Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas rekordi un statistika
Šo rakstu kāds šobrīd pārstrādā. Lūdzu, nelabo šo rakstu, kamēr šis paziņojums ir redzams, lai izvairītos no labošanas konfliktiem. Pēdējo izmaiņu veica Lietotaajs pirms 1 dienas. Lūdzu, izņem šo paziņojumu, ja raksts nav labots vairāk nekā septiņas dienas. Ja Tu esi dalībnieks, kas ievietojis šo paziņojumu, tad pēc raksta papildināšanas noņem paziņojumu vai arī nomaini uz {{ilgstošā labošanā}}. |
Šajā lapā uzskaitīta informācija par Eiropas kausa un Čempionu līgas sezonu statistiku. Šajā statistikā nav iekļautas UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas kārtas.[1]
Galvenie rādītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc kluba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Divdesmit trīs klubi ir uzvarējuši turnīrā, kopš tā pirmsākumiem, 1955. gadā. Madrides "Real" ir turnīra veiksmīgākais klubs, uzvarot tajā piecpadsmit reizes. Kopumā turnīrā vairākkārt uzvarējuši trīspadsmit klubi: Madrides "Real", AC Milan, Minhenes "Bayern", Liverpool, Benfica, Milānas "Inter", Ajax, Notingemas "Forest", Juventus, Mančestras "United", Porto, Barcelona un Chelsea. Deviņpadsmit klubi ir sasnieguši finālu, bet ne reizi nav uzvarējuši turnīrā.
Spānijas klubi ir veiksmīgākie, izcīnot divdesmit titulus. Anglija ir otrā, ar piecpadsmit, bet Itālija ir trešā, ar divpadsmit. Vācijai ir astoņi tituli, Nīderlandei seši, Portugālei četri, bet Skotijai, Rumānijai, Dienvidslāvijai un Francijai katrai pa vienam. Klubi no Grieķijas, Beļģijas un Zviedrijas ir iekļuvuši finālā, taču nav uzvarējuši.
Pēc nācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopējā komandu statistika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šajā rangā par uzvaru tiek piešķirti divi punkti, par neizšķirtu - viens, par zaudējumu - nulle. Saskaņā ar statistikas konvenciju futbolā, spēles, kas izšķirtas papildlaikā, tiek skaitītas kā uzvaras un zaudējumi, savukārt spēles, kas izšķirtas soda sitienu sērijās, tiek skaitītas kā neizšķirtas. Komandas tiek ierindotas pēc kopējo punktu skaita, pēc tam, pēc vārtu starpības, pēc tam, pēc gūtajiem vārtiem. Ir uzskaitītas tikai divdesmit piecas labākās komandas (ieskaitot kvalifikācijas kārtas).[2]
- Atjaunots 2024. gada 28. augustā
Vieta | Klubs | Sezonas | AS | U | N | Z | GV | ZV | VA | P | UF | F | PF | CF |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Real Madrid | 54 | 489 | 294 | 85 | 110 | 1075 | 536 | +539 | 673 | 15 | 18 | 33 | 39 |
2 | Bayern Munich | 40 | 394 | 236 | 79 | 79 | 825 | 386 | +439 | 551 | 6 | 11 | 21 | 34 |
3 | Barcelona | 34 | 349 | 203 | 77 | 69 | 687 | 357 | +330 | 483 | 5 | 8 | 17 | 25 |
4 | Manchester United | 30 | 299 | 161 | 70 | 68 | 545 | 299 | +246 | 392 | 3 | 5 | 12 | 19 |
5 | Juventus | 37 | 301 | 153 | 70 | 78 | 479 | 301 | +178 | 376 | 2 | 9 | 12 | 19 |
6 | Milan | 31 | 273 | 133 | 70 | 70 | 442 | 259 | +183 | 336 | 7 | 11 | 14 | 18 |
7 | Liverpool | 27 | 248 | 142 | 50 | 56 | 472 | 228 | +244 | 334 | 6 | 10 | 12 | 17 |
8 | Benfica | 43 | 293 | 131 | 68 | 94 | 482 | 345 | +137 | 330 | 2 | 7 | 8 | 20 |
9 | Porto | 38 | 277 | 126 | 61 | 90 | 411 | 313 | +98 | 313 | 2 | 2 | 3 | 11 |
10 | Ajax | 39 | 247 | 112 | 64 | 71 | 396 | 282 | +114 | 288 | 4 | 6 | 9 | 13 |
11 | Dynamo Kyiv | 40 | 260 | 107 | 57 | 96 | 363 | 321 | +42 | 271 | 0 | 0 | 3 | 9 |
12 | Chelsea | 19 | 201 | 104 | 53 | 44 | 342 | 181 | +161 | 261 | 2 | 3 | 8 | 12 |
13 | Inter Milan | 25 | 213 | 102 | 57 | 54 | 300 | 211 | +89 | 261 | 3 | 6 | 9 | 13 |
14 | Arsenal | 22 | 211 | 106 | 45 | 60 | 351 | 226 | +125 | 257 | 0 | 1 | 2 | 8 |
15 | Celtic | 38 | 228 | 102 | 40 | 86 | 342 | 285 | +57 | 244 | 1 | 2 | 4 | 7 |
16 | Borussia Dortmund | 22 | 183 | 88 | 36 | 59 | 304 | 225 | +79 | 212 | 1 | 3 | 5 | 10 |
17 | Atlético Madrid | 19 | 170 | 82 | 44 | 44 | 249 | 165 | +84 | 208 | 0 | 3 | 6 | 12 |
18 | PSV Eindhoven | 31 | 199 | 74 | 49 | 76 | 272 | 256 | +16 | 197 | 1 | 1 | 3 | 8 |
19 | Paris Saint-Germain | 17 | 155 | 82 | 29 | 44 | 302 | 181 | +121 | 193 | 0 | 1 | 4 | 8 |
20 | Anderlecht | 34 | 200 | 70 | 44 | 86 | 282 | 320 | –38 | 184 | 0 | 0 | 2 | 9 |
21 | Red Star Belgrade | 30 | 159 | 71 | 34 | 54 | 288 | 220 | +68 | 176 | 1 | 1 | 4 | 9 |
22 | Manchester City | 14 | 129 | 74 | 26 | 29 | 273 | 144 | +129 | 174 | 1 | 2 | 4 | 8 |
23 | Rangers | 34 | 179 | 65 | 44 | 70 | 249 | 260 | –11 | 174 | 0 | 0 | 2 | 6 |
24 | Galatasaray | 29 | 191 | 63 | 46 | 82 | 239 | 301 | –62 | 172 | 0 | 0 | 1 | 5 |
25 | Dinamo Zagreb | 26 | 162 | 69 | 33 | 60 | 244 | 221 | 23 | 171 | 0 | 0 | 0 | 0 |
Vārti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Visvairāk gūto vārtu vienā kārtā: 63 (pirmā grupu turnīra 1. kārta, 2000.–2001. gada sezona).
- Visvairāk gūto vārtu sezonā: 449 (2000.–2001. gada sezona).
Finālu norises vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pilsēta, kurā fināls aizvadīts visvairāk reižu, ir Londona, astoņas reizes. Piecas no tām ir spēlētas sākotnējā Vemblija stadionā un trīs reizes, jaunajā Vemblija stadionā. Dalītā otrajā vietā ierindojās Parīze, kurā ir notikuši seši fināli.
- Nācija, kura uzņēmusi visvairāk finālu, ir Itālija, ar deviņiem (Milānā un Romā, katrā četras reizes, un vienu reizi Bari). Otrajā vietā, ar astoņiem, ierindojas Anglija (septiņas reizes Londonā un vienreiz Mančestrā), Spānija (piecas reizes Madridē, divas reizes Barselonā un vienreiz Seviljā) un Vācija (četras reizes Minhenē, divas reizes Štutgartē, Berlīnē un Gelzenkirhenē, katrā pa vienam).
- Sākotnējam Vemblija stadionam pieder rekords kā stadionam, kurā ir aizvadīts visvairāk finālspēļu — piecas reizes (1963., 1968., 1971., 1978. un 1992. gadā). Otrajā vietā ierindojas Santiago Bernabéu, Karaļa Boduēna stadions, San Siro un Stadio Olimpico, ar četrām reizēm.
- Valsts, kas ir rīkojusi finālus ar visvairāk dažādiem stadioniem, ir Vācija, ar pieciem (Neckarstadion, Minhenes olimpiskais stadions, Arena AufSchalke, Allianz Arena un Berlīnes olimpiskais stadions). Otrajā vietā ir Spānija, ar četriem ("Santiago Bernabéu", Ramón Sánchez Pizjuán, Camp Nou un Metropolitano Stadium).
- Londona, Minhene, Lisabona, Madride un Parīze ir pilsētas, kuras rīkoja finālu ar visvairāk dažādiem stadioniem, katrā pa diviem.
Klubi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nepārspētās komandas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Divpadsmit klubi ir bijuši nepārspēti, uzvarot vai nu Eiropas kausā, vai Čempionu līgā, un tikai četri klubi to paveikuši divreiz:
- Liverpool bija sešas uzvaras un trīs neizšķirti 1980.–1981. gadā, un septiņas uzvaras un divi neizšķirti 1983.–1984. gadā.
- AC Milan bija piecas uzvaras un četri neizšķirti 1988.–1989. gadā, un septiņas uzvaras un pieci neizšķirti 1993.–1994. gadā.
- Ajax bija septiņas uzvaras un divi neizšķirti 1971.–1972. gadā, un septiņas uzvaras un četri neizšķirti 1994.–1995. gadā.
- Mančestras "United" bija piecas uzvaras un seši neizšķirti 1998.–1999. gadā, un deviņas uzvaras un četri neizšķirti 2007.–2008. gadā.
- Astoņi klubi to paveikuši vienreiz:
- Milānas "Inter" bija septiņas uzvaras un divi neizšķirti 1963.–1964. gadā.
- Notingemas "Forest" bija sešas uzvaras un trīs neizšķirti 1978.–1979. gadā.
- Belgradas "Red Star" bija piecas uzvaras un četri neizšķirti 1990.–1991. gadā.
- Marseille bija septiņas uzvaras un četri neizšķirti 1992.–1993. gadā.
- Barcelona bija deviņas uzvaras un četri neizšķirti 2005.–2006. gadā.
- Minhenes "Bayern" bija vienpadsmit uzvaras vienpadsmit spēlēs, 2019.–2020. gada saīsinātajā kalendārā, kļūstot par pirmo komandu jebkurā Eiropas turnīrā, iegūstot trofeju, 100% uzvarot visās spēlēs.[note 1]
- Mančestras "City" bija astoņas uzvaras un pieci neizšķirti 2022.–2023. gadā.
- Madrides "Real" bija deviņas uzvaras un četri neizšķirti 2023.–2024. gadā.
- Komanda, kas ieguvusi Eiropas kausu ar vismazāk uzvarētām spēlēm, ir PSV Eindhoven (1987–88), kas visā turnīrā izcīnīja tikai trīs uzvaras, ieskaitot nevienu, sākot no ceturtdaļfināla.
- Komanda, kas uzvarējusi Čempionu līgā ar vismazāk uzvarētām spēlēm, ir Manchester United (1998–99), ar piecām uzvarām.
- Trīs komandas ir uzvarējušas Čempionu līgā ar visvairāk zaudētām spēlēm — Liverpool (2018–19), AC Milan (2002–03) un Madrides "Real" (1999–2000 un 2021–22), visas zaudējot četras spēles.
Finālspēļu veiksmes rādītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tikai divi klubi ar 100% panākumiem vairāk nekā vienu reizi piedalījušies Eiropas kausa/Čempionu līgas finālā:
- Madrides "Real" ir vienīgais klubs, kas vairāk nekā divas reizes spējis uzvarēt finālā ar 75% vai lielāku panākumu rādītāju. Klubs zaudējis tikai trīs finālus no astoņpadsmit, uzvarot 83% gadījumu.
