Eiropas Savienības struktūrfondi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eiropas Savienības reģioni, kas saņem ES struktūrfondu atbalstu no 2014. gada.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda noteiktie Eiropas Savienības reģioni, kas saņēma ES struktūrfondu atbalstu 2007.-2013. gadā.

Eiropas Savienības struktūrfondi ir Eiropas Savienība reģionālās politikas finanšu instruments ar mērķi mazināt ienākumu un iespēju atšķirības starp ES dalībvalstīm un to reģioniem. Kopējie pieejamie struktūrfondu līdzekļi, uz kuriem var pretendēt finansējuma saņēmēji, veidojas no ES struktūrfondu finansējuma (75%) un nacionālā finansējuma (25%), ko veido valsts un pašvaldību budžeta finansējums. Taču, lai pretendētu uz struktūrfondu atbalstu, finansējuma saņēmējam līdztekus atbalsta finansējumam jānodrošina arī sava finansējuma daļa, ko ieguldīt konkrētā projekta realizēšanā.[1]

Latvijas attīstības plāns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijai kopš 2004. gada kā pilntiesīgai dalībvalstij atbilstoši ES reģionālajai politikai ir pieejams struktūrfondu atbalsts, kas paredzēts, lai mazinātu reģionālās atšķirības starp ES dalībvalstīm. Lai Latvija varētu sasniegt vidējos ES attīstības rādītājus, ar fondu palīdzību ir jāīsteno valsts attīstības stratēģija, ko valdība noteikusi Nacionālajā attīstības plānā. Valsts attīstības stratēģijas priekšplānā ir izvirzīts izglītots, radošs un uzņēmīgs cilvēks, bet kā galvenais mērķis ir noteikts uz izglītību, zinātni un konkurētspējīgiem uzņēmumiem balstīta tautsaimniecība.[2]

Attīstības plāns (Vienotais programm-dokuments) nosaka mērķus, kuriem Latvijas valsts ir paredzējusi izlietot ES struktūrfondu atbalstu. Tajā noteiktās galvenās prioritātes un tām atbilstošie struktūrfondi 2004.-2006. gada programmā bija:

  1. ilgtspējīgas attīstības veicināšana – finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),
  2. uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana – atbalstīja ERAF,
  3. cilvēkresursu attīstību un nodarbinātības veicināšana – finansēja Eiropas Sociālais fonds (ESF),
  4. lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana – Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI),
  5. tehniskā palīdzība struktūrfondu administrēšanai - finansēja ERAF, ESF, ELVGF[3]

ES fondu atbalsts Latvijā primāri tiek virzīts uz iedzīvotāju izglītību, uzņēmumu tehnoloģisko izcilību un elastību, kā arī zinātnes un pētniecības attīstību, lai veicinātu zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošanos valstī un stiprinātu citus nepieciešamos priekšnoteikumus ilgtspējīgai ekonomiskai attīstībai un cilvēku dzīvei Latvijā kopumā.

Struktūrfondu programmas rezultāti (2004—2006)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Struktūrfondu programmā 2004.-2006. gadā kopējais pieejamais finansējums bija 845 milj. EUR, to veidoja 625,5 milj. EUR struktūrfondu finansējums, kā arī 219,5 milj. Latvijas valsts budžeta finansējums.

Struktūrfonds ES

finansējums (EUR)

Latvijas

līdzfinansējums (EUR)

Kopā (EUR)
1 Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) 382 043 677 124 800 281 506 843 958
2 Eiropas Sociālais fonds (ESF) 127 341 960 40 345 529 167 687 489
3 Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (ELVGF) 91 848 189 46 795 066 138 643 255
4 Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI) 24 335 000 19 727 205* 44 062 205
Kopā 625 568 826 231 668 081 857 236 907

×Ieskaitot privāto finansējumu - LVL 7 525 206

Pie Latvijas valsts līdzfinansējuma attiecībā uz ZVFI, tiek pieskaitīts arī privātais. Tā rezultātā kopējais valsts finansējums ES struktūrfondu atbalstam veidoja 231 668 081 EUR. Vislielāko daļu no ES struktūrfondu finansējuma vairāk nekā 382 milj. EUR 2004. – 2006. gada plānošanas periodā veidoja ERAF finansējums, kas sastādīja vairāk nekā pusi no kopējā šo fondu finansējuma. Otrs lielākais bija ESF, aiz kura tālāk sekoja ELVGF un ZVFI atbalsts. ZVFI finansējums, salīdzinot ar pārējiem, bija vismazākais un veidoja tikai nedaudz virs 24 milj. EUR.

