Eesti Energia

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
AS Eesti Energia
Tips Akciju sabiedrība
Darbības joma enerģētika
Dibināts 1939. gads (mūsdienu formā 1998. gadā)
Galvenais birojs Tallina, Karogs: Igaunija Igaunija
Pakalpojumi Elektroenerģijas, siltuma un degvielas ražošana
Īpašnieks(-i) Igaunijas valsts
Darbinieki 5700 (2016. gads)
Mājaslapa energia.ee
Eesti Energia galvenā biroja ēka Tallinā

AS Eesti Energia ir Igaunijas valstij piederošs enerģētikas uzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas, siltuma un degvielas ražošanu, sadali un pārdošanu. Dibināts 1939. gadā. Galvenais birojs atrodas Tallinā.

Uzņēmuma grupas darbība izvērsta Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Jordānijā un ASV. Igaunijā uzņēmums darbojas ar zīmolu Eesti Energia, bet ārvalstīs — Enefit. Baltijas jūras reģionā uzņēmums iesaistīts elektroenerģijas tirgū, Igaunijā — arī gāzes tirgū, bet starptautiski tas darbojas degvielas tirgū.

Eesti Energia ir pasaulē vadošais degslānekļa pārstrādes uzņēmums, kas savas tehnoloģijas eksportē arī uz citām valstīm.[1] Grupai piederošās Narvas spēkstacijas nodrošina lielāko daļu Igaunijā saražotās elektroenerģijas (11 TWh gadā). Ar atjaunīgo enerģiju nodarbojas Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit Green.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmuma priekštecis bija akciju sabiedrība Elektrikeskus, kas dibināta 1939. gada 8. maijā. Uzņēmuma mērķis bija veikt Igaunijas elektrifikāciju. Tika uzbūvētas elektrolīnijas, kā arī sākta jaunu elektrostaciju projektēšana.

1945. gadā uzņēmums pārdēvēts par Eesti Energia. 1949. gada 22. janvārī darbu sāka elektrostacija Kohtla-Jervē. Tā bija pirmā spēkstacija, kas izmantoja jaunu degslānekļa pārstrādes tehnoloģiju.[1]

Strauja attīstība notika 1960. un 1970. gados kad tika izveidotas un darbu sāka jaunas elektrostacijas. Pie Narvas līdz 1973. gadam tika uzbūvēts unikālu degslānekļa spēkstaciju komplekss, kura kodolu veidoja Narvas elektrostacijas. 1980. gadā Eesti Energia uzsāka naftas produktu ieguvi no degslānekļa.

1998. gadā Eesti Energia tika reorganizēts no valsts uzņēmuma uz akciju sabiedrību. 1998. un 1999. gadā no Eesti Energia atdalīti un privatizēti elektrības sadales uzņēmumi Läänemaa Eletrivõrk un Narva Elektrivõrk. 1999. gadā Igaunijas valdība 51 % degslānekļa ieguves uzņēmuma Eesti Põlevkivi kapitāldaļu nodeva Eesti Energia meitas uzņēmumam Narva Elektrijaamad.

1995. gadā Igaunijas valdība sāka sarunas ar Northern States Power Company meitas uzņēmumu NRG Energy par kopuzņēmuma dibināšanu ar Eesti Energia meitas uzņēmumu AS Narva Elektrijaamad, kas pārvaldīja Narvas elektrostacijas. 2000. gadā noslēgts līgums, NRG Energy iegūstot 49 % kapitāldaļu uzņēmumā Narva Elektrijaamad. Šo darījumu asi kritizēja iedzīvotāji un politiskā opozīcija. Kad NRG Energy galīgajā termiņā neveica darījuma maksājumu, 2002. gada 8. janvārī Igaunijas valdība atcēla vienošanos. 2002. gada 21. augustā NRG Energy Londonas tiesā iesniedza prasību atlīdzināt zaudējumus no atceltā darījuma 100 miljonu sterliņu mārciņu apmērā, taču šī prasība tika noraidīta.