- Četri klubi vienreiz piedalījušies finālā, kļūstot par uzvarētājiem:
- Deviņpadsmit klubi ir piedalījušies vismaz vienā finālā, taču, ne reizi nav uzvarējuši. Tikai trīs no tiem vairāk nekā vienu reizi ir iekļuvuši finālā, katru reizi zaudējot:
- No 23 komandām, kas ieguvušas trofeju, tikai trīs ir zaudējušas vairāk finālos nekā uzvarējušas:
Secīgas piedalīšanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Visvairāk sezonas pēc kārtas Eiropas kausā: 15, Madrides "Real" (1955–56 līdz 1969–70)
- Visvairāk sezonas pēc kārtas UEFA Čempionu līgā: 28, Madrides "Real" (1997–98 līdz 2024–25)
- Visvairāk sezonas pēc kārtas UEFA Čempionu līgas izslēgšanas spēļu fāzē: 27, Madrides "Real" (1997–98 līdz 2023–24)
- Visvairāk ceturtdaļfinālu pēc kārtas: 13, Barcelona (2007–08 līdz 2019–20)
- Visvairāk pusfinālu pēc kārtas: 8, Madrides "Real" (2010–11 līdz 2017–18)
- Visvairāk finālu pēc kārtas: 5, Madrides "Real" (1956 līdz 1960)
- Visvairāk finālu pēc kārtas (Čempionu līgas ēra): 3 – dalīts rekords
- Frankfurtes "Eintracht" piedalīšanās 2022.–2023. gada sezonā notika 63 gadus pēc iepriekšējās piedalīšanās (1959.–1960. gada sezonā). Tas bija ilgākais laika posms, kādu komanda bija pavadījusi kopš iepriekšējās dalības turnīrā.
Labākās debijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pieci klubi savā debijas reizē spēja uzvarēt Eiropas kausā:
- Real Madrid (1955–56)
- Inter Milan (1963–64)
- Celtic (1966–67)
- Nottingham Forest (1978–79)
- Aston Villa (1981–82)
Trīs klubi savā debijā uzvarēja Čempionu līgā:[3]
Divi klubi savā debijas reizē uzvarēja Eiropas kausā, nezaudējot nevienu spēli:
- Milānas "Inter" (1963–64), ar septiņām uzvarām un diviem neizšķirtiem
- Notingemas "Forest" (1978–79), ar sešām uzvarām un trim neizšķirtiem
Lielākās uzvaras
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Eiropas kausa priekšsacīkstēs vienā mačā ar desmit vai vairāk vārtu pārsvaru uzvarēja šādas komandas:
- Dinamo București uzvarēja Crusaders ar 11–0, 1973.–74. gadā
- Feyenoord uzvarēja KR Reykjavík ar 12–2, 1969.–70. gadā
- Manchester United uzvarēja Anderlecht ar 10–0, 1956.–57. gadā
- Ipswich Town uzvarēja Floriana ar 10–0, 1962.–63. gadā
- Benfica uzvarēja Stade Dudelange ar 10–0, 1965.–66. gadā
- Leeds United uzvarēja Lyn ar 10–0, 1969.–70. gadā
- Borussia Mönchengladbach uzvarēja EPA Larnaca ar 10–0, 1970.–71. gadā
- Ajax uzvarēja Omonia ar 10–0, 1979.–80. gadā
- Pašreizējā Čempionu līgas formātā, lielākā vienas spēles uzvaras starpība ir 10–0:
- HJK pārspēja Bangor City otrajā kvalifikācijas kārtā, 2011.–2012. gadā
- Lielākā uzvaras starpība vienā spēlē grupu turnīrā ir 8–0:
- Liverpool pārspēja Beşiktaş, 2007.–2008. gada sezonas grupu turnīrā
- Real Madrid pārspēja Malmö FF, 2015.–2016. gada sezonas grupu turnīrā
- Pašreizējā Čempionu līgas formāta izslēgšanas spēļu fāzē, lielākā vienas spēles uzvaras starpība ir 7–0:
- Minhenes "Bayern" uzvarēja Basel, 2011.–2012. gadā
- Minhenes "Bayern" uzvarēja Doneckas "Šahtar", 2014.–2015. gadā
- Mančestras "City" uzvarēja Schalke 04, 2018.–2019. gadā
- Mančestras "City" uzvarēja RB Leipzig, 2022.–2023. gadā
- Ceturtdaļfinālā lielākā uzvaras starpība vienā spēlē ir astoņi vārti:
- Madrides "Real" uzvarēja Sevilla ar 8–0, 1957.–1958. gadā
- Čempionu līgas ērā, ceturtdaļfinālā lielākā uzvaras starpība vienā spēlē ir seši vārti:[4]
- Mančestras "United" uzvarēja Roma ar 7–1, 2006.–2007. gadā
- Minhenes "Bayern" uzvarēja Barcelona ar 8–2, 2019.–2020. gadā
- Pusfinālā lielākā uzvaras starpība vienā spēlē ir seši vārti:
- Madrides "Real" uzvarēja FC Zürich ar 6–0, 1963.–1964. gadā
- Čempionu līgas ērā, pusfinālā lielākā uzvaras starpība vienā spēlē ir 4–0:[4]
- Minhenes "Bayern" uzvarēja Barcelona, 2012.–2013. gadā
- Real Madrid uzvarēja Minhenes "Bayern", 2013.–2014. gadā
- Liverpool uzvarēja "Barcelona", 2018.–2019. gadā
- Manchester City uzvarēja "Real Madrid", 2022.–2023. gadā
- Lielākā uzvaras starpība finālā ir četri vārti:
- Madrides "Real" uzvarēja Frankfurtes "Eintracht" ar 7–3, 1960. gadā
- Minhenes "Bayern" uzvarēja Atlético Madrid ar 4–0, 1974. gadā (pārspēle)
- AC Milan uzvarēja Steaua București ar 4–0, 1989. gadā
- "AC Milan" uzvarēja Barcelona ar 4–0, 1994. gadā
- Viesu komandas lielākā uzvaras starpība vienā spēlē ir 7–0:
- Marseille grupu turnīrā uzvarēja Žilina, 2010.–2011. gadā
- Doneckas "Shakhtar" grupu turnīrā uzvarēja Barisavas BATE, 2014.–2015. gadā
- Liverpool grupu turnīrā uzvarēja Maribor, 2017.–2018. gadā
Lielākās uzvaras divu spēļu summā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Benfica pieder sacensību rekords lielākās uzvaras ziņā divu spēļu summā. 1965.–1966. gada sezonas priekšsacīkšu kārtā viņi uzvarēja Stade Dudelange ar 18–0 (8–0 viesos, 10–0 mājās).[5]
- Grupu turnīra rekords pieder Doneckas "Šahtar", kas 2014.–2015. gada sezonā ar 12–0 (7–0 viesos, 5–0 mājās) pārspēja Barisavas BATE. Ieskaitot priekšsacīkstes, HJK pieder Čempionu līgas ēras rekords, 2011.–2012. gada sezonā pārspējot Bangor City ar 13–0 (3–0 viesos, 10–0 mājās).
- Minhenes "Bayern" Čempionu līgas ēras izslēgšanas spēļu fāzē pieder lielākā uzvaras starpība divu spēļu summā. 2008.–2009. gada astotdaļfinālā viņi uzvarēja Sporting CP ar 12–1 (5–0 viesos, 7–1 mājās).
- Madrides "Real" pieder rekords lielākās uzvaras ziņā ceturtdaļfinālā, divu spēļu summā, 1957.–1958. gadā pārspējot Sevilla ar 10–2 (8–0 mājās, 2–2 viesos). Minhenes "Bayern" un Madrides "Real" dala rekordu lielākās uzvaras ziņā, kopš 1992. gadā turnīram tika mainīts nosaukums; "Bayern" uzvarēja 1. FC Kaiserslautern ar 6–0 (2–0 mājās, 4–0 viesos) 1998.–1999. gada sezonā un Barcelona, ar 8–2, vienā spēlē, 2019.–2020. gada sezonā, savukārt, "Madrid" guva tādu pašu panākumu pret APOEL, 2011.–2012. gada sezonā, uzvarot ar 8–2 (3–0 viesos, 5–2 mājās).[6]
- Frankfurtes "Eintracht" pieder rekords lielākās uzvaras ziņā pusfinālā, pārspējot Rangers ar 12–4 (6–1, 6–3), 1959.–1960. gada sezonā. Minhenes "Bayern" pieder rekords Čempionu līgas ērā, 2012.–2013. gada sezonā ar 7–0 (4–0 mājās, 3–0 viesos) pārspējot Barcelona.
Uzvarētāja noskaidrošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Soda sitienu sērija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pirmā soda sitienu sērija Eiropas kausā notika starp Everton un Menhengladbahas "Borussia" 1970. gada 4. novembrī, pēc tam, kad abas spēles beidzās ar 1–1. "Gladbahas" spēlētājs, Klauss Dīters Zīlofs, bija pirmais, kurš guva vārtus no soda sitiena, bet "Everton" spēlētājs, Džo Roils, bija pirmais, kurš netrāpīja. "Everton" uzvarēja ar 4–3, un izšķirošos vārtus guva Sendijs Brauns.
- Pirmā soda sitienu sērija finālā notika starp Liverpool un Roma, 1984. gada finālā, spēlei noslēdzoties neizšķirti, 1–1, pēc papildlaika. "Roma" futbolists, Agostino Di Bartolomei, bija pirmais, kurš guva vārtus, savukārt, "Liverpool" spēlētājs, Stīvs Nikols, bija pirmais, kurš netrāpīja. "Liverpool" izcīnīja uzvaru ar 4–2, Alanam Kenedijam realizējot izšķirošo soda sitienu. Kenedijs arī guva uzvaras vārtus 1981. gada finālā.
- Vienpadsmit fināli tika izšķirti pēc soda sitienu sērijas. Liverpool ir vienīgā komanda, kas uzvarējusi vairāk nekā vienu reizi (1984. un 2005. gadā), savukārt, Juventus, AC Milan, Minhenes "Bayern" un Chelsea uzvarējušas vienreiz un zaudējušas vienreiz. Neviena komanda nav zaudējusi divas reizes.
- Barcelona, Minhenes "Bayern" un Madrides "Atlético" ir vienīgās komandas, kas vienā sezonā piedalījušās divās soda sitienu sērijās. 1985.–1986. gadā "Barcelona" pusfinālā pārspēja IFK Göteborg, bet finālā piekāpās Steaua București. 2011.–2012. gadā Minhenes "Bayern" pusfinālā pārspēja Madrides "Real", bet finālā zaudēja Chelsea. 2015.–2016. gadā Madrides "Atlético" astotdaļfinālā pārspēja PSV Eindhoven, bet finālā zaudēja Madrides "Real".
- Spēles, kuras beidzās pēc soda sitienu sērijas visa turnīra laikā:[7]
- Everton 4–3 Borussia Mönchengladbach (1970–71, otrā kārta)
- Celtic 4–5 Inter Milan (1971–72, pusfināls)
- Atvidabergs FF 3–4 Bayern Munich (1973–74, pirmā kārta)
- Újpest 4–3 Spartak Trnava (1973–74, ceturtdaļfināls)
- 1. FC Magdeburg 1–2 Malmö FF (1975–76, first round)
- Torpedo Moscow 1–4 Benfica (1977–78, pirmā kārta)
- Juventus 3–0 Ajax (1977–78, ceturtdaļfināls)
- Dynamo Dresden 5–4 Partizan (1978–79, pirmā kārta)
- Liverpool 4–2 Roma (1983–84, fināls)
- BFC Dynamo 5–4 Aberdeen (1984–85, pirmā kārta)
- Dnipro Dnipropetrovsk 3–5 Bordeaux (1984–85, ceturtdaļfināls)
- Barcelona 5–4 IFK Göteborg (1985–86, pusfināls)
- Steaua București 2–0 Barcelona (1985–86, fināls)
- Juventus 1–3 Real Madrid (1986–87, otrā kārta)
- PSV Eindhoven 6–5 Benfica (1987–88, fināls)
- Neuchâtel Xamax 3–0 Larisa (1988–89, otrā kārta)
- Red Star Belgrade 2–4 Milan (1988–89, otrā kārta)
- Spartak Moscow 5–3 Napoli (1990–91, otrā kārta)
- Malmö FF 4–5 Dynamo Dresden (1990–91, otrā kārta)
- Red Star Belgrade 5–3 Marseille (1990–91, fināls)
- Ajax 2–4 Juventus (1995–96, fināls)
- Bayern Munich 5–4 Valencia (2000–01, fināls)
- Juventus 2–3 Milan (2002–03, fināls)
- PSV Eindhoven 4–2 Lyon (2004–05, ceturtdaļfināls)
- Milan 2–3 Liverpool (2004–05, fināls)
- Liverpool 4–1 Chelsea (2006–07, pusfināls)
- Sevilla 2–3 Fenerbahçe (2007–08, astotdaļfināls)
- Porto 1–4 Schalke 04 (2007–08, astotdaļfināls)
- Manchester United 6–5 Chelsea (2007–08, fināls)
- Roma 6–7 Arsenal (2008–09, astotdaļfināls)
- APOEL 4–3 Lyon (2011–12, astotdaļfināls)
- Real Madrid 1–3 Bayern Munich (2011–12, pusfināls)
- Bayern Munich 3–4 Chelsea (2011–12, fināls)
- Atlético Madrid 3–2 Bayer Leverkusen (2014–15, astotdaļfināls)
- Atlético Madrid 8–7 PSV Eindhoven (2015–16, astotdaļfināls)
- Real Madrid 5–3 Atlético Madrid (2015–16, fināls)
- Arsenal 4–2 Porto (2023–24, astotdaļfināls)
- Atlético Madrid 3–2 Inter Milan (2023–24, astotdaļfināls)
- Manchester City 3–4 Real Madrid (2023–24, ceturtdaļfināls)
- Četrām komandām ir bijušas četras soda sitienu sērijas: Madrides "Atlético", Minhenes "Bayern", "Juventus" un Madrides "Real".