Aplūkojot ES struktūrfondu sadalījumu pa prioritātēm, kuras pavisam bija 5, var redzēt, ka vislielākais finansējums 32,58% apjomā no visa paredzētā finansējuma tika piešķirts pirmajai prioritātei, kuras mērķis bija līdzsvarotas attīstības veicināšana. Otrajai prioritātei, kas paredzēja uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanu, tika piešķirti 156 392 000 EUR, kas ir 25 % jeb viena ceturtdaļa no kopējā struktūrfondu finansējuma. Katra nākamā prioritāte saņēma arvien mazāku finansēju, piektajai prioritātei tie bija tikai 2,71% no kopējā šo fondu atbalsta. Taču atšķirībā no pārējām prioritātēm, atbalstu tehniskajai palīdzībai veidoja no veseliem 3 struktūrfondu (ERAF, ESF un ELVGF) līdzekļiem.[4]

Struktūrfondu programmas rezultāti (2007—2013)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Finansējuma sadalījums starp darbības programmām no kopējā ES fondu finansējuma Latvijā EUR 4,53 mljrd. (LVL 3,18mljrd.)

Latvija 2007. – 2013. gadā saņēma EUR 4,53 mljrd. (EUR 4 530 447 634) kohēzijas politikas mērķu īstenošanai ar ES fondu (ERAF, ESF un KF) starpniecību. Finanšu palīdzība tika piešķirta atbilstoši Kohēzijas politikai ("mazināt atšķirības starp dažādiem reģioniem un mazattīstīto reģionu atpalicību"), izmantojot lielākos finanšu instrumentus no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kuru vadību Latvijā nodrošināja Finanšu ministrija:

  1. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);
  2. Eiropas Sociālais fonds (ESF);
  3. Kohēzijas fonds (KF).

Valsts attīstības stratēģijas priekšplānā tika izvirzīts izglītots, radošs un uzņēmīgs cilvēks, bet kā galvenais mērķis noteikts uz izglītību, zinātni un konkurētspējīgiem uzņēmumiem balstīta tautsaimniecība.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Reģionālās attīstības fonda zīmols

ERAF finansējums paredzēts šādiem projektiem:

  • biznesa vides sakārtošanai un konkurētspējas paaugstināšanai, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos;
  • vietējās ekonomikas, tai skaitā tūrisma un kultūras mantojuma saglabāšanai;
  • izpētei un tehnoloģiju attīstībai;
  • vietējo, reģionālo transporta, telekomunikāciju un enerģētikas tīklu un tiem piekļaujošās infrastruktūras attīstībai;
  • vides aizsardzībai un attīstībai;
  • potenciāla celšanai pētniecībā, zinātnē un tehnoloģijās u.c.

ERAF piešķīrums Latvijai 2007.-2013. gada plānošanas periodā bija 2,4 miljardi eiro (EUR 2 440 017 364) jeb 53,86% no kopējā ES fondu finansējuma. ERAF investīcijas Latvijā 2007.-2013. gada plānošanas periodā tika vadītas ar:

Eiropas Sociālais fonds (ESF)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Sociālā fonda zīmols

ESF finansējums paredzēts šādiem projektiem:

  • vietējās nodarbinātības attīstībai, tai skaitā aktīvas darba tirgus politikas izstrādei un veicināšanai,

ilgtermiņa bezdarba novēršanai, ilgstošo bezdarbnieku integrācijas darba tirgū veicināšanai un jaunatnes profesionālās integrācijas atbalstīšanai;

  • līdztiesības nodrošināšanai starp sievietēm un vīriešiem nodarbinātības jomā;
  • vienlīdzīgu darba tirgus piekļuves iespēju veicināšanai visiem, īpaši pievēršoties sociālās atstumtības riska grupām;
  • apmācībām, izglītības un konsultāciju sistēmas uzlabošanai, lai veicinātu mūžizglītību ar mērķi veicināt prasmīga, apmācīta un pielāgoties spējīga darbaspēka izveidošanos, jaunu darba vietu, radošu uzņēmējdarbības apstākļu radīšanu un prasmju nostiprināšanu u.c.

ESF piešķīrums Latvijai 2007.-2013. gada plānošanas periodā bija 551 miljoni eiro (EUR 550 653 717) jeb 12,15% no kopējā ES fondu finansējuma. ESF investīcijas Latvijā 2007.-2013. gada plānošanas periodā tika vadītas ar darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" palīdzību.

Kohēzijas fonds (KF)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kohēzijas fonda zīmols

KF prioritātes vides sektorā Latvijā ir:

KF prioritātes transporta jomā Latvijā:

KF piešķīrums Latvijai 2007.-2013. gada plānošanas periodā bija 1,5 miljardi eiro (EUR 1 539 776 553) jeb 33,99% no kopējā ES fondu finansējuma. KF investīcijas Latvijā 2007.-2013. gada plānošanas periodā tika vadītas ar darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" palīdzību. [5].

Pārraudzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Komisija pārraudzīja situāciju, balstoties uz rādītāju kopumu, kas atspoguļo vispārējo virzību uz mērķi radīt gudru, videi nekaitīgu un sociāli integrējošu izaugsmi, nodrošinot augstu nodarbinātības, ražīguma un sociālās kohēzijas līmeni.