2003. gadā Igaunijas valdība nodeva atlikušās 49 % Eesti Põlevkivi kapitāldaļas Eesti Energia. Arī Narva Elektrijaamad 51 % kapitāldaļu tika nodota Eesti Energia.

2000. gadā Eesti Energia un Latvenergo paziņoja par plānu apvienot uzņēmumus, lai izveidotu Baltic Power Group. Šis darījums tomēr tika apturēts, jo Latvijas likumdošana aizliedza Latvenergo privatizāciju, kā arī sakarā ar nenoteiktību NRG darījumā.

2003. gadā Eesti Energia mēģināja privatizēt Lietuvas elektrības sadales uzņēmumus Rytu Skirstomieji Tinklai un Vakaru Skirstomieji Tinklai.[2] Kaut gan Eesti Energia tika izpildījusi privatizācijas kritērijus un bija vienīgais solītājs privatizācijas pēdējā posmā, Lietuvas valdība apturēja privatizāciju.

2005. gada 1. decembrī Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks vizītē Igaunijā tikās ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvu, lai apspriestu Eesti Energia dalību ierosinātajā Visaginas AES projektā. 2006. gada 8. martā Lietuvos Energija, Eesti Energia un Latvenergo vadītāji tikšanās laikā Ignalinā parakstīja saprašanās memorandu par gatavošanos jauna kodolreaktora būvniecībai Lietuvā. Eesti Energia veda sarunas sešus gadus; tomēr projekts tika apturēts pēc Lietuvas valdības maiņas 2012. gada beigās.

2006. gadā Eesti Energia sāka tirdzniecību Nord Pool Spot elektroenerģijas biržā, iegādājoties Somijas tirdzniecības uzņēmumu Solidus Oy. Tajā pašā gadā sākta elektroenerģijas pārdošana Latvijā un gadu vēlāk Lietuvā. Uzņēmums 2006. gadā sāka degslānekļa aktivitātes starptautiski. Tajā gadā Jordānijā tika izveidots meitas uzņēmums Jordan Oil Shale Energy. Saprašanās memorands starp Eesti Energia un Jordānijas valdību tika parakstīts 2006. gada 5. novembrī. Koncesijas līgums tika parakstīts 2010. gada 11. maijā Jordānijas premjerministra Samira Zaida al-Rifai un Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa klātbūtnē. 2011. gada martā Eesti Energia iegādājās 100 % Jūtā bāzēta degslānekļa ieguves uzņēmuma Oil Shale Exploration Company (tagad Enefit American Oil) kapitāldaļu.

2009. gadā Eesti Energia un Somijas minerālu ieguves un apstrādes iekārtu un tehnoloģiju uzņēmums Outotec izveidoja kopuzņēmumu Enefit Outotec Technology, lai attīstītu degslānekļa eļļas ražošanas tehnoloģijas; Eesti Energia jaunajā uzņēmumā ieguva 60 % kapitāldaļu. Kopuzņēmums veidots uz Outotec pētnieciskās laboratorijas Frankfurtē bāzes.[3]

Lai īstenotu ES Trešo enerģētikas paketi, 2009. gada 28. augustā Igaunijas valdība nolēma no Eesti Energia nodalīt un izpirkt pārvades sistēmas operatoru Elering. Darījums tika pabeigts 2010. gada 28. janvārī. 2010. gadā Igaunijas valdība apsvēra Londonas Fondu biržā veikt Eesti Energia akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, tomēr šis plāns tika atlikts.

