.[1]

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Edvards Munks dzimis 1863. gadā Lētenē Norvēģijā. Agri sāka interesēties par mākslu un jau no 1877. gada radījis ļoti labas gleznas[2]. Viņu spēcīgi ietekmējušas slimības, kas skāra viņa ģimenes locekļus, nāve mākslinieka daiļradē kļūst par vienu no biežākajām tēmām.[2] 1893. gadā top Munka slavenākais darbs "Kliedziens", kam 1894. gadā seko glezna "Satraukums". 1899. gadā Itālijā E.Munks sajūsminājies par Renesanses un Rafaēla darbiem, kas iedvesmoja viņa dekoratīvos panno "Sarkanās vīnstīgas" 1898-1900 un "Golgāta" 1900. No 1901. līdz 1913. gadam mākslinieka darbi regulāri tika izstādīti Vīnē. 1903. gadā Munks kļūst par Parīzes neatkarīgo mākslinieku apvienības biedru un izstāda darbus viņu salonā. 1906. gadā top dekorācijas Ibsena lugu "Spoki"un "Heda Gablere"iestudējumiem. 1908.-1909. gadā Munks aizrāvies ar alkoholu un provocējis niknas ķildas. Tas māksliniekam izraisījis smagu depresiju, no kā viņš ārstējies Dānijā.

1910. gadā, pēc atgriešanās Oslo, Munks pievērsies peldēšanas ainu, dzīvnieku un dabas glezniecībai. Viņš meklē universālāku izteiksmi, ko apvieno ar sociālu refleksiju: darbi Sniega šķūrētāji (1911), Strādnieki atgriežas mājup (1912). 1922. gadā E.Munks rada sienu gleznojumus Oslo šokolādes fabrikā.

1944. gadā Edvards Munks mirst vientulībā savās mājās Ekelijā, Oslo tuvumā. Viņš atteicās kontaktēties ar vācu okupantiem un norvēģu nacistiem.[2]

Edvarda Munka fotoportrets 1902. gadā. E.Munka muzeja arhīvs

Ievērojamākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašportreti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Gleznotājs Edvards Munks». Norvēģijas Karalistes vēstniecība. 2010. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 18. augustā. (latviski)
  2. 2,0 2,1 2,2 Edīna Bernāra, Janiks Dirāns, Pjērs Kabanns, Žerārs Legrāns, Žans Lui Pradels, Nikola Tifeli, Anita Vanaga (2011) "Mākslas enciklopēdija no viduslaikiem līdz mūsdienām", ISBN 978-9934-11-027-6 Apgāds "Jumava".

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]