- "Liverpool" (no trim), "Atlético Madrid" (no četrām), Minhenes "Bayern" (no četrām) un Madrides "Real" (no četrām) ir vienīgās komandas, kas uzvarējušas trīs soda sitienu sērijās.
- Sešas komandas zaudējušas divās soda sitienu sērijās: "Ajax" (divās no divām), "Juventus" (divās no četrām), "Roma" (divās no divām), "Chelsea" (divās no trim), "Lyon" (divās no divām) un "Porto" (divās no divām). "Ajax", "Roma", "Lyon" un "Porto" ir vienīgās komandas, kas spēlējušas vairākās sērijās un nav spējušas uzvarēt nevienā.
Papildlaiks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Madrides "Real" pieder rekords (13 spēles), kad bijis nepieciešams papildlaiks, lai noskaidrotu uzvarētāju; deviņos no tiem uzvarētājs tika noskaidrots papildlaikā, un četros bija nepieciešama soda sitienu sērija.
- Četri klubi finālspēlēs trīs reizes spēlējuši papildlaikā:
- Septiņpadsmit finālspēlēs ticis aizvadīts papildlaiks. Viens tika pārspēlēts un vienpadsmit bija nepieciešama soda sitienu sērija, bet atlikušie pieci tika izšķirti pēc 120 minūtēm:
- Madrides "Real" pārspēja "AC Milan" ar 3–2, 1958. gadā
- Manchester United pārspēja Benfica ar 4–1, 1968. gadā
- Feyenoord pārspēja Celtic ar 2–1, 1970. gadā
- Barcelona pārspēja Sampdoria ar 1–0, 1992. gadā
- Madrides "Real" pārspēja Madrides "Atletico" ar 4–1, 2014. gadā
Visvairāk vārtu spēlē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Visvairāk gūto vārtu vienā mačā visās Eiropas kausa/Čempionu līgas sezonās ir četrpadsmit, kas notika, kad Feyenoord pirmajā kārtā ar 12–2 pārspēja KR Reykjavík, 1969.–1970. gada sezonā.
- Čempionu līgas ērā visvairāk vienā mačā gūto vārtu ir divpadsmit, kas notika, kad Dortmundes "Borussia" ar 8–4 pārspēja Varšavas "Legia", 2016.–2017. gada sezonas grupu turnīrā.
- Minhenes "Bayern" 2019.–2020. gada sezonas ceturtdaļfinālā uzvarēja Barcelona ar 8–2. Ar desmit vārtiem, šī ir rezultatīvākā individuālā izslēgšanas spēle Čempionu līgas ērā.[8]
- Madrides "Real" 1960. gada finālā uzvarēja Frankfurtes "Eintracht" ar 7–3. Ar desmit vārtiem, šis ir rezultatīvākais fināls gan Eiropas kausā, gan Čempionu līgā.
- Ar sešiem vārtiem, neizšķirtā, 3–3, starp Milan un Liverpool, 2005. gada finālā, ir rezultatīvākais fināls Čempionu līgas ērā.
Rezultatīvākie neizšķirti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rezultatīvākais neizšķirts Eiropas kausa/Čempionu līgas spēlē bija astoņi vārti (pa četriem vārtiem katrai komandai), un tas notika piecas reizes:
- Vörös Lobogó 4–4 Reims, 1955.–1956. gada ceturtdaļfinālā
- Hamburger SV 4–4 Juventus, 2000.–2001. gada pirmajā grupu turnīrā
- Chelsea 4–4 Liverpool, 2008.–2009. gada ceturtdaļfinālā
- Bayer Leverkusen 4–4 Roma, 2015.–2016. gada grupu turnīrā
- Chelsea 4–4 Ajax, 2019.–2020. gada grupu turnīrā
Atgriešanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grupu turnīrs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tikai divas komandas pēc zaudējuma pirmajās trīs spēlēs ir spējušas izkļūt no grupu turnīra:[9]
- Ņūkāslas "United" 2002.–2003. gadā: Ņūkāslas komandas pēdējā spēlē, pret Feyenoord, Kreiga Belamija vārti otrā puslaika kompensācijas laika pirmajā minūtē nodrošināja uzvaru ar 3–2 un vietu otrajā grupu turnīrā.
- Atalanta 2019.–2020. gadā: "Atalanta" spēja tikt tālāk, zaudējot pirmajos trīs mačos un nospēlējot ceturto neizšķirti.
- Tikai trīs komandas ir izkļuvušas no grupu turnīra, neuzvarot nevienā no pirmajām piecām spēlēm:
- Juventus nospēlēja neizšķirti pirmajās piecās spēlēs, 1998.–1999. gadā
- Feyenoord nospēlēja neizšķirti pirmajās piecās spēlēs, 1999.–2000. gadā
- Liverpool zaudēja savā pirmajā spēlē un nospēlēja neizšķirti nākamajās četrās spēlēs, 2001.–2002. gada sezonas otrajā grupu turnīrā
- Tikai trīs komandas ir izkļuvušas no grupu turnīra, neuzvarot nevienā no pirmajām četrām spēlēm:
- Maskavas "Lokomotiv" 2002.–2003. gada sezonā zaudēja trīs spēlēs un vienā nospēlēja neizšķirti (pirmais grupu turnīrs)
- Mančestras "City" 2014.–2015. gada sezonā piedzīvoja divus zaudējumus un divreiz nospēlēja neizšķirti
- Atalanta 2019.–2020. gada sezonā piedzīvoja trīs zaudējumus un vienreiz nospēlēja neizšķirti
Divu spēļu izslēgšanas spēles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tikai viena komanda izslēgšanas mača pirmajā spēlē zaudējusi ar četru vārtu starpību, tomēr, spējusi kvalificēties nākamajai kārtai:
- Barcelona ar 4–0 zaudēja Paris Saint-Germain 2016.–2017. gada astotdaļfināla pirmajā spēlē, bet atbildes spēlē uzvarēja ar 6–1, divu spēļu summā uzvarot ar 6–5[10]
- Vēl viena komanda kādā brīdī izslēgšanas spēlē atpalika ar četru vārtu starpību, taču spēja kvalificēties nākamajai kārtai:
- Tottenham Hotspur bija iedzinējos ar 4–0 pret Górnik Zabrze pēc 48 minūtēm, 1961.–1962. gada sezonas priekšsacīkšu kārtas pirmajā spēlē, taču izdevās pabeigt spēli ar 4–2, otrajā spēlē uzvarot ar 8–1, divu spēļu summā triumfējot ar 10–5
Viena spēle
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nevienai komandai nav izdevies izglābties no zaudējuma vienā spēlē, esot iedzinējos ar četru vai vairāk vārtu starpību.
- Komandas ir spējušas uzvarēt spēli, atpaliekot ar trīs vārtu starpību, trijos gadījumos:
- Brēmenes "Werder" bija iedzinējos ar 3–0 pret Anderlecht pēc 33 minūtēm, 1993.–1994. gada sezonas grupu turnīrā, taču spēja uzvarēt spēli ar 5–3
- Deportivo La Coruña bija zaudētājos ar 3–0 pret Paris Saint-Germain pēc 55 minūtēm, 2000.–2001. gada sezonas otrajā grupu turnīrā, taču spēja uzvarēt spēli ar 4–3
- Maccabi Haifa bija zaudētājos ar 3–0 pret Aktobe pēc 15 minūtēm, 2009.–2010. gada sezonas trešās kvalifikācijas kārtas atbildes spēlē, taču izdevās uzvarēt spēli ar 4–3 un divu spēļu summā tikt tālāk, ar rezultātu, 4–3
- Komandām ir izdevies panākt neizšķirtu, zaudējot ar trīs vārtu starpību, divpadsmit reizes:
- Vörös Lobogó bija zaudētājos ar 4–1 pret Reims pēc 52 minūtēm, 1955.–1956. gada ceturtdaļfināla atbildes spēlē, taču izdevās spēli pabeigt ar 4–4. Tomēr, "Reims" vienalga tika tālāk, uzvarot ar 8–6, divu spēļu summā
- Red Star Belgrade bija zaudētājos ar 3–0 pret Manchester United pēc 31 minūtes, 1957.–1958. gada ceturtdaļfināla atbildes spēlē, taču izdevās pabeigt spēli ar rezultātu, 3–3. Tomēr, "Manchester United" vienalga tika tālāk, uzvarot ar 5–4, divu spēļu summā
- Panathinaikos bija zaudētājos ar 3–0 pret Linfield pēc 26 minūtēm, 1984.–1985. gada otrās kārtas atbildes spēlē, taču izdevās pabeigt spēli ar 3–3 un tikt tālāk, ar 5–4, divu spēļu summā
- Liverpool bija zaudētājos ar 3–0 pret Basel pēc 29 minūtēm, 2002.–2003. gada pirmajā grupu turnīrā, taču izdevās pabeigt spēli ar 3–3
- Liverpool bija zaudētājos ar 3–0 pret Milan pēc 44 minūtēm, 2005. gada finālā, taču izdevās pabeigt spēli ar 3–3 un uzvarēt ar 3–2, soda sitienu sērijā
- Maccabi Tel Aviv bija zaudētājos ar 3–0 pret Basel pēc 32 minūtēm, 2013.–2014. gada trešās kvalifikācijas kārtas atbildes spēlē, taču izdevās pabeigt spēli ar 3–3. Tomēr, "Basel" vienalga tika tālāk, uzvarot ar 4–3, divu spēļu summā
- Anderlecht bija zaudētājos ar 3–0 pret Arsenal pēc 58 minūtēm, 2014.–2015. gada grupu turnīrā, taču izdevās pabeigt spēli ar 3–3
- Molde bija zaudētājos ar 3–0 pret Dinamo Zagreb pēc 22 minūtēm, 2015.–2016. gada trešās kvalifikācijas kārtas atbildes spēlē, taču izdevās pabeigt spēli ar 3–3. Tomēr, "Dinamo Zagreb" vienalga tika tālāk, pateicoties vairāk gūtajiem vārtiem izbraukumā
- Beşiktaş bija zaudētājos ar 3–0 pret Benfica pēc 31 minūtes, 2016.–2017. gada grupu turnīrā, taču izdevās pabeigt spēli ar 3–3
- Sevilla bija zaudētājos ar 3–0 pret Liverpool pēc 30 minūtēm, 2017.–2018. gada grupu turnīrā, taču izdevās pabeigt spēli ar 3–3
- Chelsea bija zaudētājos ar 4–1 pret Ajax pēc 55 minūtēm, 2019.–2020. gada grupu turnīrā, taču izdevās pabeigt spēli ar 4–4
- Inter Milan bija zaudētājos ar 3–0 pret Benfica pēc 34 minūtēm, 2023.–2024. gada grupu turnīrā, taču izdevās pabeigt spēli ar 3–3
Aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Arsenal pieder rekords ar visvairāk pēc kārtas aizvadītām sausām spēlēm sacensībās — desmit, 2005.–2006. gada sezonā. No 2005. gada septembra līdz 2006. gada maijam komanda neielaida vārtus 995 minūtes.[11] Šis periods sākās pēc Markusa Rozenberga vārtiem Ajax labā, grupu turnīra otrās kārtas spēles 71. minūtē, turpinājās ar četrām grupu turnīra spēlēm un sešām spēlēm izslēgšanas kārtā, noslēdzoties ar Samuela Eto'o vārtiem Barcelona labā, 76. minūtē, finālā. Šīs minūtes tika sadalītas starp diviem vārtsargiem: Jenss Lēmans (648 minūtes) un Manuels Almunja (347 minūtes).
