Eiropas autoceļš E22

	Autoceļš E22 (A10) Latvijā
	Autoceļš E22 (A10) Latvijā
Garums	5320 km
	Maršruts
	Holiheda
	Mančestra
	Līdsa
	Amsterdama
	Groningena
	Oldenburga
	Brēmene
	Hamburga
	Štrālzunde
	Zasnica
	Malme
	Lunda
	Karlskrūna
	Noršēpinga
	Ventspils
	Rīga
	Rēzekne
	Ņižņijnovgoroda
	Jekaterinburga
	Išima

E22 ir Eiropas nozīmes transporta ceļš, kas sākas Apvienotajā Karalistē un ved līdz Krievijas Federācijas vidienei. E22 šķērso arī Latviju no rietumiem uz austrumiem kā A10 — A6 — A4 — P5 — P80 — A6 — A12.

Latgales (Maskavas) tranzītceļa projekts Latvijā

Padomju laikos Latvijā uzsāka projekta virzību, lai ērtāk savienotu Latviju ar Padomju Savienības galvaspilsētu Maskavu. 1960. gados izbūvēja Daugavpils šosejas (A6) četrjoslu autoceļa posms no Rīgas līdz Ogrei. Tolaik jau bija skaidrs, ka visa autoceļa kapacitāti būtu nepieciešams paaugstināt, taču Daugavpils šoseju paplašināt tālāk par Ogri, vismaz tās esošajā koridorā gar Daugavu, būtu sarežģīti vai pat neiespējami. Turklāt uzskatīja, ka tai jebkurā gadījumā būtu nepieciešams stratēģiskais dublieris, lai nodrošinātu transporta kustību austrumu virzienā. Tāpēc 1972. gadā uzsākās projektēšanas darbi, lai izbūvētu četru joslu ātrgaitas ceļu starp Rīgu un Maskavu pilnīgi jaunā trasē.^[1]

Astoņdesmitajos gados vietām trasē sākās būvdarbi — Vidzemē izbūvēja divu joslu ceļš uz austrumiem no Kranciema dolomīta karjera līdz krustojumam ar ceļu Ķegums—Suntaži (P8) (daļa no mūsdienu P80 reģionālā autoceļa trases). Latgalē uzsākās darbi pie autoceļa izbūves pa jaunu trasi posmā Ludza—Nirza—Ploski—Terehova. Padomju Savienības finansiālo grūtību dēļ, "perestroikas" ietekmē, būvdarbus lielā mērā apturēja. Abi autoceļu posmi palika daļēji pabeigti, ar grants segumu. Projekta ietvaros izbūvēja arī Pļaviņu apvedceļu.^[1]

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deviņdesmitajos gados, projekts lielākoties netika aizmirsts — turpinājās ceļa trases projektēšana un dažviet pat būvdarbi, galvenokārt pieslēdzot uzbūvētos posmus esošajam ceļu tīklam un sakopjot nepabeigtos. Nozīmīgākais attīstības projekts bija 1996. gadā izbūvētais Maskavas apvedceļš Ludzā, kad pilsētā izbūvēja iekšējo apvedceļu, lai novirzītu tranzītsatiksmi no pilsētas centra — citi nozīmīgi attīstības projekti netika veikti. Neskatoties uz tranzītceļa projekta ieceri, neizbūvētajos posmos nekādus pasākumus trases koridora juridiskai aizsardzībai neveica — zemes denacionalizēja, nenosakot nekādus būvniecības ierobežojumus.^[1]

2000. gados, gatavojoties Latvijai iestāties Eiropas Savienībā, atsākās projekta virzība — to integrēja valsts investīciju programmā "Uzlabojumi Rietumu — Austrumu koridorā". Galvenais mērķis bija novirzīt tolaik apjomīgo kravas auto tranzītsatiksmi no apdzīvotām vietām un nodrošināt efektīvu ES un NVS valstu tirdzniecības ceļu.^[1]

