Eižens Bergs (dzejnieks)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eižens Bergs
Personīgā informācija
Dzimis 1887. gadā
Preiļi, Krievijas impērija
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks
Valoda latviešu valoda, krievu valoda
Rakstīšanas laiks 1904—1921
Žanri dzeja

Eižens Bergs (dzimis 1887. gadā Preiļos) bija latviešu dzejnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E. Bergs dzimis zemnieku ģimenē Preiļos. Pēc viņa mātes pāragrās nāves (mirusi no diloņa) rūpes par Eiženu uzņēmās viņa tante, tirgotāja Hanna Brugmane Rīgā. E. Bergs mācījies Rīgas Pilsētas reālskolā (tagad – Rīgas Valsts 2. ģimnāzija). Agrā jaunībā aizrāvies ar sociāldemokrātijas idejām.

Drīz pēc skolas absolvēšanas un 1905. gada revolūcijas devies uz Krieviju, kur pavadīja vairākus gadus. Nodibināja kontaktus ar krievu dzejnieku Mihailu Kuzminu un citiem krievu sudraba laikmeta dzejniekiem. M. Kuzmina tuvs draugs Juris Jurkuns savā dienasgrāmatā apraksta E. Bergu, attēlojot viņu kā diletantu: "Vakar jau atkal pie Mihaila bija ieradies tas ārišķīgais daudzrakstītājs. Lasīja savu jaunākos dzejoļus, centās skaisti iznesties, bet atgādināja vien tādu švītīgu ākstu. Pakaļdarinātājs, no kura cilvēkam ar saprātu būtu jāturas pa gabalu."[1]

Laika posmu starp 1917. un 1921. gadu pavadīja Berlīnē, kur aizrāvies ar dadaisma idejām. Pēdējā pieejamā vēstule, ko E. Bergs sūtījis H. Brugmanei no Vācijas, datēta ar 1921. gada 13. janvāri. Tajā viņš pauž gatavību ceļot uz Eiropas dienvidiem. Viņa tālākās gaitas un nāves apstākļi nav noskaidroti.[2]

Izstāde Eižena Berga dzeja un darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada 21. februārī kim? laikmetīgās mākslas centrā tika atklāta Lauras Brokānes kūrēta izstāde Eižena Berga dzeja un darbi, kurā izstādīti E. Berga dažādu periodu dzejoļi un vēstules. Izstādes pavadošajā materiālā Artis Ostups, akcentējot E. Berga savdabīgo personību latviešu literatūras vēstures kontekstā, raksta: "Kas Bergā, manuprāt, ir pats intriģējošākais – avant guerre raksturīgais pārrāvums mediju integritātē. Lai gan liecības par Berga devumu tradīcijas demolēšanā ir visai niecīgas, tieši vārdu (un ciparu) un attēla saspēle dod nepieciešamo pamatu spekulācijām par Bergu kā pie latviešiem vienīgo tādu."[3]

Izstāde ir izpelnījusies kritiķu atzinību. Helmuts Caune recenzijā raksta: "[p]ētnieciskā komanda Brokānes vadībā ir paveikusi lielisku darbu, lai ļautu runāt kādai interesantai dzīvei, kas līdz šim klusējusi. kim? istaba iekārtota tipiska memoriālā dzīvokļa estētikā: te ir gan akmens piemiņas plāksne (ar zvaigznīti miršanas gada vietā), gan hronoloģisko datu siena, gan ierāmētas un stikla stendā izliktas vēstules, manuskripti un Bergam piederējuši priekšmeti."[4] Dzejnieks un literatūrkritiķis Ivars Šteinbergs atklāj Eiženu Bergu kā mistificētu personu: "Kad apjaušam, ka Eižens Bergs ir Preiļu konceptuālistu, mākslinieces Vikas Ekstas un kuratores Lauras Brokānes sakausējums, šī virspusēji pieticīgā izstāde atklājas kā ūnikums ne vien latviešu vizuālajā mākslā, bet arī [..] latviešu dzejā."[5] I. Šteinbergs izceļ izstādes kvalitātes, kas problematizē vēstures reprezentāciju, literārā mantojuma klātbūtni mūsdienās.

Izstādi sagatavojusi vizuālā māksliniece Vika Eksta un Preiļu konceptuālisma grupas pārstāvji Aivars Madris, Kārlis Vērdiņš, Raimonds Ķirķis, Einārs Pelšs un Artis Ostups.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Юрий Юркун. Дневник 1915 года. (Минувшее. Исторический альманах.) Париж : Atheneum, 1986., 325. c.
  2. Eižens Bergs. Dzejas izlase (1905–1921). Krājums iespiests izstādes Eižena Berga dzeja un darbi ietvaros Kim? Laikmetīgās mākslas centrā. Rīga, 2019. 28.–31. lpp.
  3. Artis Ostups. «Noķert Eiženu Bergu», 13.03.2019. Skatīts: 17.03.2019..
  4. Helmuts Caune. «Trīs nemieri», 07.03.2019. Skatīts: 17.03.2019.
  5. Ivars Šteinbergs. «Ei!», 11.03.2019. Skatīts: 17.03.2019.