- Aston Villa (9 spēlēs, 1981.–1982. gadā) un Milan (12 spēlēs, 1993.–1994. gadā) pieder rekords kā komandai, kura ielaidusi vismazāk vārtu, uzvarot Eiropas kausā, ielaižot tikai divus vārtus. Turklāt, "Milan" sasniedza visu laiku zemāko ielaisto vārtu attiecību sacensību vēsturē (0,16), uzvarot Čempionu līgā.
- Madrides "Real" pieder Čempionu līgas uzvarētāju komandas rekords visvairāk ielaisto vārtu ziņā, 1999.–2000. gadā 17 mačos ielaižot 23 vārtus.
- Benfica sasniedza visu laiku augstāko ielaisto vārtu attiecību sacensību vēsturē (1,57), uzvarot Eiropas kausā. Klubs septiņos mačos ielaida 11 vārtus, 1961.–1962. gada sezonā.
- "Benfica" pieder rekords kā finālistiem ar vismazāko ielaistu vārtu skaitu, 1987.–1988. gada sezonā ielaižot tikai vienus vārtus.
- Mančestras "United" pieder rekords kā komandai, kura visilgāk nav ielaidusi vārtus sākot no kampaņas sākuma – 481 minūti, 2010.–2011. gada sezonā. Šis posms beidzās ar Pablo Ernandesa vārtiem Valencia labā, pēc 32 spēlētām minūtēm, grupu turnīra sestajā kārtā.
- Tajā sezonā klubs arī kļuva par vienīgo komandu, kas vienā Čempionu līgas kampaņā aizvadījusi sešas izbraukuma spēles, neielaižot vārtus.
Vārtu gūšanas rekordi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Barcelona pieder rekords gūto vārtu ziņā vienas sezonas laikā, 1999.–2000. gadā gūstot 45 vārtus 16 mačos. Ieskaitot kvalifikācijas posmus, Liverpool pieder šis rekords, 2017.–2018. gadā gūstot 47 vārtus 15 mačos.
- Minhenes "Bayern" pieder rekords visvairāk gūto vārtu ziņā kā Čempionu līgas uzvarētājiem, 2019.–2020. gadā gūstot 43 vārtus 11 mačos.
- Madrides "Real" pieder rekords kā komandai ar visu laiku augstāko gūto vārtu attiecību spēlē (4,4) kā Eiropas kausa uzvarētājiem, gūstot 31 vārtus 7 mačos, 1959.–1960. gadā.
- PSV Eindhoven pieder rekords kā Eiropas kausa uzvarētājiem ar mazāko gūto vārtu skaitu, gūstot 9 vārtus 9 mačos, 1987.–1988. gadā. Turklāt, klubs sasniedza visu laiku zemāko gūto vārtu attiecību sacensību vēsturē (1).
- Madrides "Real" pieder rekords kā titula ieguvēju komandai, kurā ir visvairāk spēlētāju, kas guvuši vismaz vienus vārtus vienā sezonā, kad 2001.–2002. gada sezonā četrpadsmit spēlētāji guva vismaz vienus vārtus.
- Menhengladbahas "Borussia" pieder rekords kā komandai, kurā vienas spēles laikā visvairāk spēlētāji guvuši vārtus, kad 1970. gada 22. septembrī astoņi spēlētāji guva vārtus pret EPA Larnaca.
- Madrides "Real" ir pirmais klubs, kurš guvis 1000. vārtus sacensību vēsturē, kad Karims Benzemā 14. minūtē guva pirmos vārtus savas komandas uzvarā, ar 2–1, pret Doneckas "Shakhtar", grupu turnīra ceturtajā kārtā, 2021.–2022. gada sezonā.[12]
Savstarpējās spēles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Minhenes "Bayern" un Madrides "Real" savā starpā tikušās visvairāk reižu – 28 gadījumos.
- Anglijas klubi, Liverpool un Chelsea, savā starpā tikušās visvairāk sezonās pēc kārtas – piecās, laika posmā no 2004.–2005. līdz 2008.–2009. gadam, savukārt, Spānijas komandas, Madrides "Real" un Madrides "Atlético", savā starpā tikušās četrās sezonas pēc kārtas, no 2013.–2014. līdz 2016.–2017. gadam, ieskaitot 2014. un 2016. gada finālus.
Soda sitieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Madrides "Real" ir klubs ar visvairāk piešķirtiem soda sitieniem Čempionu līgā, ar 58.[13][14] Viņi ir arī klubs, kuram ir visvairāk pieļauto soda sitienu – 35.[15]
- Sevilla un Red Bull Salzburg spēlē, 2021.–2022. gada grupu turnīrā, tika nozīmēti četri soda sitieni (trīs "Salzburg" un viens "Sevilla"), no kuriem divi tika realizēti.[16]
- 2001. gada fināls ir fināls ar lielāko soda sitienu skaitu turnīra vēsturē, kurā tika nozīmēti trīs soda sitieni, no kuriem divi tika realizēti. Turklāt, spēle beidzās pēc soda sitienu sērijas.
- Turnīra finālos izpildīti septiņpadsmit soda sitieni, no kuriem divpadsmit realizēti un pieci netrāpīti:
- 1957: Alfredo Di Stefano, 69. minutē, Real Madrid rindās, pret Fiorentina
- 1959: Enrike Mateoss, 16. minutē, Real Madrid rindās, pret Reims
- 1960: Ferencs Puškāšs, 56. minutē, Real Madrid rindās, pret Eintracht Frankfurt
- 1962: Eusebiu, 64. minutē, Benfica rindās, pret Real Madrid
- 1967: Sandro Macola, 7. minutē, Inter Milan rindās, pret Celtic
- 1969: Velibors Vasovičs, 60. minutē, Ajax rindās, pret Milan
- 1977: Fils Nīls, 82. minutē, Liverpool rindās, pret Borussia Mönchengladbach
- 1985: Mišels Platinī, 58. minutē, Juventus rindās, pret Liverpool
- 2001: Gaiska Mendjeta, 2. minutē, Valencia rindās, pret Bayern Munich
- 2001: Mehmets Šolls, 5. minutē, Bayern Munich rindās, pret Valencia
- 2001: Štefans Efenbergs, 50. minutē, Bayern Munich rindās, pret Valencia
- 2005: Ksabi Alonso, 60. minutē, Liverpool rindās, pret Milan
- 2012: Arjens Robens, 95. minutē, Bayern Munich rindās, pret Chelsea
- 2013: Ilkajs Gindogans, 68. minutē, Borussia Dortmund rindās, pret Bayern Munich
- 2014: Krištianu Ronaldu, 120. minutē, Real Madrid rindās, pret Atlético Madrid
- 2016: Antuāns Griezmans, 47. minutē, Atlético Madrid rindās, pret Real Madrid
- 2019: Mohameds Salāhs, 2. minutē, Liverpool rindās, pret Tottenham Hotspur
Trofejas aizstāvēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kopumā aizvadīti 69 turnīri: 37 Eiropas kausa ērā (1955–56 līdz 1991–92) un 32 Čempionu līgas ērā (1992–93 līdz 2023–24). 15 no 68 mēģinājumiem aizstāvēt trofeju (22,05%) bijuši veiksmīgi, sadalot starp astoņām komandām. Tie ir:
- Madrides "Real", sešos mēģinājumos no četrpadsmit (1956–57, 1957–58, 1958–59, 1959–60, 2016–17, 2017–18)
- Benfica, vienā mēģinājumā no diviem (1961–62)
- Milānas "Inter", vienā mēģinājumā no trim (1964–65)
- Ajax, divos mēģinājumos no četriem (1971–72, 1972–73)
- Minhenes "Bayern", divos mēģinājumos no sešiem (1974–75, 1975–76)
- Liverpool, vienā mēģinājumā no sešiem (1977–78)
- Notingemas "Forest", vienā mēģinājumā no diviem (1979–80)
- AC Milan, vienā mēģinājumā no septiņiem (1989–90)
- Tikai vienai komandai Čempionu līgas ērā izdevies nosargāt trofeju: Madrides "Real" (divas reizes), kas uzvarēja 2015.–16., 2016.–17. un 2017.–18. gadu sezonās.
Disciplīna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Juventus pieder visvairāk sarkano kartīšu rekords, ar 28.
- 2015.–2016. gada sezonas astotdaļfināla atbildes spēlē, starp Minhenes "Bayern" un "Juventus", tika parādītas visvairāk dzeltenās kartītes – 12.
Vārtu guvumi savos vārtos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Madrides "Real" pieder rekords ar visvairāk vārtu guvumiem savos vārtos – 12.
- Mačs starp Astana un Galatasaray, 2015.–2016. gada grupu turnīrā, ir spēle ar visvairāk vārtu guvumiem savos vārtos, ar 3.
Fināli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tikai viens komandu pāris savā starpā spēlējuši trijos finālos:
- Madrides "Real" pret Liverpool (1981. gadā zaudēja ar 0–1, 2018. gadā uzvarēja ar 3–1, 2022. gadā uzvarēja ar 1–0)
- Astoņi citi komandu pāri spēlējuši savā starpā divos finālos:[17]
- Madrides "Real" pret Reims (1956. gadā uzvarēja ar 4–3 un 1959. gadā uzvarēja ar 2–0)
- AC Milan pret Benfica (1963. gadā uzvarēja ar 2–1 un 1990. gadā uzvarēja ar 1–0)
- AC Milan pret Ajax (1969. gadā uzvarēja ar 4–1 un 1995. gadā zaudēja ar 0–1)
- Ajax pret Juventus (1973. gadā uzvarēja ar 1–0 un 1996. gadā zaudēja ar 1–1 (2–4 soda sitienu sērijā)
- Liverpool pret AC Milan (2005. gadā uzvarēja ar 3–3 (3–2 soda sitienu sērijā) un 2007. gadā zaudēja ar 1–2)
- Barcelona pret Manchester United (2009. gadā uzvarēja ar 2–0 un 2011. gadā uzvarēja ar 3–1)
- Madrides "Real" pret Madrides "Atlético" (2014. gadā uzvarēja ar 4–1 (pēc papildlaika) un 2016. gadā uzvarēja ar 1–1 (5–3 soda sitienu sērijā)
- Madrides "Real" pret Juventus (1998. gadā uzvarēja ar 1–0 un 2017. gadā uzvarēja ar 4–1)
- Tikai četri klubi ir aizvadījuši finālu savā mājas stadionā:
- Madrides "Real" (1957), Milānas "Inter" (1965), Roma (1984) un Minhenes "Bayern" (2012)
- Roma (1984) un Minhenes "Bayern" (2012) ir vienīgie klubi, kas finālā zaudējuši savā laukumā.
- 12 reizes fināla norises vieta bija finālista dzimtene:
- (3x): Inter Milan (1965. gadā San Siro, Milānā); Roma (1984. gadā Stadio Olimpico, Romā); Juventus (1996. gadā Stadio Olimpico, Romā)
- (3x): Manchester United (1968. un 2011. gadā Vemblija stadionā, Londonā); Liverpool (1978. gadā Vemblija stadionā, Londonā)
- (2x): Real Madrid (1957. gadā Santiago Bernabéu, Madridē); Barcelona (1986. gadā Ramón Sánchez Pizjuán, Seviljā)
- (2x): Borussia Dortmund (1997. gadā Olympiastadion, Minhenē); Bayern Munich (2012. gadā Allianz Arena, Minhenē)
- (1x): Reims (1956. gadā France Parc des Princes, Parīzē)
- (1x): Ajax (1972. gadā De Kuip, Roterdamā)
- No 12 reizēm, 7 klubi ir uzvarējuši finālā savā dzimtenē:
- Real Madrid (1957), Inter Milan (1965), Manchester United (1968), Ajax (1972), Liverpool (1978), Juventus (1996) un Borussia Dortmund (1997)
- Mančestras "United" ir vienīgais klubs, kurš savā dzimtenē divas reizes aizvadījis finālu, uzvarot (1968) un zaudējot (2011).
Tautības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Trīs klubi ir uzvarējuši Eiropas kausā/Čempionu līgā, laukumā spēlējot vienas tautības spēlētājiem:
- Benfica divas reizes uzvarēja sacensībās (1961. un 1962. gadā) ar komandu, kurā bija tikai portugāļu spēlētāji, lai gan daži no viņiem bija dzimuši Portugāles Āfrikas kolonijās, tolaik Portugāles aizjūras provincēs, bet tagad neatkarīgās valstīs.
- Celtic uzvarēja sacensībās 1967. gadā, kad visi komandas spēlētāji bija dzimuši 30 jūdžu rādiusā no Celtic Park, viņu mājvietas.
