Einārs Pelšs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Einārs Pelšs
Personīgā informācija
Dzimis 1960. gada 19. jūnijā (59 gadi)
Preiļi, Karogs: Latvijas PSR Latvijas PSR
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis

Einārs Pelšs (dzimis 1960. gada 19. jūnijā Preiļos) ir latviešu dzejnieks un atdzejotājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E. Pelšs mācījies Preiļu 1. vidusskolā (1967—1975), beidzis Rīgas elektromehānisko tehnikumu (1979). Līdz 1984. gadam studējis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, viņš devās uz Burjatijas APSR, lai apgūtu burjatu valodu un studētu tās Pedagoģiskā institūta Krievu valodas un literatūras nodaļā (1984—1987). Pēc institūta beigšanas strādājis dažādus darbus.[1]

E. Pelša krājums "Maija"

Pirmā dzejas publikācija Preiļu rajona laikrakstā „Ļeņina Karogs” 1981. gada 4. aprīlī. Sekoja publikācijas citos izdevumos, Pelšs saņēma žurnāla „Liesma” prēmiju par 1984. gada labāko debiju dzejā.[2] Pirmais dzejoļu krājums „Maija” tika atzinīgi novērtēts par konceptuālo, konstruktīvo pieeju dzejai, teksta piesātinājumu un atzīts par daudzsološu.[3] 1990. gadā iznāca Igora Severjaņina dzejas izlase „Vaļsirdīgā romance” E. Pelša atdzejojumā. Pēc tam viņš pārtrauca publicēties līdz 2009. gadam.

2012. gadā iznāca dzejoļu krājums „S”, kurā dzejoļi papildināti ar ģimenes fotogrāfijām, un izdevums „In visi ble”, kuru veido tikai grāmatas vāki, starp kuriem nav lapu.

2016. gadā izdots konceptuālās dzejas krājums „Mīļākais tētis pasaulē”, kas veltīts dzejnieka dēla hokejista Kristiāna Pelša (1992—2013) piemiņai. Kritiķe Ilva Skulte atzina krājumu par pārsteidzoši daudzveidīgu un laikmetīgu dzejas grāmatu.[4], un savā 2016. gada dzejas apskatā to raksturoja kā vienu no nozīmīgākajām gada grāmatām: "[Pelša] jaunākais krājums piedāvā mūsu dzejas kopainā nebijušu pieeju. Realitāte tajā iegūst dzejas struktūru. Dzejnieka apziņa šeit ir kā materiāls, kurā dzīve (kā pārdzīvotais, notikušais, ilgstošais) ierakstās, automātiski kļūstot par dzeju: te izzīmējas tēli, vārdi, intonācijas, struktūras un muzikalitāte, kuru uztvert un lasīt citā aspektā."[5] Kārlis Vērdiņš akcentē konsekvento poētisko eksperimentu klātbūtni krājumā, pēc viņa domām grāmata "uzlūkojama par savdabīgu un svaigu balsi mūsdienu latviešu dzejā – tas ir krājums, kurā gandrīz nevienu dzejoli nav iespējams mērīt ar tradicionālajām dzejas mērauklām."[6] Artis Ostups atzinīgi vērtē krājumā vērojamās avangarda un konceptuālisma ietekmes, kā arī mēģinājumus paplašināt latviešu dzejas formālās robežas: "Pelšs ir izdevis grāmatu, kuras pamatos, manuprāt, gulst ideja par literatūru kā realitātes muzeju, ne velti viņa dzejoļos ir vieta (potenciāli) jebkuram troksnim, attēlam un zīmei, kā arī pašiem necilākajiem valodas atkritumiem, kuru vidū, atbrīvojies no estētiskiem aizspriedumiem, brīvi peld "Dzejnārs"."[7]

