Eiboja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eiboja
Eiboja
Halkidas krastmala
Eiboja (Grieķija)
Eiboja
Eiboja
Eiboja (Eiropa)
Eiboja
Eiboja
Ģeogrāfija
Izvietojums Egejas jūra
Koordinātas 38°30′N 24°00′E / 38.5°N 24°E / 38.5; 24Koordinātas: 38°30′N 24°00′E / 38.5°N 24°E / 38.5; 24
Arhipelāgs Egejas salas
Platība 3 684 km²
Garums 180 km
Platums 6 - 50 km
Augstākais kalns Dirfiss
1 743 m
Administrācija
Karogs: Grieķija Grieķija
Perifērija Centrālās Grieķijas
Demogrāfija
Iedzīvotāji 191 206 (2011)
Eiboja Vikikrātuvē

Eiboja (grieķu: Εύβοια) ir, pēc Krētas, otra lielākā Grieķijas sala. No kontinentālās Beotijas Eiboju atdala Eiripa šaurums.

Sala ir Tesālijas grēdas pagarinājums dienvidaustrumu virzienā. Augstākā virsotne - 1743 metrus augstais Dirfiss. Jau no seniem laikiem biezāk apdzīvots ir uz kontinentu vērstais salas rietumu krasts, austrumu krasts ir klinšains, bez dabiskām ostām.

Senākie salas iedzīvotāji bija abanti. Sengrieķu laikos sala bija pazīstama kā Makrisa, Doliče, Abantija, Hellopija. Ievērojamākās Eibojas pilsētas bija Halkida un Eretreja. Halkida nodibināja vairākas kolonijas Sicīlijā un Itālijā. Eibojas grieķu alfabēta variants caur Kūmām pie Neapoles nokļuva Romā un kļuva par pamatu latīņu alfabētam. Abas pilsētas vairākos karos, nostiprinoties Atēnām, pamazām zaudēja ietekmi. 322. gadā pirms mūsu ēras salā mira Aristotelis. 2. gadsimtā pirms mūsu ēras Eiboja nokļuva Romas republikas sastāvā. 14. gadsimtā Eiboja nokļuva Venēcijas valdījumā. 1470. gadā tā nonāca Osmaņu impērijas sastāvā, līdz 1830. gadā nodibinājās neatkarīgā Grieķijas valsts.

Senatnē Eibojā ieguva dzelzi un varu, bet mūsdienās - magnezītu, lignītu un niķeli. Arī mūsdienās, tāpat kā senatnē, salā iegūst marmoru.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]