- Steaua București uzvarēja 1986. gadā ar komandu, kurā bija tikai spēlētāji no Rumānijas.
- Tiek uzskatīts, ka Arsenal ir pirmais klubs Čempionu līgas vēsturē, kurā vienlaicīgi laukumā spēlējuši 11 dažādu tautību spēlētāji, 2006. gada 13. septembrī, izbraukumā, ar 2–1 uzvarot Hamburger SV. "Arsenal" komanda, 28. minūtē nomainot Kolo Turē, bija: Jenss Lēmans (Vācija), Emanuels Ebuē (Kotdivuāra), Johans Džurū (Šveice), Džastins Hoits (Anglija), Viljams Gallass (Francija), Tomāšs Rosickis (Čehija), Gilberto Silva (Brazīlija), Sesks Fabregass (Spānija), Aļaksandrs Hļebs (Baltkrievija), Emanuels Adebajors (Togo) un Robins van Persijs (Nīderlande).[18]
Valstis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Astoņas reizes turnīra finālā ir piedalījušās divas komandas no vienas valsts:
- 2000: Real Madrid 3–0 Valencia
- 2003: Milan 0–0 (3–2 s.s.s.) Juventus
- 2008: Manchester United 1–1 (6–5 s.s.s.) Chelsea
- 2013: Bayern Munich 2–1 Borussia Dortmund
- 2014: Real Madrid 4–1 (pap.) Atlético Madrid
- 2016: Real Madrid 1–1 (5–3 s.s.s.) Atlético Madrid
- 2019: Liverpool 2–0 Tottenham Hotspur
- 2021: Chelsea 1–0 Manchester City
- Vācija ir valsts ar lielāko dalībnieku skaitu sacensību vēsturē (ieskaitot Rietumvāciju un Austrumvāciju), ieskaitot kvalifikācijas kārtas, ar 28 klubiem:
- Rot-Weiss Essen, Borussia Dortmund, Wismut Karl Marx Stadt, Schalke 04, ASK Vorwärts Berlin, Eintracht Frankfurt, Hamburger SV, 1. FC Nürnberg, Carl Zeiss Jena, Chemie Leipzig, 1. FC Köln, Werder Bremen, 1860 Munich, Eintracht Braunschweig, Borussia Mönchengladbach, Dynamo Dresden, Bayern Munich, 1. FC Magdeburg, BFC Dynamo, VfB Stuttgart, Hansa Rostock, 1. FC Kaiserslautern, Bayer Leverkusen, Hertha BSC, VfL Wolfsburg, RB Leipzig, TSG Hoffenheim un Union Berlin
- Četrām valstīm ir bijis lielākais dalībnieku skaits sacensībās vienā sezonā, ieskaitot kvalifikācijas kārtas, katrai pa pieciem:
- Spānija (četras reizes) 2015.–2016. gadā (Madrides "Atlético", Barcelona, Madrides "Real", Sevilla un Valencia), 2016.–2017., 2021.–2022. gadā (Madrides "Atlético", Barcelona, Madrides "Real", Sevilla un Villarreal) un 2023.–2024. gadā (Madrides "Atlético", Barcelona, Madrides "Real", Real Sociedad un Sevilla)
- Anglija (divas reizes) 2005.–2006. gadā (Arsenal, Chelsea, Everton, Liverpool un Manchester United) un 2017.–2018. gadā (Chelsea, Liverpool, Mančestras "City", Manchester United un Totenhemas "Hotspur")
- Vācija (divas reizes) 2022.–2023. gadā (Leverkūzenes "Bayer", Minhenes "Bayern", Dortmundes "Borussia", Frankfurtes "Eintracht" un RB Leipzig) un 2024.–2025. gadā (Leverkūzenes "Bayer", Minhenes "Bayern", Dortmundes "Borussia", RB Leipzig un VfB Stuttgart)
- Itālija 2024.–2025. gadā (Atalanta, Bologna, Inter Milan, Juventus un AC Milan)
- Visos iepriekšminētajos gadījumos, izņemot Angliju, 2005.–2006. gadā un Spāniju, 2016.–2017. gadā, visas piecas komandas piedalījās grupu turnīrā.
- 2017.–2018. gadā Anglija kļuva par pirmo valsti, kurai izslēgšanas fāzē bija pieci pārstāvji: Chelsea, Liverpool, Manchester City, Manchester United un Tottenham Hotspur.
- 2007.–2008. gadā Anglija kļuva par pirmo valsti, kurai ceturtdaļfinālā bija četri pārstāvji: Arsenal, Chelsea, Liverpool un Manchester United. Tāpat bija arī 2008.–2009. gada sezonā, kad piedalījās tās pašas četras komandas, bet 2018.–2019. gadā – Liverpool, Manchester City, Manchester United un Tottenhem Hotspur.
- Trīs valstīm ir bijis lielākais pārstāvju skaits pusfinālā vienā sezonā, katrai pa trim:
- Spānijai, 1999.–2000. gadā (Madrides "Real", Barcelona un Valencia)
- Itālijai, 2002.–2003. gadā (Milānas "Inter", AC Milan un Juventus)
- Anglijai (trīs reizes), 2006.–2007., 2007.–2008. (Manchester United, Chelsea un Liverpool) un 2008.–2009. (Manchester United, Chelsea un Arsenal)
- Spānijas komandas ir izcīnījušas visvairāk titulu, ar divdesmit uzvarām, kuras sadalītas starp divām komandām: Madrides "Real" (piecpadsmit) un Barcelona (piecas).
- Spānijas komandas visvairāk reižu ir piedalījušās finālā – 31 (astoņpadsmit Madrides "Real", astoņas Barcelona, trīs Madrides "Atlético" un divas Valencia).
- Anglijai ir visvairāk dažādu turnīra uzvarētāju – seši: Manchester United, Liverpool, Nottingham Forest, Aston Villa, Chelsea un Manchester City.
- Anglijai ir arī visvairāk dažādu finālistu – deviņi: seši uzvarētāji, kā arī Leeds United, Arsenal un Tottenhem Hotspur.
- Anglijai ir arī visvairāk dažādu pusfinālistu – desmit: deviņi finālisti, kā arī Derby County.
- Anglijai ir visvairāk titulu pēc kārtas – tās klubi ir izcīnījuši titulu sešās sezonās pēc kārtas, no 1976.–1977. līdz 1981.–1982. gadam. Spānija seko ar piecām sezonām pēc kārtas, divos gadījumos, no 1955.–1956. līdz 1959.–1960. gadam un no 2013.–2014. līdz 2017.–2018. gadam, pēc tam Nīderlande, četrus gadus pēc kārtas, no 1969.–1970. līdz 1972.–1973. gadam.
Pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Divos gadījumos turnīra finālā piedalījās divas komandas no vienas pilsētas:
- 2014 (Madride): Madrides "Real" pret Madrides "Atlético"
- 2016 (Madride): Madrides "Real" pret Madrides "Atlético"
- Tikai no divām pilsētām turnīrā uzvarējušas divas komandas:
- Milāna: Inter Milan (1964, 1965, 2010) un AC Milan (1963, 1969, 1989, 1990, 1994, 2003, 2007)
- Mančestra: Manchester City (2023) un Manchester United (1968, 1999, 2008)
- Londona ir vienīgā pilsēta, kuru finālā pārstāvējušas trīs komandas: Arsenal (2006. gada finālisti), Chelsea (2008. gada finālisti, 2012. gada un 2021. gada uzvarētāji) un Tottenham Hotspur (2019. gada finālisti).
- Bez Milānas, Mančestras un Londonas, finālā ar divām komandām bijušas pārstāvētas vēl divas pilsētas:
- Madridi pārstāvējuši divi klubi deviņpadsmit finālos – ar piecpadsmit uzvarām (1956, 1957, 1958, 1959, 1960, 1966, 1998, 2000, 2002, 2014, 2016, 2017, 2018, 2022, 2024) un trim zaudējumiem (1962 , 1964, 1981) – Madrides "Real", un trim zaudējumiem – Madrides "Atlético" (1974, 2014, 2016).
- Belgradu pārstāvējuši Partizan (1966. gada finālisti) un Red Star Belgrade (1991. gada uzvarētāji).
- Stambula ir vienīgā pilsēta, kuru grupu turnīrā pārstāvējušas četras komandas: Beşiktaş, Fenerbahçe, Galatasaray un İstanbul Başakşehir.
- Vienā sezonā tikai divas pilsētas grupu turnīrā pārstāvējušas trīs komandas:
- Atēnas: Olympiacos, Panathinaikos un Atēnu AEK, 2003.–2004. gada sezonā
- Londona: Chelsea, Arsenal un Tottenham Hotspur, 2010.–2011. gada sezonā
- Anglija ir vienīgā valsts ar komandām no piecām pilsētām, kuras uzvarējušas turnīrā:
- Liverpūle: Liverpool
- Mančestra: Manchester United, Manchester City
- Notingema: Nottingham Forest
- Birmingema: Aston Villa
- Londona: Chelsea
Specifiski grupu turnīra un līgas fāzes rekordi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Visvairāk gūto vārtu grupu turnīrā: 25
- Vismazāk gūto vārtu grupu turnīrā: 0
- Vismazāk ielaisto vārtu grupu turnīrā: 1
- Visvairāk ielaisto vārtu grupu turnīrā: 24
- Lielākā vārtu starpība grupu turnīrā: +21
- Zemākā vārtu starpība grupu turnīrā: –22
- Mazākais punktu skaits, uzvarot grupā: 8
- Lielākais punktu skaits, paliekot pēdējiem grupā: 7
- Ajax (1998–99)
- Monaco (2000–01) (pirmais grupu turnīrs)
- Juventus (2001–02) (otrais grupu turnīrs)
- Deportivo La Coruña (2002–03) (otrais grupu turnīrs)
- Anderlecht (2003–04)
- Dynamo Kyiv (2003–04)
- Copenhagen (2006–07)
- CSKA Moscow (2018–19)
- Zenit Saint Petersburg (2019–20)
Uzvaras visās spēlēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 2023.–2024. gada sezonai, deviņi klubi ir uzvarējuši visās spēlēs grupu turnīrā, trīspadsmit reizes. Madrides "Real" un Minhenes "Bayern" to paveikušas visvairāk, trīs reizes, un pēdējie ir arī vienīgais klubs, kas to paveicis divreiz pēc kārtas. Visas tālāk norādītās komandas iepriekšējā grupu turnīra formātā izcīnīja sešas uzvaras. Līdz šim nevienam klubam nav izdevies uzvarēt visos astoņos mačos, kopš jauninājumu ieviešanas, 2024.–2025. gada sezonā:
- AC Milan, 1992–93 (sasniedza finālu)
- Paris Saint-Germain, 1994–95 (sasniedza pusfinālu)
- Maskavas "Spartak", 1995–96 (sasniedza ceturtdaļfinālu)
- Barcelona, 2002–03 (pirmais grupu turnīrs) (sasniedza ceturtdaļfinālu)
- Madrides "Real" to paveikusi trīsreiz – 2011.–2012. gadā, 2014.–2015. gadā (abas reizes sasniedza pusfinālu) un 2023.–2024. gadā (kļuva par otro komandu, kas uzvarējusi turnīrā, uzvarot visas grupu turnīra spēles).
- Minhenes "Bayern" to paveikusi trīsreiz – 2019.–2020. gadā (kļuva par pirmo komandu, kas uzvarējusi turnīrā, uzvarot visas grupu turnīra spēles), 2021.–2022. gadā un 2022.–2023. gadā (abas reizes sasniedza ceturtdaļfinālu).
- Liverpool, 2021–22 (sasniedza finālu)
- Ajax, 2021–22 (sasniedza astotdaļfinālu)
- Manchester City, 2023–24 (sasniedza ceturtdaļfinālu)
Neizšķirti visās spēlēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tikai viens klubs visas savas spēles grupu turnīrā ir nospēlējis neizšķirti:
- AEK Athens, 2002–03 (pirmais grupu turnīrs)
Trīs vārti katrā spēlē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2023. gada 13. decembrī Mančestras "City" ar 3–2 uzvarēja Belgradas "Red Star", kļūstot par pirmo komandu, kas to paveikusi.
- Sešas citas komandas deviņas reizes spējušas gūt vismaz divus vārtus katrā grupu turnīra mačā:
- 2010. gada 7. decembrī Tottenham Hotspur nospēlēja neizšķirti, 3–3, pret Twente, un kļuva par pirmo komandu, kas to paveikusi.