2016. gadā Eesti Energia pieņēma jaunu stratēģisko plānu palielināt ieņēmumus un rentabilitāti laikā, kad enerģijas cenas ir zemas. Piecos gados paredzēts dubultot alternatīvās enerģijas ražošanu. Tika plānota vēja, saules, biomasas un degslānekļa gāzes enerģijas ražošanas palielināšana.[4] Īstenojot stratēģisko plānu, jūnijā visi Eesti Energia atjaunīgās enerģijas ražotāji apvienoti vienā uzņēmumā Enefit Taastuvenergia OÜ (tagad Enefit Green).[5] Gatavojoties apvienot Narvas elektrostacijas un degslānekļa eļļas operācijas vienā uzņēmumā, 1. jūlijā Eesti Energia Narva Elektrijaamad pārdēvēts par Enefit Energiatootmine. 2016. gadā Eesti Energia Tehnoloogiatööstus AS apvienots ar Eesti Energia Hoolduskeskus AS un Eesti Energia Testimiskeskus AS, iegūstot jaunu nosaukumu Enefit Solutions AS. 30. novembrī grupa par 0,1 miljonu EUR iegādājās 10 % SIA Enefit Power & Heat Valka kapitāldaļu, tādējādi kļūstot par Eesti Energia pilnībā piederošu uzņēmumu. Decembrī Enefit Power & Heat Valka kapitāldaļas pārdotas citam meitas uzņēmumam Enefit Taastuvenergia OÜ.[4] 2017. gada janvārī pie Enefit Energiatootmine pievienots Eesti Energia Õlitööstus AS, kas no degslānekļa ražoja šķidro degvielu un retores gāzi.

2018. gada 29. maijā paziņots, ka Enefit Green par iegādāsies atjaunīgās enerģijas uzņēmumu Nelja Energia (4 Energia), kas darbojas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.[6]

Meitas un asociētie uzņēmumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eesti Energia meitas uzņēmumi (2017. gada decembrī):[7]

  • Enefit Energiatootmine AS — elektroenerģijas ražošana un šķidrās degvielas un retores gāzes ražošana no degslānekļa. Uzņēmums pārvalda Narvas elektrostacijas (Baltijas elektrostaciju un Igaunijas elektrostaciju), kas darbojas ar degslānekli. Abas elektrostacijas dod 95 % Igaunijā saražotās elektroenerģijas un apgādā Narvu ar siltumu. Uzņēmums arī pārdod vieglos pelnus, ko izmanto lauksaimniecībā un celtniecības materiālu ražošanā.
    • Narva Soojusvõrk AS (100 %) — siltuma sadale un pārdošana Narvā
  • Elektrilevi OÜ (100 %) — elektrības sadales tīkla operators
  • Enefit Kaevandused AS (100 %) — degslānekļa ieguve un degslānekļa eļļas pārdošana. Uzņēmums piegādā Narvas elektrostacijām un citiem klientiem kurināmo (degslānekli). Enefit Kaevandused pārvalda divas raktuves, divus karjerus un dzelzceļa transporta struktūrvienību.
    • Orica Eesti OÜ (35 %)
  • Enefit Solutions AS (100 %) — ražo, piegādā un apkalpo iekārtas un konstrukcijas enerģētikas un rūpniecības objektiem.
  • Enefit Green AS (100 %) — atjaunīgās enerģijas ražošana
    • Enefit Power & Heat Valka SIA (100 %, Latvija) — siltuma un elektroenerģijas ražošana un pārdošana
  • Attarat Holding OÜ (100 %) — holdinga operācijas
  • Enefit SIA (100 %, Latvija) — elektroenerģijas pārdošana gala lietotājiem
  • Enefit UAB (100 %, Lietuva) — elektroenerģijas pārdošana gala lietotājiem
  • Enefit Sp. z o.o. (100 %, Polija) — elektroenerģijas pārdošana gala lietotājiem
  • Enefit Oy (100 %, Somija) — elektroenerģijas pārdošana gala lietotājiem
  • Enefit AB (100 %, Zviedrija) — elektroenerģijas pārdošana gala lietotājiem
  • Enefit U.S., LLC (100 %, ASV) — holdinga operācijas
    • Enefit American Oil Co. (100 %, ASV) — šķidrās degvielas ražošanas attīstīšana
  • Enefit Outotec Technology OÜ (60 %, kopuzņēmums ar Outotec struktūrvienību Vācijā) — degslānekļa eļļas ražošanas tehnoloģiju attīstīšana un licencēšana
  • Enefit Jordan BV (65 %, Jordānija) — eļļas iegūšana no degslānekļa

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]