Ehokardiogrāfija

Ehokardiogrāfija jeb EhoKG ir sirds ultraskaņas diagnostikas metode. Tas ir sirds medicīniskās attēlveidošanas veids, izmantojot standarta ultrasonogrāfijas metodi vai Doplera ultrasonogrāfiju.^[1] Iegūto diagnostisko attēlu sauc par ehokardiogrammu.

Ehokardiogrāfija ir regulāri izmantota, diagnosticējot, ārstējot un novērojot pacientus ar jebkādām aizdomām vai zināmām sirds slimībām. Tas ir viens no visplašāk izmantotajiem diagnostikas testiem kardioloģijā. Tas var sniegt daudz noderīgas informācijas, tostarp sirds izmēru un formu (iekšējā kambara izmērus), pumpēšanas kapacitāti un jebkādu audu bojājumu atrašanās vietu un apjomu. Ehokardiogramma var arī sniegt ārstiem citus sirds funkcijas aprēķinus, piemēram, aprēķināt sirdsdarbību, izsviedes frakciju un diastolisko funkciju (cik labi sirds atslābst).

Ehokardiogrāfija ir svarīgs instruments, lai novērtētu sienas kustības anomālijas pacientiem ar aizdomām par sirds slimībām. Tas ir instruments, kas palīdz agrīnā stadijā diagnosticēt miokarda infarktu, kas parāda sirds reģionālo kustību anomāliju. Tas ir arī svarīgi, ārstējot un sekojot pacientiem ar sirds mazspēju, novērtējot izsviedes frakciju.^[2]^[3]

Ehokardiogrāfija var palīdzēt noteikt kardiomiopātijas, piemēram, hipertrofisku kardiomiopātiju, paplašinātu kardiomiopātiju un daudzas citas. Stresa ehokardiogrāfijas izmantošana var arī palīdzēt noteikt, vai sāpes krūtīs vai ar to saistītie simptomi ir saistīti ar sirds slimībām. Lielākā ehokardiogrāfijas priekšrocība ir tā, ka tā nav invazīva (nav saistīta ar ādas griešanu vai iekļūšanu ķermeņa dobumos) un tai nav zināmu risku vai blakusparādību.^[4] Ehokardiogramma var ne tikai izveidot sirds struktūru ultraskaņas attēlus, bet arī var precīzi novērtēt asinis, kas plūst caur sirdi, izmantojot Doplera ehokardiogrāfiju, izmantojot impulsa vai nepārtraukta viļņa Doplera ultraskaņu. Tas ļauj novērtēt normālu un patoloģisku asins plūsmu caur sirdi. Krāsu Dopleru, kā arī spektrālo Dopleru izmanto, lai vizualizētu jebkādus patoloģiskus sakarus starp sirds kreiso un labo pusi, asiņu noplūdi caur vārstiem (vārstuļu regurgitācija) un novērtētu, cik labi vārsti atveras (vai neatveras) vārstuļa stenozes gadījumā). Doplera paņēmienu var izmantot arī audu kustības un ātruma mērīšanai, izmantojot audu Doplera ehokardiogrāfiju.

Ehokardiogrāfija bija arī pirmā ultraskaņas apakšspecialitāte, kurā tika izmantots intravenozais kontrasts. Ehokardiogrāfiju veic sirds sonogrāfi, sirds fiziologi (Lielbritānijā) vai ārsti, kuri ir apmācīti ehokardiogrāfijā.

Zviedru ārsts Inge Edlers (1911—2001), Lundas universitātes absolvents, atzīts par "ehokardiogrāfijas tēvu", bija pirmais no savas profesijas, kurš sirds slimību diagnosticēšanai izmantoja ultraskaņas impulsa atbalss attēlveidošanu, ko izgudroja akustiskais fiziķis Floids Fairstons, ko izstrādāja, lai atklātu metāla lējumu defektus. Faktiski Edlers 1953. gadā izgatavoja pirmos ehokardiogrāfus, izmantojot rūpniecisko Firestone-Sperry ultraskaņas reflektoskopu. Izstrādājot ehokardiogrāfiju, Edlers strādāja ar fiziķi Karlu Helmmu Hercu, kurš bija Nobela prēmijas laureāta Gustava Herca dēls un Heinriha Rūdolfa Herca mazdēls.^[5]^[6]

Lietošana medicīnā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veselības biedrības iesaka izmantot ehokardiogrāfiju sākotnējai diagnostikai, ja notiek izmaiņas pacienta klīniskajā statusā un pēc jauniem ehokardiogrammas datiem ārsts var mainīt pacienta aprūpi.^[7] Veselības sabiedrības neiesaka veikt regulāras pārbaudes, ja pacienta klīniskais stāvoklis nemainās vai ja ārsts, visticamāk, nemainīs pacienta aprūpi, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem.^[7]

