Egļu čiekuru tinējs
Egļu čiekuru tinējs (Laspeyresia strobilella L., tāpat arī Cydia strobilella, Grapholita strobilella, Laspeyresia youngana (Kft.) un Pseudotomoides strobilellus)[1] ir tinēju dzimtas kukainis, augēdājs. Latvijā ir uzskatāms par ievērojamu egļu sēklu kaitēkli, kas ir spējīgs masveidā savairoties un radīt būtiskus bojājumus lielā platībā.[2][3] Sastopams egļu tīraudzēs, mistraudzēs ar egļu piemistrojumu, dažkārt arī sēklu plantācijās.[4]
Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Imago stadijā — tauriņš. Priekšspārni no brūnganpelēkiem līdz olīvbrūniem, ar sudrabainām šķērssvītrām, pakaļspārni no brūnganpelēki līdz tumšpelēkiem ar bālganu apmali. Spārnu pletums ir 10-15 mm. Vēders pelēcīgs ar gaišām svītriņām.
Kūniņa: Brūngana, garums līdz 8 mm.
Kāpurs: Balts, līks, tumšu galvu, 10-15 mm garš. Raksturīga fakultatīvā diapauze, kas iestājas čiekuru neražas gados, tā var ilgt pat 1—2 gadus. Dzīvo izolētās grupās.
Ola: Aptuveni Ø0,3 mm, ieapaļa, dzeltenīga.[4]
Vairošanās un attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzīves cikls ir saistīts ar barības auga augļu ražošanas spējām. Tauriņi izlido maijā un jūnijā. Olas dēj parastās egles sievišķajos ziedpumpuros starp atvērtajām zvīņām. Kāpuri izšķiļas vienīgi pēc čiekurzvīņu aizvēršanās un čiekura noliekšanās, pēc izšķilšanās iegraužas čiekurā, kurā arī barojas un dzīvo. Vienā čiekurā var būt pat līdz desmit kāpuriem. Pēcāk nobirušajos čiekuros pārziemo un nākamā gada agrā pavasarī iekūņojas, lai pārtaptu par tauriņu. Kūniņas stadijā atrodas aptuveni divas nedēļas.
Kaitēkļa paaudzes attīstība var ilgt 1—3 gadus, attīstības garumu ietekmē diapaužu esamība.[4]
Barošanās un bojājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Barojas kāpuri ar parastās egles čiekuriem, visbiežāk invadējot tos, kuri atrodas labāk apgaismotajā vainaga daļā. Sākotnēji tiek bojāta čiekuru serde, vēlāk zvīņu pamatnes un sēklas.
Īpaši bīstams egļu sēklu plantācijās, kur atsevišķos gadījumos bojā līdz 100% čiekuru, iznīcinot pat līdz 70% sēklu ražas. Nobirušie čiekuri deformējas un sasveķojas, čiekuru zvīņas neatveras un čiekuri priekšlaicīgi nobirst.[4] Barošanās ietekmē mazinās auga sēklu skaits un dabiskās izplatības apjoms.
Būtiskas defoliācijas gadījumā ir viena no kaitēkļu sugām, kas katru gadu tiek uzskaitīta papildus pirmā līmeņa meža veselības stāvokļa monitoringa mērījumu veikšanai parauglaukumos.[5]
Dabiskie ienaidnieki un apkarošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dabisku apdraudējumu rada kukaiņēdāji putni. Mākslīgai kaitēkļu apkarošanai izmantojami insekticīdi, tie ir izmantojami vien bagātos čiekuru gados, kad ir novērojama masveida savairošanās. Populācijas skaita mazināšanos var radīt arī slikta čiekuru raža.[4] Mazināt pieaugušo īpatņu skaitu var arī savācot un iznīcinot inficētos čiekurus, pirms kāpuri ir pārgājuši nākamajā attīstības stadijā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Cydia strobilella (LASPST)[Overview]| EPPO Global Database». gd.eppo.int. Skatīts: 2022-02-06.
- ↑ «Letonika.lv. Enciklopēdijas - Meža enciklopēdija. tinēji». www.letonika.lv. Skatīts: 2022-02-06.
- ↑ «Dendrofāgie kukaiņi». emmuzejs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-06. Skatīts: 2022-02-06.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Miezīte Olga. Meža aizsardzība un apsardzība. 1.daļa Meža entomoloģija. Jelgava, Latvija : Studentu biedrība «Šalkone», 2015.. 53.. lpp.
- ↑ «Nacionālā meža monitoringa 1.4. aktivitātes „Meža kaitēkļu un slimību monitorings” metodika». 17.12.2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 09.03.2022. Skatīts: 06.02.2022..
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Egļu čiekuru tinējs.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)