- Minhenes "Bayern" to pašu atkārtoja jau nākamajā dienā, pārspējot Basel, ar 3–0. 2019. gada 11. decembrī "Bayern" ar 3–1 uzvarēja "Tottenham", atkārtojot šo panākumu otro reizi. 2021. gada 8. decembrī "Bayern" ar 3–0 uzvarēja Barcelona, atkārtojot šo panākumu trešo reizi. "Bayern" to paveica ceturto reizi, pēc uzvaras pār Milānas "Inter", ar 2–0, 2022. gada 1. novembrī, kļūstot par pirmo komandu, kas to paveikusi divās sezonās pēc kārtas.
- Barcelona to izdevās paveikt 2011. gada 6. decembrī, uzvarot BATE Borisov, ar 4–0.
- Madrides "Real" to paveica 2013. gada 10. decembrī, pārspējot Copenhagen, ar 2–0. 2016. gada 7. decembrī "Real" nospēlēja neizšķirti, 2–2, pret Dortmundes "Borussia", izdarot to otro reizi.
- Ajax to izdevās paveikt 2021. gada 7. decembrī, uzvarot Sporting CP, ar 4–2.
- Liverpool to paveica tajā pašā dienā, kad "Ajax", uzvarot AC Milan, ar 2–1.
Visvairāk iegūto punktu, ar ko nav bijis pietiekami, lai izkļūtu no grupas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Paris Saint-Germain, 12 punkti 1997.–98. gadā (ierindojās trešajā vietā no sešiem otrās vietas ieguvējiem, tikai divi tika tālāk)
- Napoli, 12 punkti 2013.–14. gadā
- Rosenborg, 11 punkti 1997.–98. gadā (ierindojās ceturtajā vietā no sešiem otrās vietas ieguvējiem, tikai divi tika tālāk)
- Dynamo Kyiv, 10 punkti 1999.–2000. gadā (otrais grupu turnīrs) un 2004.–05. gadā
- Borussia Dortmund, 10 punkti 2002.–03. gadā (otrais grupu turnīrs)
- PSV Eindhoven, 10 punkti 2003.–04. gadā
- Olympiacos, 10 punkti 2004.–05. gadā
- Werder Bremen, 10 punkti 2006.–07. gadā
- Manchester City, 10 punkti 2011.–12. gadā
- Chelsea, 10 punkti 2012.–13. gadā
- CFR Cluj, 10 punkti 2012.–13. gadā
- Benfica, 10 punkti 2013.–14. gadā
- Porto, 10 punkti 2015.–16. gadā
- Ajax, 10 punkti 2019.–20. gadā
Visvairāk iegūto punktu grupu turnīrā, neuzvarot grupā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Manchester City, 15 punkti 2013.–14. gadā (ierindojās otrajā vietā)
- Bayern Munich, 15 punkti 2017.–18. gadā (ierindojās otrajā vietā)
- Barcelona, 15 punkti 2020.–21. gadā (ierindojās otrajā vietā)
- Liverpool, 15 punkti 2022.–23. gadā (ierindojās otrajā vietā)
- Paris Saint-Germain, 14 punkti 2022–23. gadā (ierindojās otrajā vietā)
- Arsenal, 13 punkti 2014.–15. gadā (ierindojās otrajā vietā)
- Paris Saint-Germain, 13 punkti 2015.–16. gadā (ierindojās otrajā vietā)
- Real Madrid, 13 punkti 2017.–18. gadā (ierindojās otrajā vietā)
- Atlético Madrid, 13 punkti 2018.–19. gadā (ierindojās otrajā vietā)
- Sevilla, 13 punkti 2020.–21. gadā (ierindojās otrajā vietā)
- Porto, 13 punkti 2020.–21. gadā (ierindojās otrajā vietā)
- Chelsea, 13 punkti 2021.–22. gadā (ierindojās otrajā vietā)
Vismazāk iegūto punktu, ar ko ir bijis pietiekami, lai izkļūtu no grupas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- AC Milan, 5 punkti 1994.–95. gadā (3 uzvaras un 1 neizšķirts, atņemti 2 punkti, par uzvaru 2 punkti)
- Zenit Saint Petersburg, 6 punkti 2013.–14. gadā
- Roma, 6 punkti 2015.–16. gadā
- Legia Warsaw, 7 punkti 1995.–96. gadā
- Dynamo Kyiv, 7 punkti 1999.–2000. gadā
- Liverpool, 7 punkti 2001.–02. gadā (otrais grupu turnīrs)
- Lokomotiv Moscow, 7 punkti 2002.–03. gadā
- Werder Bremen, 7 punkti 2005.–06. gadā
- Rangers, 7 punkti 2005.–06. gadā
- Galatasaray, 7 punkti 2013.–14. gadā
- Basel, 7 punkti 2014.–15. gadā
- Atalanta, 7 punkti 2019.–20. gadā
- Atlético Madrid, 7 punkti 2021.–22. gadā
Uzvara pēc spēlēšanas kvalifikācijas kārtā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No trešās kvalifikācijas kārtas turnīrā uzvarējušas četras komandas:
- Manchester United, 1998.–99. gadā
- AC Milan, 2002.–03. un 2006.–07. gadā
- Liverpool, 2004.–05. gadā
- Barcelona, 2008.–09. gadā
Visvairāk uzvaras izslēgšanas spēlēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Madrides "Real" pieder rekords ar visvairāk uzvarām izslēgšanas spēlēs sacensību vēsturē, kopā 117. Viņu pirmais panākums izslēgšanas spēlēs tika gūts pēc 7–0 uzvaras divu spēļu summā, pār Servette, 1955–1956. gada sezonas pirmajā kārtā, bet pēdējā uzvara bija ar 2–0, pret Dortmundes "Borussia", 2024. gada finālā.
Gūti vārti visvairāk spēlēs pēc kārtas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Madrides "Real" un Paris Saint-Germain dala Čempionu līgas rekordu visvairāk spēlēs pēc kārtas gūto vārtu ziņā, abām komandām 34 spēlēs pēc kārtas gūstot vismaz vienus vārtus. Madrides "Real" šis posms sākās ar neizšķirtu, 1–1, pusfināla atbildes spēlē, pret Barcelona, 2011. gada 3. maijā. Šī sērija turpinājās nākamo divu sezonu laikā, madridiešiem gūstot vārtus visos divpadsmit mačos abās 2011.–2012. un 2012.–2013. gada Čempionu līgas kampaņās. Pēc tam klubs guva vārtus pirmajās deviņās 2013.–2014. gada kampaņas spēlēs (sešās grupu turnīra spēles, abās astotdaļfināla spēlēs un ceturtdaļfināla pirmajā spēlē), sērijai beidzoties pēc 2–0 zaudējuma, izbraukumā, pret Dortmundes "Borussia", ceturtdaļfināla atbildes spēlē, 2014. gada 8. aprīlī.
"Paris Saint-Germain" sērija sākās 2016. gada 13. septembrī, ar neizšķirtu grupu turnīrā, 1–1, pret Arsenal. Šī sērija turpinājās ar vismaz vienu vārtu guvumu visās 24 spēlēs, kas tika aizvadītas 2016.–2017., 2017.–2018. un 2018.–2019. gada Čempionu līgas kampaņās (ieskaitot visas sešas grupu turnīra spēles un abas astotdaļfināla spēles). Pēc tam klubs guva vārtus visās sešās grupu turnīra spēlēs, abās astotdaļfināla spēlēs, kā arī vienā spēlē ceturtdaļfinālā un pusfinālā, 2019.–2020. gadā,[19] sērijai noslēdzoties finālā, pēc zaudējuma Minhenes "Bayern", ar 0–1, 2020. gada 23. augustā.[20]
Visvairāk uzvaras pēc kārtas mājās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Minhenes "Bayern" pieder rekords ar 21 uzvarētu spēli pēc kārtas Eiropas kausa ērā. Šī sērija sākās ar 2–0 uzvaru pret Saint-Étienne, 1969.–1970. gada pirmās kārtas pirmajā spēlē. Sērija beidzās ar neizšķirtu, 1–1, pret Liverpool, 1980.–1981. gada pusfināla atbildes spēlē.[21] Čempionu līgas ērā rekords ir 16 spēles, un tas pieder arī Minhenes "Bayern". Sērija sākās ar 1–0 uzvaru pret Mančestras "City", 2014.–2015. gada grupu turnīra pirmajā mačā, sasniedzot 16. uzvaru, pārspējot Arsenal, 2016.–2017. gada astotdaļfinālā, ar 5–1, bet beidzās tās pašas sezonas ceturtdaļfinālā, ar 2–1 zaudējot Madrides "Real".[22]
Visvairāk uzvaras pēc kārtas izbraukumā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visvairāk uzvaras pēc kārtas izbraukumā Čempionu līgā (neskaitot neitrālās vietās aizvadītās spēles) ir septiņas, kas noticis divas reizes. Ajax bija pirmie, kas sasniedza šo skaitli; viņu sērija sākās ar 2–0 uzvaru grupu turnīrā, pret Madrides "Real", Santiago Bernabéu laukumā, 1995. gada 22. novembrī. Pēc tam viņi uzvarēja Dortmundes "Borussia", Westfalenstadion laukumā, ceturtdaļfinālā, un Panathinaikos, Atēnu olimpiskajā stadionā, pusfinālā. "Ajax" sērija turpinājās arī nākamajā sezonā, uzvarot visos trijos izbraukuma grupu turnīra mačos, pret Auxerre, Rangers un Grasshopper. Savu septīto uzvaru viņi guva 1997. gada 19. martā, ceturtdaļfinālā, pēc papildlaika uzvarot Madrides "Atlético", ar 3–2, Vicente Calderón laukumā. Sērija beidzās nākamajā kārtā, kad "Ajax" 1997. gada 23. aprīlī, Stadio Delle Alpi laukumā, pusfinālā, ar 4–1 zaudēja Juventus.
Gandrīz divas desmitgades vēlāk, Minhenes "Bayern" atkārtoja šo rekordu; viņu sērija sākās ar 3–1 uzvaru pret Arsenal, Emirates stadionā, 2013. gada 19. februārī, un turpinājās ar uzvarām pret Juventus, Juventus stadionā, ceturtdaļfinālā, un Barcelona, Camp Nou laukumā, pusfinālā. Sērija turpinājās arī nākamajā sezonā, grupu turnīrā, izbraukumā, uzvarot Manchester City, Viktoria Plzeň un Maskavas CSKA. Septītā uzvara tika gūta, kad "Bayern" 2014. gada 19. februārī, "Emirates Stadium" laukumā, astotdaļfinālā, vēlreiz uzvarēja "Arsenal". Viņu sērija beidzās ar neizšķirtu, 1–1, Old Trafford stadionā, pret Manchester United, ceturtdaļfināla pirmajā spēlē, 2014. gada 1. aprīlī.[23]
Visvairāk uzvaras pēc kārtas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Minhenes "Bayern" (2019–20 un 2020–21) pieder rekords ar 15 uzvarām pēc kārtas Čempionu līgā. "Bayern" šī sērija sākās 2019. gada 18. septembrī, pirmajā grupu turnīra spēlē, ar 3–0 uzvarot Belgradas "Red Star", pēc tam, kad iepriekšējās sezonas astotdaļfinālā ar 1–3 zaudēja Liverpool. Sērija turpinājās komandas pārējās piecās grupas spēlēs un visās piecās izslēgšanas spēles, kad "Bayern" finālā ar 1–0 uzvarēja Paris Saint-Germain.[24] "Bayern" uzvarēja nākamajos četros nākamās sezonas grupu turnīra mačos, bet sērija pārtrūka 2020. gada 1. decembrī, nospēlējot neizšķirti, 1–1, pret Madrides "Atlético".