Tā sniedza ikgadēju ziņojumu par stratēģijas Eiropa 2020 (w:en:Europe 2020) īstenošanu, pievēršot uzmanību noteikto pamatmērķu izpildei, un izvērtēja valstu ziņojumus un stabilitātes un konverģences programmas.[6]

ES struktūrfondu vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ES fondu vadība ir nepieciešamo plānošanas dokumentu sagatavošana, saskaņošana un apstiprināšana, ES fondu vadības sistēmas izveide, ES fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde, projektu iesniegumu atlase un apstiprināšana, projektu īstenošana, kontrole, revīzija, uzraudzība un izvērtēšana. Par ES fondu vadību kopumā Latvijā atbild LR Finanšu ministrija – ES fondu vadošā iestāde un Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās. Finanšu ministrijā par ES fondu vadību atbildīgi ir trīs departamenti: ES fondu stratēģijas departaments, ES fondu uzraudzības departaments un ES fondu vadības sistēmas departaments. Latvijā ES struktūrfondu vadību nodrošina šādas institūcijas[7]:

  • vadošā iestāde - tās funkcijas veic LR Finanšu ministrija, un tās pienākums ir nodrošināt ES fondu vadību un īstenošanu[8] ;
  • atbildīgās iestādes – ietver 10 ministrijas un Valsts kanceleja, kas veic starpniekinstitūciju funkcijas: piedalās plānošanas dokumentu izstrādē, atbilstoši plānošanas dokumentiem nodrošina attiecīgās ES struktūrfondu aktivitātes projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu, izstrādā ES fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu īstenošanas uzrau-dzību un kontroli, analizē problēmas ES fondu aktivitāšu un projektu īstenošanā un iesniedz vadošajā iestādē un uzraudzības komitejā priekšlikumus par tās uzlabošanu[9];
  • sadarbības iestādes – 7 valsts aģentūras, kas katra veic starpniekinstitūciju funkcijas saskaņā ar tās atbildīgās iestādes deleģējumu, kurai katra konkrētā aģentūra ir pakļauta;
  • maksājumu iestāde - Valsts kase, kuras uzdevums ir veikt maksājumus ES fondu projektu ietvaros un veikt šo maksājumu finanšu uzskaiti;
  • revīzijas iestāde – funkcijas pilda Finanšu ministrija, tā sagatavo un aktualizē vienoto revīzijas stratēģiju, nodrošina Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas auditus un sagatavo gada kontroles ziņojumu Eiropas Komisijai, kā arī nodrošina sertifikācijas iestādes apstiprināto izdevumu revīzijas, noslēguma izdevumu deklarāciju revīzijas un noslēguma kontroles ziņojumu Eiropas Komisijai sagatavošanu[10];
  • sertifikācijas iestāde – Valsts kase, tās pienākums ir sagatavot un iesniegt Eiropas Komisijai apstiprinātas izdevumu deklarācijas un maksājumu pieteikumus, tādējādi apliecinot, ka izdevumu deklarācijas ir pareizas un sagatavotas, izmantojot uzticamas grāmatvedības sistēmas un ka deklarētie izdevumi atbilst spēkā esošajiem Kopienas un Latvijas Republikas tiesību aktiem[11];
  • uzraudzības komiteja - tika izveidota, lai spētu nodrošināt ES fondu efektīvu ieviešanas uzraudzību saskaņā ar darbības programmās noteiktajiem mērķiem un prioritātēm;
  • iepirkumu uzraudzības birojs - tā pienākums ir nodrošināt ES fondu projektu iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudi [12].

Izmaiņas ES struktūrfondu apgūšanas procesā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai panāktu ES fondu apguves vienkāršošanu 2009. gada 10. februārī Latvijas valdība apstiprināja ES fondu apguves nosacījumu izmaiņas, kas paredzēja, ka:

  • Turpmāk arī uzņēmēji u.c. privātā sektora pārstāvji (piem., valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, nodibinājumi) saņems avansu ES fondu projektos līdz 35% no projekta Eiropas fonda daļas finansējuma. Avansa saņemšanai būs jāiesniedz garantija avansa apmērā.
  • Turpmāk izdevumu deklarācijās varēs iekļaut arī avansus, kas izmaksāti darbu izpildītājiem, piem., būvniekiem, piegādātājiem.
  • Divkārt saīsināti maksājumu pieprasījumu izskatīšanas termiņi (no 40 uz 20 dienām) un trīskārt maksājumu veikšana projektos (no 15 uz 5 dienām)
  • Iespēja biežāk saņemt atmaksas projektā. Projekta uzraudzība nodalīta no maksājumiem: maksājumu dokumentus var iesniegt biežāk nekā projekta atskaites, savukārt atskaites būs jāraksta retāk – līdz 1 reizei pusgadā.

Latvijas Republikas Finanšu ministrijai 2009. gada laikā bija jāievieš vairākas izmaiņas, kas spētu uzlabot ES fondu apguvi:

  • Projektu rezerves sarakstu veidošana.
  • Projekta iepirkumu pirmspārbaudes kārtības vienkāršošana.
  • Netiešo projekta izmaksu nemainīgās likmes noteikšana.
  • Finanšu analīzes veikšana projektos, kuru kopējās izmaksas ir lielākas par EUR 1 milj. (agrāk - EUR 0.2 milj.).
  • Vienkāršotas projektu atskaites.[13]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]