Parasts ehokardiogrāfijas pārmērīgas izmantošanas piemērs, ja tas nav norādīts, ir ikdienas pārbaužu izmantošana, reaģējot uz pacienta diagnozi — vieglas sirds vārstuļu slimības.^[8] Šajā gadījumā pacienti bieži ir asimptomātiski gadiem ilgi pirms pasliktināšanās sākuma, un ehokardiogrammas rezultāti neizmainītu aprūpi bez citām klīniskā stāvokļa izmaiņām.^[8]

Ehokardiogrāfijai tagad ir milzīga loma pediatrijā, diagnosticējot pacientus ar sirds vārstuļu slimībām un citām iedzimtām novirzēm. Jauna nozare ir augļa ehokardiogrāfija, kas ietver nedzimuša augļa ehokardiogrāfiju.

Apzīmējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tipiskākie pieņemtie termini ehokardiogrāfijas sirds izmeklējumos parasti ir:

BSA — ķermeņa virsmas laukums (no angļu val., body surface area)
DT — decelerācijas laiks (deceleration time)
IVRT — izovolumiskās relaksācijas laiks (isovolumic relaxation time)
E/A — agrīnas diastoliskās pildīšanās ātruma (E) attiecība pret vēlīnas diastoliskās pildīšanās ātrumu (A)
E — agrīnas diastoliskās pildīšanās maksimālais ātrums
E` — mitrālā vārstuļa fibrozā gredzena agrīnas diastoliskās kustības maksimālais ātrums
E/E` — agrīnās distoliskās pildīšanās maksimālā ātruma (E) attiecība pret fibrozā gredzena agrīnas diastoliskās kustības ātrumu (E`)
S/D — attiecība starp maksimālās plaušu asinsrites maksimālo ātrumu sistolē un diastolē
Vp — Transmitrālās plūsmas propagācijas ātrums
LA/RA — left atrium/right atrium (kreisais priekškambaris, KP/ labais priekškambaris, LP)
LV/RV — left ventricle / right ventricle (kreisais kambaris, KK / labais kambaris, LK)
LVOT — kreisā kambara izejas trakts (left ventricular outflow tract)
PHT — Spiediena puslaika metode (pressure half time)
TAPSE — trikuspidālā vārstuļa fibrozā gredzena plaknes sistoliskā ekskursija (tricuspid annular plane systolic excursion)
VC — vena contracta (regurgitācijas strūklas šaurākā vieta)
EDD — KK diametrs diastolē (end diastolic diameter)
ESD — beigu sistoliskais diametrs (end systolic diameter)
IVSd — Kambaru starpsiena (interventricular septal end diastole)
PWd — Muguējā siena (posterior wall thickness)
LVMI, M-r — kreisā kambara miokarda masas indekss (left ventricular mass index)
LVMI, 2-D — kreisā kambara miokarda masas indekss
Aorta (sinus valsalva)
Ao asc — Ascendējošā aorta (ascending aorta)
ST Jxn — Sinotubulārais savienojums (sinotubular junction)
LAVI — KP tilpuma indekss (left atrial volume index)
EDV — KK tilpums diastolē (end-diastolic volume)
ESV — KK tilpums sistolē (end-systolic volume)
EF — izsviedes frakcija (ejection fraction)
FS — frakcionētā saīsināšanās (fractional shortening)
RAVI — LP tilpuma indekss (right atrial volume index)
RVOT — Labā kambara izejas trakts (right ventricular outflow tract)
RVD — LK bazālais diametrs (basal RV diameter)
IVC — Apakšējā dobā vēna (inferior vena cava)
LKSS — Labā kambara sistoliskais spiediens
TV — trikuspidālais vārstulis
TR — trikuspidālā regurgitācija
AoV — aortālais vārstulis
AoR — aortāla regurgitācija
MV — mitrālais vārstulis
MR — mitrālā regurgitācija
PV — pulmonālais vārstulis
PR — pulmonālā regurgitācija
GLS — longitudinālā funkcija (global longitudinal strain)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektrokardiogramma

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Cleve, Jayne; McCulloch, Marti L. (2018), Nihoyannopoulos, Petros; Kisslo, Joseph, red., "Conducting a Cardiac Ultrasound Examination", Echocardiography (Springer International Publishing): 33–42, doi:10.1007/978-3-319-71617-6_2, ISBN 9783319716176
↑ Oh, J. K. (2007-01-01). "Echocardiography in heart failure: Beyond diagnosis". European Journal of Echocardiography 8 (1): 4–14. doi:10.1016/j.euje.2006.09.002. ISSN 1525-2167. PMID 17240313.
↑ Modin, Daniel; Andersen, Ditte Madsen; Biering-Sørensen, Tor (June 2018). "Echo and heart failure: when do people need an echo, and when do they need natriuretic peptides?". Echo Research and Practice 5 (2): R65–R79. doi:10.1530/erp-18-0004. PMC 5958420. PMID 29691224.
↑ Hanton, G.; Eder, V.; Rochefort, G.; Bonnet, P.; Hyvelin, J. M. (2008). "Echocardiography, a non-invasive method for the assessment of cardiac function and morphology in preclinical drug toxicology and safety pharmacology". Expert Opinion on Drug Metabolism & Toxicology 4 (6): 681–696. doi:10.1517/17425255.4.6.681. PMID 18611111.
↑ Bhavna Batohi, Paul S. Sidhu. Pioneers of Medicine Without a Nobel Prize. World Scientific, 2014. 141–159. lpp. ISBN 978-1-78326-386-8.
↑ Singh, Siddharth; Goyal, Abha (2007). "The origin of echocardiography: A Tribute to Inge Edler". Tex. Heart Inst. J. 34: 431–438. PMC 2170493. PMID 18172524.
↑ ^7,0 ^7,1 Douglas, P. S.; Garcia, M. J.; Haines, D. E.; Lai, W. W.; Manning, W. J.; Patel, A. R.; Picard, M. H.; Polk, D. M. et al. (2011). "ACCF/ASE/AHA/ASNC/HFSA/HRS/SCAI/SCCM/SCCT/SCMR 2011 Appropriate Use Criteria for Echocardiography". Journal of the American College of Cardiology 57 (9): 1126–1166. doi:10.1016/j.jacc.2010.11.002. PMID 21349406.
↑ ^8,0 ^8,1 American College of Cardiology, "Five Things Physicians and Patients Should Question", Choosing Wisely: an initiative of the ABIM Foundation (American College of Cardiology). Atjaunināts: August 17, 2012

Ārejās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

[1] Cleve, Jayne; McCulloch, Marti L. (2018), Nihoyannopoulos, Petros; Kisslo, Joseph, red., "Conducting a Cardiac Ultrasound Examination", Echocardiography (Springer International Publishing): 33–42, doi:10.1007/978-3-319-71617-6_2, ISBN 9783319716176

[2] Oh, J. K. (2007-01-01). "Echocardiography in heart failure: Beyond diagnosis". European Journal of Echocardiography 8 (1): 4–14. doi:10.1016/j.euje.2006.09.002. ISSN 1525-2167. PMID 17240313.

[3] Modin, Daniel; Andersen, Ditte Madsen; Biering-Sørensen, Tor (June 2018). "Echo and heart failure: when do people need an echo, and when do they need natriuretic peptides?". Echo Research and Practice 5 (2): R65–R79. doi:10.1530/erp-18-0004. PMC 5958420. PMID 29691224.

[4] Hanton, G.; Eder, V.; Rochefort, G.; Bonnet, P.; Hyvelin, J. M. (2008). "Echocardiography, a non-invasive method for the assessment of cardiac function and morphology in preclinical drug toxicology and safety pharmacology". Expert Opinion on Drug Metabolism & Toxicology 4 (6): 681–696. doi:10.1517/17425255.4.6.681. PMID 18611111.

[Thompson2014-5] Bhavna Batohi, Paul S. Sidhu. Pioneers of Medicine Without a Nobel Prize. World Scientific, 2014. 141–159. lpp. ISBN 978-1-78326-386-8.

[6] Singh, Siddharth; Goyal, Abha (2007). "The origin of echocardiography: A Tribute to Inge Edler". Tex. Heart Inst. J. 34: 431–438. PMC 2170493. PMID 18172524.

[2011echocardio-7] 7,0 ^7,1 Douglas, P. S.; Garcia, M. J.; Haines, D. E.; Lai, W. W.; Manning, W. J.; Patel, A. R.; Picard, M. H.; Polk, D. M. et al. (2011). "ACCF/ASE/AHA/ASNC/HFSA/HRS/SCAI/SCCM/SCCT/SCMR 2011 Appropriate Use Criteria for Echocardiography". Journal of the American College of Cardiology 57 (9): 1126–1166. doi:10.1016/j.jacc.2010.11.002. PMID 21349406.

[ACCIfive-8] 8,0 ^8,1 American College of Cardiology, "Five Things Physicians and Patients Should Question", Choosing Wisely: an initiative of the ABIM Foundation (American College of Cardiology). Atjaunināts: August 17, 2012

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]