2010. gadu sākumā Latvijas un Krievijas transporta ministrijas veica sarunas par vēl ambiciozākiem plāniem — izveidot četru joslu ātrgaitas automaģistrāli no Maskavas līdz Rīgai, un no Rīgas līdz Liepājai un Ventspilij, kas kalpotu kā galvenais sauszemes savienojums starp Krievijas galvaspilsētu un Latvijas ostām.^[2]

Prioritāri projektā izbūvēja divjoslu autoceļu savienojumi starp Tīnūžiem un Koknesi (P80), un starp Ludzu un Terehovu (Krievijas robežu) — abos būvniecība uzsākās 2000. gadu beigās, un noslēdzās ap 2014. gadu. Perspektīvi nākotnē tiek plānota arī jauna posma izbūve starp Rīgu un Tīnūžiem (E22 austrumu ievads Rīgā) 29 km garumā, starp Koknesi un Pļaviņām aptuveni 16 km garumā, starp Pļaviņām un Krustpili (Jēkabpili) aptuveni 14 km garumā, un starp Rēzekni un Ludzu 35 km garumā. Tālākā perspektīvā tiek plānota arī Varakļānu un Viļānu apvedceļa izbūve, kā arī visa autoceļa trases pārbūve par četrjoslu ceļu ar divām brauktuvēm. Ņemot vērā politiskos un finansiālos apsvērumus, projekta virzība kopš 2016. gada vairs nav turpināta.^[3]^[4]

Gaita

Holiheda, Mančestra, Līdsa, Grimsbi (Apvienotā Karaliste), Amsterdama, Groningena (Nīderlande), Brēmene, Hamburga, Lībeka, Rostoka, Zasnica (Vācija), Trelleborga, Helsingborja, Noršēpinga (Zviedrija), tālāk caur Ventspili — A10 (Pope, Ugāle, Spāre, Strazde, Tukums, Jūrmala) uz Rīgu — A6 — Salaspils — A4 — P5 — P80 — A6 — Jēkabpils — A12 — Rēzekne — A12 — Zilupe uz Krieviju — uz Sasitino — M9 — Veļikije Luki — M9 — Maskava — M7 — Vladimira — M7 — Ņižņijnovgoroda — M7 — Kazaņa — M7 — Jelabuga — M7 — Igra — R242 — Perma — R351 (Āzija) — Jekaterinburga, Tjumeņa, Išima.

Atsauces

1 2 3 4 «Viedoklis par autoceļu E22 - Ikšķile» (latviešu). 2009-04-06. Skatīts: 2026-05-24.
↑ «Uz Maskavu būvēs arī ātrgaitas šoseju». https://jauns.lv (latviešu). 2011-04-07. Skatīts: 2026-05-24.
↑ «Maskavas maģistrāles posma Tīnūži—Koknese būvniecība varētu izmaksāt 200 miljonu latu». Staburags.lv (latviešu). 2007-12-14. Skatīts: 2026-05-24.
↑ «Latvija par ES līdzekļiem cels jaunu Rīgas-Maskavas šosejas posmu». Finanšu ziņas (latviešu). 2003-02-22. Skatīts: 2026-05-24.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eiropas autoceļš E22.

[:0-1] 1 2 3 4 «Viedoklis par autoceļu E22 - Ikšķile» (latviešu). 2009-04-06. Skatīts: 2026-05-24.

[2] «Uz Maskavu būvēs arī ātrgaitas šoseju». https://jauns.lv (latviešu). 2011-04-07. Skatīts: 2026-05-24.

[3] «Maskavas maģistrāles posma Tīnūži—Koknese būvniecība varētu izmaksāt 200 miljonu latu». Staburags.lv (latviešu). 2007-12-14. Skatīts: 2026-05-24.

[4] «Latvija par ES līdzekļiem cels jaunu Rīgas-Maskavas šosejas posmu». Finanšu ziņas (latviešu). 2003-02-22. Skatīts: 2026-05-24.

[1]

[2]

[3]

[4]