Eilera metode

Eilera metode ir skaitlisks paņēmiens, kā atrisināt parastos diferenciālvienādojumus (ODE), ja ir dots sākumnosacījums. Šī ir pirmās kārtas metode, jo tās globālā kļūda (kas rodas katrā aprēķina soli) ir tieši proporcionāla laika solim .[1] Tā ir visvienkāršākā no neapslēptajām metodēm (nākamā soļa vērtību var izteikt) un vienkāršākā Runges—Kuttas metode. Eilera metode kalpo kā pamats, no kura veidotas citas skaitliskās metodes. Šī metode ir nosaukta Leonarda Eilera vārdā.
Ģeometriskā interpretācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apskatām problēmu, ka tiek meklēta nezināma funkcija, pie nosacījuma, ka tiek dots sākumnosacījums, un tas, ka nezināmā funkcija apmierina zināmu diferenciālvienādojumu (pirmās kārtas ODE gadījumā ). Šo ODE var interpretēt kā formulu, pēc kuras aprēķināt taisnes slīpumu katrā punktā. Tas ir noderīgi, jo jebkura funkcija pietiekami mazos mērogos izskatās pēc taisnes.[2] Līdz ar to pārejot no sākumpunkta un nākamo punktu nebūs ļoti nost no meklētās funkcijas, ja solis ir pietiekami neliels. Šāds algoritms sniegs daudzstūrainu līkni .
Pirmās kārtas pieeja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atkal, ja doti sākumnosacījumi un , kā arī atvasinājuma funkcija , tad, lai iegūtu nākamo funkcijas vērtību izvēlās nelielu laika soli , pēc kura iegūst nākamo laika vērtību . Tad Eilera metode pēc kuras iegūst nākamo funkcijas vērtību
Vērtība ir aptuvenais atrisinājums laika momentā , jeb . Eilera metode ir atklāta, kas nozīmē nākamo vērtību var izteikt vienā vienādojuma pusē un otrā pusē ir tikai iepriekšējās vērtības.
Pirmās kārtas piemērs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apskatīsim daļiņas ātrumu, uz kuras darbojas gravitācijas spēks un berzes spēks, kas proporcionāls ātrumam. Pēc 2.Ņūtona likuma diferenciālvienādojums izskatītos šādi:
, kur ir daļiņas masa, ir daļiņas ātrums, ir brīvās krišanas paātrinājums, ir proporcionalitātes koeficients.
Izsakot ātruma atvasinājumu iegūst: . Šo var izrisināt skaitliski ar Eilera metodi. Var tabulā salīdzināt laika soļus, piemēram, un . Piemēra labad, var pieņemt un , tad iegūstam nākamo ātruma vērtību pēc formulas :
t, s | ||
0 | 0 | 0 |
1 | 0 | |
2 | ||
3 | ||
4 | ||
... | ... | ... |
20 | ||
... | ... | ... |
80 |
Kā redzams, atrisinājumi atšķiras, bet beigās tā pat nonāk apmēram pie tās pašas vērtības. Šim diferenciālvienādojumam ir arī analītisks atrisinājums , tā kā šo piemēra iegūtos rezultātus var salīdzināt ar analītisko risinājumu.
Eilera metode augstākām kārtām
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eilera metode strādā arī augstākām diferenciālvienādojumu kārtām par pirmo, ja ir iespējams izteikt augstākāko atvasinājumu. Ja augstākā pakāpe ir neapslēpta, to pārraksta kā sistēmu ar pirmās kārtas diferenciālvienādojumiem.[3] Piemēram, augstāk apskatītajā piemēra varētu meklēt daļiņas atrašanās vietu, nevis ātrumu, tad diferenciālvienādojums izskatītos šādi: . Ar apzīmēšanu varam iegūt vienādojumu sistēmu:
, tagad katrā solī var izmantot Eilera metodi: .
Izvedums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eilera metodi var iegūt vairākos veidos. Viens veids ir apskatot Teilora rindu funkcijai ap punktu :
Ja ņem vērā tikai pirmos divus Teilora rindas locekļus, iegūst Eilera metodi.
Vēl Eilera metodi var iegūt, izmantojot galīgus skaitļus atvasinājuma definīcijā: , pārkārtojot iegūt Eilera metodi.
Citas Eilera metodes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pastāv arī atpakaļ vērstā Eilera metode, centrālā Eilera metode un Eilera-Kromera metode. Atpakaļ vērstā Eilera metode ir ievērojama ar to, ka tā vienmēr konverģē (ja pēc pietiekami ilga laika atrisinājums vairs nemainās, šī metode to atspoguļos).[4] Centrālā Eilera metode ir ievērojama ar to, ka tā apvieno parasto (uz priekšu vērsto Eilera metodi) ar atpakaļ vērsto, lai kļūdas kārtu šai metodei.[1] Eilera-Kromera metode ir ievērojama ar to, ka tā dažiem diferenciālvienādojumiem saglabā enerģiju (citas Eilera metodes, Runges-Kuttas metodes to nesaglabā).[5][6]
Atpakaļ vērstā Eilera metode
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Teilora rinda tiek apskatīta no cita skatpunkta- kad no nākotnes vērtības iet atpakaļ uz pagātnes vērtību:
, jeb apskatot iteratīvā pierakstā un atmetot otrās un augstāku kārtu locekļus:
. Tā ir apslēpta metode, jo lai aprēķinātu nākamo vērtību nepietiek ar pagātnes vērtībām (...), jo nepieciešams zināt nākamo ātrumu .
Centrālā Eilera metode
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apskatot parasto un atpakaļ vērsto Eilera metodes Teilora rindas:
Parastajai Eilera metodei var atņemt atpakaļ vērsto un iegūt:
, atmetot trešās un augstāku kārtu locekļus un pārrakstot iteratīvajā pierakstā iegūst:. Šī ir otrās kārtās metode , jo tiek atmesti augstāki locekļi nekā parastajā Eilera metodē.
Eilera-Kromera metode
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eilera-Kromera metodei ir divi varianti- ātrums vai pozīciju ņem nākotnes vērtības vērā:
Šī metode ir pirmās kārtas un atsevišķiem diferenciālvienādojumiem ar svārstībām saglabā enerģiju. Tomēr, ja šīs divas formulas ņem pamīšus, tad tā ir kā Verlē metode ar divkāršu divkāršu laika soli (otrās kārtas metode).[7] Šo metodi ir labāk izmantot priekš Hamiltoniānām sistēmām.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Joseph M. Mahaffy. «Math 337 - Elementary Differential Equations», 2022. 23, 34. lpp.
- ↑ «What is linearity?». Mathematics Stack Exchange (angļu). Skatīts: 2025-03-04.
- ↑ «Extending numerical Euler method to higher order differential equations». Mathematics Stack Exchange (angļu). Skatīts: 2025-03-08.
- ↑ Danuele Venturi. «Absolute stability of numerical methods for ODEs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 17. novembrī. Skatīts: 2025. gada 22. martā.
- ↑ «Lecture 3: Harmonic Motion». 6.–8.. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 23. martā. Skatīts: 2025. gada 23. martā.
- ↑ 6,0 6,1 «Why is semi-implicit Euler used in almost every physics engine instead of a Taylor expansion?». Stack Overflow (angļu). Skatīts: 2025-03-23.
- ↑ «Confusion about the Semi-implicit Euler method». Mathematics Stack Exchange (angļu). Skatīts: 2025-03-23.