2017. gada nogalē iznāca nākamais konceptuālās dzejas krājums "Condom", ko Pelšs parakstījis ar pseidonīmu Demon. Starp tā darbiem ir radikāli eksperimenti ar teksta jēgu, vizualitāti un autorību, Pelšs nereti izmanto digitālā laikmeta grafiskās zīmes, komentārus, kā arī paša veidotus zīmējumus, kas papildina dzejas tekstus. Kritiķis Aivars Madris skata grāmatu kā avangarda un konceptuālisma tradīcijas sastāvdaļu: "Krājumu “Condom” iespējams interpretēt arī kā savdabīgu “tradicionālās dzejas” kritiku, kas ar savu vēstījumu atgriežas turpat, kur pirms teju trīsdesmit gadiem nonāca arī Aivars Ozoliņš ar latviešu spēlējošās literatūras klasiku “Dukts”. Tikai – un šī atšķirība ir būtiska! – ja Ozoliņš pēc savas anti-literatūras manifestācijas, ka neko nav iespējams pateikt, pārstāja rakstīt, tad Pelšs acīmredzami izbauda procesu un meklē visas iespējamās formas un veidus, kā turpināt pateikt šo “neko”, turklāt bieži vien negaidīti pasakot kaut ko pavisam svarīgu."[8] Raimonds Ķirķis akcentēja Pelša poētikas nozīmīgo lomu latviešu laikmetīgās dzejas poētikas paplašināšanā: "Einaratīvs iestājas pret paradoksālā veidā radušos kapitālisma diktētu vienveidību grāmatniecībā un visu ap to izveidojušos sfēru, kur šķietami bezgalīgo iespēju areālā tik un tā tiek reproducēts vienveidīgs radīšanas modelis, īpaši liekot uzsvaru uz dzeju: kaut vai tā iemesla dēļ, ka arī šo recenziju caurvij doma par krājumā "Condom" iekļautajiem tekstiem kā eksperimentiem, kuru laikmets ir patiesi beidzies pirms vairākām desmitgadēm un par kuriem jau mums sen kā vairs nevajadzētu runāt tā, kā mēs to darām šobrīd. Tie ir nostabilizējušies kā pilnvērtīga izpausmes forma, kam nepieciešams izstrādāt jaunu interpretācijas valodu."[9] Grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele 2017" šī grāmata saņēmusi speciālo balvu "Mežābols" par grāmatas māksliniecisko izveidi - "par pārsteigumu, nepieradinātību, drosmi un svaigumu."[10]

2018. gadā ierobežotā tirāžā izdota grāmata "Rembo 2016", kas ieguvusi Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā.

Pelšs atdzejo no krievu valodas 20. gadsimta sākuma un arī mūsdienu krievu dzejnieku darbus. Sastādījis Nikolaja Gumiļova dzejas izlasi "Dzeja" (kopā ar J. Elsbergu, 2016).

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Maija. Rīga: Liesma, 1987.
  • S. Rīga: Iespēju grāmata, 2012.
  • IN VISI BLE. Rīga: Iespēju grāmata, 2012.
  • Mīļākais tētis pasaulē. Ozolnieki: Literature Without Borders, 2016.
  • Demon Condom. Rīga: Valters Dakša, 2017.
  • rembo 2016. Rīga: Valters Dakša, 2018.

Atdzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Igors Severjaņins. Vaļsirdīgā romance. Rīga: Liesma, 1990.
  • Nikolajs Gumiļovs. Dzeja [līdzautors]. Rīga: Neputns, 2016.
  • Linora Goraļika. Akmens papīra lapu tur [kopā ar A. Eipuru]. Rīga: Valters Dakša, 2018.

Ak tivitātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ak, 14 x sk.-

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kalniņa, I. Einārs Pelšs. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 440.-441. lpp.
  2. 1984. gada "Liesmas" laureāti. Liesma, 1984, Nr. 12.
  3. Skujenieks, K. Raksti. Latviešu literatūras kritika. Rīga: Nordik, 2004, 221. lpp.
  4. Skulte, I. Diskurss. Punctum, 2016, 14. jūn. http://www.punctummagazine.lv/2016/06/14/diskurss/
  5. Dzeja 2016. gadā: Ilvas Skultes izvēle. Punctum, 2017, 25. janvārī.
  6. Vērdiņš, Kārlis. Einārs Dzejnārs. Diena, 2016, 25. maijs.
  7. Ostups, Artis. Paragrāfi par Pelša jaunāko dzeju. Satori, 2016, 18. augusts.
  8. Madris, Aivars. Tīrās dzejas kritika. RMM.lv, 2018, 12. februārī.
  9. Ķirķis, Raimonds. Iespiests jābūt iespiests. Preiļu konceptuālisms. Satori.lv, 2018, 16. martā.
  10. Apbalvotas skaistākās pērn izdotās grāmatas. Delfi.lv, 2018, 14. marts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]