Egvekinota

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Egvekinota
pilsētciemats
Эгвекинот
Эрвыӄыннот
Egvekinota
Egvekinota (Čukotkas autonomais apvidus)
Egvekinota
Egvekinota
Egvekinota (Krievija)
Egvekinota
Egvekinota
Koordinātas: 66°19′N 179°07′W / 66.317°N 179.117°W / 66.317; -179.117Koordinātas: 66°19′N 179°07′W / 66.317°N 179.117°W / 66.317; -179.117
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Tālo Austrumu federālais apgabals
Federācijas subjekts Karogs: Čukotkas autonomais apvidus Čukotkas autonomais apvidus
Rajons Iuļtinas rajons
Dibināts 1946
Pilsētciemats 1954
Platība
 • Kopējā 87,27 km2
Iedzīvotāji (2019)
 • kopā 3 146
 • blīvums 36/km²
Laika josla UTC+12 (UTC+12)
Egvekinota Vikikrātuvē

Egvekinota (krievu: Эгвекинот) vai Ervikinnota (čukču: Эрвыӄыннот — ‘asā cietā zeme’)[1] ir pilsētciemats Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidus Iuļtinas rajona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Izvietojies Beringa jūras Kresta līča krastā. Pilsētciemata sastāvā kopš 1995. gada ir līdz tam patstāvīgais Ozjornijas enerģētiķu ciemats 13 km uz ziemeļiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Egvekinotas osta un ciemats pie tās uzbūvēta, lai nodrošinātu transportu 1937. gadā atklātajām bagātīgajām Iuļtinas polimetālu (alva, volframs, molibdens) atradnēm. Projekta īstenošanai Daļstroj organizācijā tika izveidota atsevišķa nodaļa Čukotstroj. Būvniecība uzsākās 1946. gada 16. jūlijā, kad Egvekinotas līcī piestāja tvaikonis Sovetskaja Latvija ar pirmo 1500 ieslodzīto partiju.[2] No 1946. līdz 1957. gadam ostas, ciemata, Iuļtinas raktuvju un autoceļa būvniecībā bija nodarbināti ap 40 000 ieslodzīto. 1951. gadā tika pabeigts 200 km garais Egvekinotas—Iuļtinas autoceļš, bet 1952. gadā ekspluatācijā nodota Egvekinotas osta. No 1953. gada jaunizveidotā Iviltinas rajona centrs, bet 1954. gadā Egvekinotai piešķirts pilsētciemata statuss.

1995. gadā darbu pārtrauca Iuļtinas kalnrūpniecības kombināts, līdz ar to strauji samazinājās kravu apjoms ostā. Ciemata iedzīvotāju skaits samazinājās no 5478 1989. gadā līdz 2413 2002. gadā. Pēdējos gados iedzīvotāju skaits stabilizējies ap 3100 cilvēku (62 % no rajona iedzīvotājiem), galvenokārt krievi, bet ap 10 % čukči un juiti.

Infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētciematā ir Polārais tehnikums, vidusskola, internātskola, bērnudārzs, kultūras centrs, mākslas skola, sporta komplekss, medicīnas centrs, bibliotēka, pasts, vairāki veikali, muzejs, komunālie uzņēmumi.[3] Dienvidos no ciemata atrodas Egvekinotas osta, tās kravu apgrozījums ap 100 000 tonnu (2018). 4 km uz ziemeļiem atrodas Zaļivkrestas lidosta, kas nodrošina regulāru satiksmi ar Anadiru, Misšmitu, Koņerginu un Ueļkaļu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]