Eiropas Parlaments

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Europarl logo.svg
Sēžu zāle Espace Léopold
Sēžu zāle Espace Léopold
Sēžu zāle
Sēžu zāle
Nodibināta 1952. gadā kā Kopienas Asambleja
Prezidents Martins Šulcs (Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse)
kopš 2012. gada 17. janvārī
Viceprezidenti
Politiskās grupas
Komitejas
Pēdējās vēlēšanas 2009. gada jūnijā (736 deputāti)
Sanāksmju vieta Strasbūra un Brisele
Sekretariāts Luksemburga un Brisele
Mājas lapa europarl.europa.eu

Eiropas Parlaments (EP) ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vēlēta (vienīgā tieši ievēlētā) ES institūcija, kuras galvenā mītne ir Immeuble Louise Weiss Strasbūrā (Francija), kur notiek plenārsesijas un kas ir EP oficiālā rezidence, kā arī Espace Léopold komplekss Briselē (Beļģija), kur notiek sagatavošanās sanāksmes un neplenārās sesijas. Kaut arī Eiropas parlamentam ir likumdošanas vara, tam nav likumdošanas iniciatīvas, kāda parasti ir nacionālajiem (valstu) parlamentiem. Kopā ar Eiropas Savienības Padomi tā veido bikamerālu likumdošanas institūciju un tiek vērtēta kā viena no varenākajām pasaules likumdošanas institūcijām.[1] Parlaments un Padome veido ES augstāko likumdošanas orgānu. Tomēr to vara kā tāda ir ierobežota to pilnvaru robežās, ko deleģējušas ES dalībvalstis.

Parlamentu veido 785 deputāti, kurus ievēl pasaules otrs lielākais demokrātiskais elektorāts (lielākais ir Indijā) un pasaulē lielākais starpnacionālais elektorāts (2004. gadā bija 342 miljoni vēlētāju).[2][3][4] Parlamenta hierarhiskā struktūra sastāv no prezidenta (kuru ievēl Parlaments), ģenerālsekretāra, 14 viceprezidentiem, 17 komitejām un darba grupām. Parlamentā ir pārstāvētas gandrīz 100 politiskās partijas, kas apvienojas frakcijās, kuras ietver visu Eiropas politisko ideoloģiju spektru.

Parlamenta ievēlēšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Parlaments tiek ievēlēts tiešās vienlīdzīgās vēlēšanās kopš 1979. gada ik pēc 5 gadiem. Vēlēšanas visās ES dalībvalstīs notiek vienlaicīgi, taču vēlēšanu procedūra nav vienāda. Parasti dalībvalstis izmanto nacionālo vēlēšanu sistēmu. Parlamentā ievēlēto deputātu skaits ir atkarīgs no konkrētās valsts iedzīvotāju skaita.

Saskaņā ar Nicas līgumu Eiropas Parlamentā būs 732 deputāti.

Parlamenta darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parasti Parlamentā jaunais priekšlikums nonāk caur kādu no komitejām. Plenārsēdēs priekšlikums tiek diskutēts, un Parlaments balso par priekšlikumu. Lai priekšlikumu pieņemtu, vairumā gadījumu tiek pieprasīts absolūtais balsu vairākums. Eiropas Parlamenta spēja ietekmēt lēmumu ir atkarīga no procedūras, kura tiek izmantota. ES ir sekojošas lēmumu pieņemšanas procedūras:

  • koplēmumu pieņemšanas procedūra;
  • sadarbības procedūra;
  • piekrišanas procedūra.

Neviena no ES institūcijām nevar pieņemt likumus viena pati, tām ir jāņem vērā arī citu institūciju viedokļi: Eiropas Komisija iesniedz priekšlikumus, par kuriem tiek diskutēts Eiropas Parlamentā, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums Ministru Padomē. Noteiktos gadījumos Parlaments var apturēt vai, atsevišķos, pat noraidīt lēmumu. Dažreiz Parlaments var darboties tikai kā padomdevējs. Lēmumu pieņemšanas procedūras, pēc kurā vadīties ir noteikta ES pamatlīgumos.

Parlamenta sekretariāts, tā administratīvais orgāns, atrodas Luksemburgā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]