Vensku Edvarts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Edvarts Skujenieks)
Vensku Edvarts
Edvarts Skujenieks
Vensku Edvarts
Personīgā informācija
Dzimis 1855. gada 9. oktobrī
Sesavas pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1897. gada 25. maijā (41 gads)
Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Bērni Marģers Skujenieks, Biruta Skujeniece
Literārā darbība
Pseidonīms Rietums, Austrums, Rietuma Eidis, H. Soģenieks, Haralds, E. Jenēe.
Nodarbošanās rakstniecība, žurnālistika
Valoda latviešu
Žanri Dzeja, proza

Vensku Edvarts (īstajā vārdā Edvarts Skujenieks; 1855—1897) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1855. gada 9. oktobrī Sesavas pagasta Ķirkuču "Vensku" saimnieka ģimenē. Mācījās Kroņa Sodu pagastskolā, Jelgavas Annas baznīcas skolā un reālskolā (1870-1872), Jelgavas ģimnāzijā (1873), Kuldīgas ģimnāzijā (1874-1878). Abitūrijas eksāmenus nolika Rīgas pilsētas ģimnāzijā 1878. gadā. Studēja tieslietas Pēterburgas universitātē (1879-1884).

Pēc atgriešanās dzimtenē bija vācu laikraksta Heimat (Dzimtene) otrais redaktors un žurnāla "Rota" redakcijas loceklis (1885-1886), laikraksta "Baltijas Vēstnesis" redakcijas loceklis (1887-1888). Līdztekus darbojās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā, kur referēja par latviešu daiļliteratūru 1886., 1887. un 1895. gadā. Apprecējās ar teātra kritiķi, Jura Alunāna brāļa meitu Luīzi, 1886. gadā viņiem piedzima dēls Marģers, 1888. gadā meita Biruta.

1888. gadā viņš sāka strādāt par Valkas apriņķa policijas priekšnieka jaunāko palīgu Smiltenē. Pēc konflikta ar kādu ierēdni viņu apsūdzēja kukuļņemšanā un 1892. gadā apcietināja, bet pēc galvojuma atbrīvoja. Pēc tam atkal dzīvoja Rīgā, darbojās "Baltijas Vēstnesī" (1892-1897), laikrakstā Düna Zeitung (Daugavas avīze) par latviešu lietu referentu, rakstīja žurnālā "Austrums" par tautsaimniecības juridiskajiem jautājumiem.

Izdarīja pašnāvību 1897. gada 25. maijā Rīgā, apbedīts Lielajos kapos.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pārskatīšanās. [Stāsts]. Baltijas vēstnesis, 1872, 26.01.-09.02.
  • Dziesmu pavasaris. [Dzejoļu krājums]. 1882., 1893.
  • Jaunas dzejas. [Dzejoļu krājums veltīts J. Lautenbaham]. 1893.
  • Par šo un to. [Rakstu krājums]. Tieslietu kalendārs 1894.
  • Ķirkuču dzirnavas. [Stāsts]. Īstajā tautas kalendārā, 1894.
  • Pastarītes. [Dzejoļu krājums]. 1897.
  • Raksti 1929.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vensku (Skujenieks) Edvarts Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Kuldīgas Galvenā bibliotēka