Minhenes "Bayern" ir arī pirmais klubs, kas Čempionu līgas sezonā uzvarējis visos mačos (neesot nepieciešamam papildlaikam), kluba veiksmīgajā 2019.–2020. gada kampaņā, uzvarot 11 spēles no 11.[25]
Visvairāk nezaudēto spēļu mājās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rekords ilgākajā nezaudēto spēļu sērijā savās mājās ir 43 spēles, un tas pieder Minhenes "Bayern". "Bayern" sērija sākās ar 2–0 uzvaru pret Saint-Étienne, 1969.–1970. gada pirmās kārtas pirmajā spēlē. Šī sērija noslēdzās pēc zaudējuma Belgradas "Red Star", ar 2–1, 1990.–1991. gada pusfināla pirmajā spēlē. Čempionu līgas ērā rekords ir 38 spēles, un tas pieder Barcelona. "Barcelona" sērija sākās ar 4–0 uzvaru pret Ajax, pirmajā 2013.–2014. gada grupu turnīra spēlē, sasniedzot 38. spēli, uzvarot Kijivas "Dinamo", ar 2–1, 2020.–2021. gada grupu turnīrā, bet beidzās pēc 3–0 zaudējuma Juventus, tās pašas sezonas pēdējā grupu turnīra mačā.[26]
Visvairāk nezaudēto spēļu izbraukumā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rekords ilgākajā nezaudēto spēļu sērijā izbraukumā ir 22 spēles, un tas pieder Minhenes "Bayern". Šī sērija sākās ar 2–1 uzvaru pret Celtic, 2017.–2018. gada grupu turnīrā, sasniedzot 22. spēli, pēc "Bayern" neizšķirta, 1–1, izbraukumā, pret Red Bull Salzburg, 2021.–2022. gada astotdaļfinālā. Sērija beidzās nākamajā kārtā, pēc "Bayern" zaudējuma ceturtdaļfinālā Villarreal, ar 1–0. Šajā sērijā "Bayern" uzvarēja "Barcelona" un Lyon, attiecīgi, 2019.–2020. gada ceturtdaļfinālā un pusfinālā, kuri tika aizvadīti Lisabonā, abos spēlējot vienu spēli, COVID-19 pandēmijas rezultātā. Klubs arī 2020. gada finālā uzvarēja Paris Saint-Germain. Tomēr, šie mači tika aizvadīti neitrālā laukumā, tāpēc tie netiek klasificēti kā izbraukuma spēles.
Visvairāk nezaudēto spēļu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rekords ilgākajā nezaudēto spēļu sērijā ir 25 spēles, un tas pieder Mančestras "United". Sērija sākās ar 1–0 uzvaru, izbraukumā, pret Sporting CP, komandas grupu turnīra atklāšanas spēlē, 2007.–2008. gadā, sasniedzot 25. spēli, ar 3–1 izbraukumā uzvarot Arsenal, 2008.–2009. gada pusfināla atbildes spēlē. Pēc tam sērija beidzās ar 2–0 zaudējumu pret Barcelona, 2009. gada finālā.[3]
Visvairāk neizšķirti pēc kārtas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]AEK Athens pieder rekords ar visvairāk neizšķirti nospēlētām spēlēm pēc kārtas: 7 neizšķirti, no 2002. gada 17. septembra līdz 2003. gada 17. septembrim.[3]
Visvairāk zaudējumi pēc kārtas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jeunesse Esch pieder rekords ar visvairāk pēc kārtas piedzīvotām neveiksmēm sacensībās: 16 zaudējumi. Sērija sākās ar 2–0 zaudējumu pirmajā kārtā, pret Liverpool, 1973. gada 13. oktobrī un turpinājās līdz 1987. gada 16. septembrim, ar 4–1 zaudējot AGF Aarhus. Sērija beidzās, kad pēc divām nedēļām viņi uzvarēja to pašu komandu, ar rezultātu, 1:0.[27] Čempionu līgas ērā rekords ir 13 spēles, un tas pieder Marseļas "Olympique". Komandas sērija sākās ar 2–1 zaudējumu Milānas "Inter", astotdaļfinālā, 2012. gada 13. martā, un turpinājās līdz 2020. gada 25. novembrim, ar 2–0 zaudējot Porto . Sērija beidzās ar Marseļas kluba uzvaru 2–1, pār Olympiacos, 2020. gada 1. decembrī.[3]
Visvairāk spēles pēc kārtas bez uzvaras
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]FCSB pieder rekords ar visvairāk pēc kārtas aizvadītām spēlēm Čempionu līgā bez uzvaras. No 2006. gada 26. septembra līdz 2013. gada 11. decembrim viņiem sacensībās neizdevās gūt uzvaru 23 spēlēs,[3] lai gan klubs šajā periodā uzvarēja spēlēs kvalifikācijas kārtās. Komanda nav piedalījusies grupu turnīrā kopš pēdējās no šīm 23 spēlēm.
Spēlētāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uzvaras
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visvairāk uzvaras
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fināli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pako Hento un Dani Karvahals ir vienīgie spēlētāji, kuri startēja visos sešos uzvarētajos finālos.
- Turklāt, Luka Modričs startēja piecos finālos un sestajā finālā nāca uz maiņu.
- Pako Hento un Paolo Maldini ir piedalījušies astoņos finālos un startējuši visos.
Uzvaras spēlēs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Krištianu Ronaldu savā Čempionu līgas karjerā izcīnījis 115 uzvaras, kas ir visvairāk par jebkuru spēlētāju.[28] Vienīgie spēlētāji, kas uzvarējuši vairāk nekā 100 mačos, ir Tomass Millers (105)[29] un Ikers Kasiljass (101).[30]
- Robertam Levandovskim pieder rekords ar visvairāk uzvarētām spēlēm pēc kārtas Čempionu līgā kā spēlētājam, izcīnot 22 uzvaras pēc kārtas Minhenes "Bayern" rindās. Šī sērija sākās 2019. gada 18. septembrī, ar 3–0 panākumu pret Belgradas "Red Star", savā pirmajā 2019.–2020. gada sezonas grupu turnīra spēlē, pēc zaudējuma ar 3–1, pret Liverpool, iepriekšējās sezonas astotdaļfinālā. Sērija turpinājās, Levandovskim startējot visās pārējās četrās "Bayern" uzvarās grupā (viņš nespēlēja uzvarā pret Tottenham Hotspur) un visās piecās izslēgšanas fāzes uzvarās, kad komanda finālā ar 1–0 uzvarēja Paris Saint-Germain. Nākamo sezonu Levandovskis sāka ar vēl četrām "Bayern" uzvarām grupu turnīrā un guva sešpadsmito uzvaru pēc tam, kad guva panākumu pret Lazio, ar 2–1, astotdaļfināla atbildes spēlē. Savainojuma dēļ viņš nespēlēja pret Paris Saint-Germain nevienā ceturtdaļfināla spēlē. Nākamo sezonu Levandovskis sāka ar vēl sešām uzvarām grupu turnīrā. Levandovska sērija pārtrūka 2022. gada 16. februārī, pēc neizšķirta, 1–1, pret Red Bull Salzburg, astotdaļfināla pirmajā spēlē.[31]
Uzvaru kombinācijas Čempionu līgā un citās sacensībās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vienpadsmit spēlētāji vienā un tajā pašā gadā ir uzvarējuši gan UEFA Čempionu līgā, gan FIFA Pasaules kausā:[32]
- 1974: Zeps Maiers, Pauls Braitners, Hanss Georgs Švarcenbeks, Francs Bekenbauers, Gerds Millers, Uli Hēness un Jups Kapelmans (Minhenes "Bayern" un Rietumvācija)
- 1998: Kristians Karembē (Madrides "Real" un Francija)
- 2002: Roberto Karloss (Madrides "Real" un Brazīlija)
- 2014: Sami Hedira (Madrides "Real" un Vācija)
- 2018: Rafaels Varāns (Madrides "Real" un Francija)
- Septiņpadsmit spēlētāji vienā un tajā pašā gadā ir uzvarējuši gan UEFA Čempionu līgā, gan UEFA Eiropas čempionātā:[33]
- 1964: Luiss Svaress Miramontess (Milānas "Inter" un Spānija)
- 1988: Hanss van Brēkelens, Ronalds Kūmans, Berijs van Ārle, Geralds Vanenburgs un Vims Kīfts (PSV Eindhoven un Nīderlande)
- 2000: Kristians Karembē un Nikolā Anelka (Madrides "Real" un Francija)
- 2012: Fernando Torress un Huans Mata (Chelsea un Spānija)
- 2016: Krištianu Ronaldu un Pepe (Madrides "Real" un Portugāle)
- 2021: Žoržiņu un Emersons (Chelsea un Itālija)
- 2024: Dani Karvahals, Hoselu un Načo (Madrides "Real" un Spānija)
- Deviņpadsmit spēlētāji vienā un tajā pašā gadā ir bijuši finālisti UEFA Čempionu līgā un, vai nu FIFA Pasaules kausā, vai nu UEFA Eiropas čempionātā:
- 1958: Nilss Līdholms (AC Milan un Zviedrija)
- 1982: Karls Haincs Rumenige un Pauls Braitners (Minhenes "Bayern" un Rietumvācija)
- 2002: Mihaēls Ballaks, Karstens Ramelovs, Bernds Šneiders, Olivers Noivils un Hanss Jergs Buts (Leverkūzenes "Bayer" un Vācija)
- 2006: Tjerī Anrī (Arsenal un Francija)
- 2008: Mihaēls Ballaks (2) (Chelsea un Vācija)
- 2010: Arjens Robens un Marks van Bommels (Minhenes "Bayern" un Nīderlande)
- 2016: Antuāns Grīzmans (Madrides "Atlético" un Francija)
- 2018: Dejans Lovrens (Liverpool un Horvātija)
- 2021: Fils Fodens, Rahīms Stērlings, Džons Stounss un Kails Volkers (Mančestras "City" un Anglija)
- 2022: Ibrahima Konatē (Liverpool un Francija)
- Piecpadsmit spēlētāji ir uzvarējuši gan UEFA Čempionu līgā, gan Copa Libertadores:[34]
- Huans Pablo Sorins ar Juventus (1995–96) un River Plate (1996)
- Santjago Solari ar River Plate (1996) un Madrides "Real" (2001–02)
- Dida ar Cruzeiro (1997) un AC Milan (2002–03 un 2006–07)
- Kafu ar São Paulo (1992 un 1993) un AC Milan (2006–07)
- Roke Žuniors ar Palmeiras (1999) un AC Milan (2002–03)
- Karloss Tevess ar Boca Juniors (2003) un Manchester United (2007–08)
- Valters Samuels ar Boca Juniors (2000) un Milānas "Inter" (2009–10)
- Ronaldiņu ar Barcelona (2005–06) un Atlético Mineiro (2013)
- Neimars ar Santos (2011) un Barcelona (2014–15)
- Danilu ar Santos (2011) un Madrides "Real" (2015–16 un 2016–17)
- Rafiņja ar Minhenes "Bayern" (2012–13) un Flamengo (2019)
- Villijs Kavaljero ar Boca Juniors (2003) un Chelsea (2020–21)
- Davids Luiss ar Chelsea (2011–12) un Flamengo (2022)
- Hulians Alvaress ar River Plate (2018) un Manchester City (2022–23)
- Marselu ar Madrides "Real" (2013–14, 2015–16, 2016–17, 2017–18 un 2021–22) un Fluminense (2023)
Vecākie un jaunākie
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vecākais spēlētājs, kurš uzvarējis turnīrā, ir Alesandro Kostakurta, kuram bija 41 gads un 29 dienas, kad AC Milan uzvarēja Liverpool, 2007. gada 23. maijā.
- Jaunākais spēlētājs, kurš uzvarējis turnīrā, ir Gerijs Milss, kurš bija 17 gadus un 201 dienu vecs, kad Notingemas "Forest" 1979. gada 30. maijā uzvarēja Malmes FF, pateicoties tam, ka tajā sezonā vienreiz piedalījās sacensībās, lai gan viņš nespēlēja finālspēlē.[35]
- Jaunākais spēlētājs, kurš spēlējis un uzvarējis finālā, ir Antoniu Simojšs, kurš bija 18 gadus un 139 dienas vecs, kad Benfica uzvarēja Madrides "Real", 1962. gada 2. maijā.[36]
- Jaunākais spēlētājs, kurš spēlējis un zaudējis finālā, ir Kiki Musampa, kurš bija 18 gadus un 307 dienas vecs, kad Ajax zaudēja Juventus, 1996. gada 22. maijā.[36]
- Vecākais spēlētājs, kurš spēlējis un uzvarējis finālā, ir Paolo Maldīni, kurš bija 38 gadus un 331 dienu vecs, kad AC Milan uzvarēja Liverpool, 2007. gada 23. maijā.[37]
- Vecākais spēlētājs, kurš spēlējis un zaudējis finālā, ir Dino Dzofs, kuram bija 41 gads un 86 dienas, kad Juventus zaudēja Hamburger SV, 1983. gada 25. maijā.
Radinieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sacensībās uzvarējuši četri tēva-dēla dueti, visi viena kluba sastāvā:
- Čezāre Maldīni (1962–63) un Paolo Maldīni (1988–89, 1989–90, 1993–94, 2002–03 un 2006–07), abi AC Milan komandā
- Manuels Sančiss (1965–66) un Manolo Sančiss (1997–98 un 1999–2000), abi Madrides "Real" komandā
- Karless Busketss (1991–92) un Serhio Busketss (2008–09, 2010–11 un 2014–15) abi Barcelona komandā
- Zinedīns Zidāns (2001–02) un viņa divi dēli, Enco Zidāns (2016–17) un Luka Zidāns (2017–18), visi trīs Madrides "Real" komandā, un Zinedīns vadīja klubu abu dēlu uzvaru laikā
- Sacensībās uzvarējuši septiņi brāļu dueti:
- Mikāls Laudrups (1991.–1992. gadā, ar Barcelona) un Brians Laudrups (1993.–1994. gadā, ar AC Milan).
- Franks de Būrs un Ronalds de Būrs (abi 1994.–1995. gadā, ar Ajax).
- Gerijs Nevils un Fils Nevils (abi 1998.–1999. gadā, ar Manchester United).
- Djego Milito (2009.–2010. gadā, ar Milānas "Inter") un Gabriels Milito (2010.–2011. gadā, ar Barcelona).
- Tiagu Alkantara (2010.–2011. gadā, ar Barcelona un 2019.–2020. gadā, ar Minhenes "Bayern") un Rafiņa Alkantara (2014.–2015. gadā, ar Barcelona).
- Enco Zidāns (2016.–2017. gadā) un Luka Zidāns (2017.–2018. gadā), abi ar Madrides "Real".
- Teo Ernandess (2017.–2018. gadā, ar Madrides "Real") un Lukass Ernandess (2019.–2020. gadā, ar Minhenes "Bayern").
- Tikai viens vectēva-tēva-dēla trio ar saviem klubiem iekļuvis finālā:
- Markoss Alonso Imass (1955–56, 1956–57, 1957–58,[note 2] 1958–59, 1959–60 un 1961–62,[note 2] visi Madrides "Real" sastāvā), Markoss Alonso Peņa (1985–86, ar Barcelona) un Markoss Alonso Mendosa (2020–21,[note 2] ar Chelsea)
Citi rekordi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tikai viens spēlētājs ir uzvarējis turnīrā ar trīs klubiem:
- Sauls Malatrazi bija pirmais spēlētājs, kurš ieguva trofeju ar diviem klubiem, ar Milānas "Inter", 1964.–1965. gadā un AC Milan, 1968.–1969. gadā, savukārt, Miodrags Belodediči bija pirmais spēlētājs, kurš ieguva trofeju ar diviem klubiem un spēlēja abos finālos, ar Steaua București, 1985.–1986. gadā un ar Red Star Belgrade, 1990.–1991. gadā
- Četri spēlētāji ir uzvarējuši Čempionu līgā divās sezonās pēc kārtas ar diviem klubiem:
- Marsels Desajī, 1992.–1993. gadā, ar Marseille un 1993.–1994. gadā, ar AC Milan
- Paulu Souza, 1995.–1996. gadā, ar Juventus un 1996.–1997. gadā, ar Dortmundes "Borussia"
- Žerārs Pikē, 2007.–2008. gadā, ar Manchester United un 2008.–2009. gadā, ar Barcelona
- Samuels Eto'o, 2008.–2009. gadā, ar Barcelona un 2009.–2010. gadā, ar Milānas "Inter" – vienīgais spēlētājs, kurš divās sezonās pēc kārtas izcīnījis trīs titulus sezonā ar diviem klubiem.
Spēles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visvairāk spēļu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vecākie un jaunākie
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vecākais spēlētājs, kurš spēlējis turnīrā, ir Marko Balota, kurš bija 43 gadus un 252 dienas vecs, kad Lazio 2007. gada 11. decembrī spēlēja pret Madrides "Real".[38]
- Vecākais spēlētājs (neskaitot vārtsargus), kurš spēlējis turnīrā, ir Pepe, kuram bija 41 gads un 14 dienas, kad Porto 2024. gada 12. martā spēlēja pret Arsenal.[39]
- Jaunākais spēlētājs, kurš spēlējis turnīrā, ir Jusufa Mukoko, kuram bija 16 gadi un 18 dienas, kad Dortmundes "Borussia" 2020. gada 8. decembrī spēlēja pret Sanktpēterburgas "Zenit".[40]
- Jaunākais spēlētājs, kurš turnīrā sācis spēli sākumsastāvā, ir Lamins Jamals, kuram bija 16 gadi un 83 dienas, kad Barcelona 2023. gada 4. oktobrī spēlēja pret Porto.[41]
- Jaunākais spēlētājs, kurš Čempionu līgas ērā spēlējis izslēgšanas spēļu fāzē, ir Lamins Jamals, kuram bija 16 gadi un 223 dienas, kad Barcelona 2024. gada 21. februārī, astotdaļfinālā, spēlēja pret Napoli.[42]
- Jaunākais spēlētājs, kurš Čempionu līgas ērā debitējis izslēgšanas spēļu fāzē, ir Pau Kubarsi, kuram bija 17 gadi un 50 dienas, kad Barcelona 2024. gada 12. martā, astotdaļfinālā, spēlēja pret Napoli.[43]
- Vecākais spēlētājs, kurš Čempionu līgas ērā spēlējis izslēgšanas spēļu fāzē, ir Marks Švarcers, kuram bija 41 gads un 206 dienas, kad Chelsea, pusfinālā, 2014. gada 30. aprīlī spēlēja pret Madrides "Atlético".[37]
Citi rekordi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2006. gada 22. februārī Rauls aizvadīja 100. spēli Čempionu līgā un bija pirmais spēlētājs, kurš to paveica, visas aizvadot Madrides "Real" sastāvā.
- Ikers Kasiljass piedalījās 20 sezonās pēc kārtas Čempionu līgā, no 1999.–2000. gada sezonas, līdz 2018.–2019. gada sezonai, spēlējot Madrides "Real" un Porto rindās.[44] 2018. gada 11. decembrī Kasiljass, izbraukumā, ar 3–2 uzvarot Galatasaray, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš 19 reizes sasniedzis izslēgšanas spēļu fāzi.[45]
- Ikeram Kasiljasam pieder rekords aizvadīto minūšu ziņā turnīra vēsturē, nospēlējot 16 267 minūtes.[46]
- Tomasam Milleram (ar Minhenes "Bayern") pieder rekords ar visvairāk aizvadītām spēlēm viena kluba sastāvā – 152 spēles.
- Zlatans Ibrahimovičs ir vienīgais spēlētājs, kurš turnīrā spēlējis ar septiņiem klubiem – Ajax, Juventus, Milānas "Inter", Barcelona, AC Milan, Paris Saint-Germain un Manchester United.[47]
Vārtu guvumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rezultatīvākie vārtu guvēji pēc sezonas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Krištianu Ronaldu bija rezultatīvākais spēlētājs sešās sezonās pēc kārtas un septiņās sezonās kopumā: 2007–08, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016–17 un 2017–18.
- Ērlings Holanns kļuva par jaunāko rezultatīvāko spēlētāju Čempionu līgas vai Eiropas kausa sezonā, 2020.–2021. gadā, 20 gadu un 231 dienas vecumā, Dortmundes "Borussia" labā gūstot desmit vārtus.
- Holanns ir arī jaunākais spēlētājs, kurš vairākas reizes kļuvis par labāko vārtu guvēju, pēc tam, kad to izdarīja atkārtoti 2022.–2023. gada sezonā, 22 gadu un 324 dienu vecumā, Manchester City labā gūstot divpadsmit vārtus.
- Ferencs Puškāšs kļuva par vecāko rezultatīvāko spēlētāju Čempionu līgas vai Eiropas kausa sezonā, 1963.–1964. gadā, 37 gadu un 36 dienu vecumā, gūstot septiņus vārtus Madrides "Real" rindās.
- Madrides "Real" rekordskaitu reižu ir izcēlusies ar rezultatīvāko spēlētāju, kas noticis sešpadsmit gadījumos:
- Portugāles futbolisti bijuši sezonas rezultatīvākie vārtu guvēji trīspadsmit reizes:
- Žuzē (1960–61) un Rui Agvašs (1987–88) ir vienīgais tēva-dēla duets, kas bijuši kā rezultatīvākie spēlētāji; katrs to sasniedza, spēlējot Benfica.
- Jups Heinkess ir vienīgais spēlētājs, kurš bijis rezultatīvākais šajās sacensībās, kā arī Kausu ieguvēju kausā un UEFA kausā/Eiropas līgā:
- 1975.–1976. gada rezultatīvākais spēlētājs Menhengladbahas "Borussia" rindās, 1972.–1973. gada UEFA kausā, 1973.–1974. gada Kausu ieguvēju kausā un 1974.–1975. gada UEFA kausā, arī Menhengladbahas "Borussia" rindās.
- Tikai divi spēlētāji ir bijuši rezultatīvākie šajās sacensībās, kā arī, gan Pasaules kausa izcīņā, gan Eiropas čempionātā:
- Gerds Millers, 1972–73, 1973–74, 1974–75 un 1976–77 Minhenes "Bayern" rindās, 1970. gada FIFA Pasaules kausā un UEFA Euro 1972, ar Rietumvāciju
- Harijs Keins, 2023–24, ar Minhenes "Bayern", 2018. gada FIFA Pasaules kausā un UEFA Euro 2024, ar Angliju
Visvairāk vārtu vienā sezonā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Atjaunots 2024. gada 1. jūnijā
Hat-trick
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vecākie un jaunākie
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pepe kļuva par vecāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Eiropas kausā vai Čempionu, līgā 40 gadu un 289 dienu vecumā, kad viņš 2023. gada 13. decembrī guva vārtus Porto labā, pret Doneckas "Shakhtar".[39] Eiropas kausa ērā Manfreds Burgsmillers kļuva par vecāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Eiropas kausā, 38 gadu un 293 dienu vecumā, kad viņš guva vārtus Brēmenes "Werder" labā, pret Berlīnes "Dynamo", 1988. gada 11. oktobrī.
- Vlodzimežs Lubaņskis kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Eiropas kausā vai Čempionu līgā, 16 gadu un 258 dienu vecumā, kad viņš 1963. gada 13. novembrī guva vārtus Górnik Zabrze komandā, pret Prāgas "Dukla".
- Ansu Fati kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Čempionu līgā, 17 gadu un 40 dienu vecumā, kad viņš 2019. gada 10. decembrī guva vārtus Barcelona komandā, pret Milānas "Inter".[48]
- Bojans Krkičs kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Čempionu līgas izslēgšanas spēļu fāzē, 17 gadu un 217 dienu vecumā, kad viņš 2008. gada 1. aprīlī guva vārtus Barcelona komandā, pret Schalke 04.[49]
- Antonio Nusa kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus savā Čempionu līgas debijā, 17 gadu un 189 dienu vecumā, kad viņš 2022. gada 13. septembrī guva vārtus Club Brugge komandā, pret Porto.[49]
- Riko Lūiss kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus savā pirmajā Čempionu līgas startā, 17 gadu un 346 dienu vecumā, kad viņš 2022. gada 2. novembrī guva vārtus Manchester City komandā, pret Sevilla.[50]
- Paolo Maldīni kļuva par vecāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Eiropas kausa vai Čempionu līgas finālā, 36 gadu un 333 dienu vecumā, kad viņš 2005. gada finālā guva vārtus AC Milan komandā, pret Liverpool.
- Patriks Kluiverts kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Eiropas kausa vai Čempionu līgas finālā, 18 gadu un 327 dienu vecumā, kad viņš 1995. gada finālā guva vārtus Ajax komandā, pret AC Milan.[51]
Ātrākie vārtu guvumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ātrākos vārtus Čempionu līgā guva Rojs Makājs, kurš 2007. gada 7. martā, Minhenes "Bayern" labā, guva vārtus pēc 10,12 sekundēm, pret Madrides "Real".[52]
- Ātrākos vārtus Čempionu līgas grupu turnīra guva Žunass, kurš 2011. gada 1. novembrī guva vārtus pēc 10,96 sekundēm, Valencia labā, pret Leverkūzenes "Bayer".[53]
- Ātrākos vārtus otrajā puslaikā guva Federiko Kjeza, kurš 2021. gada 29. septembrī guva vārtus pēc 10 sekundēm, Juventus labā, pret Chelsea.
- Ātrākos vārtus Čempionu līgas finālā guva Paolo Maldīni, kurš 2005. gada finālā guva vārtus pēc 53 sekundēm, AC Milan labā, pret Liverpool.
- Ātrākos vārtus Čempionu līgā kā rezervists guva Vinisiuss Žuniors, kurš guva vārtus 14 sekundes pēc nākšanas uz maiņu, Madrides "Real" labā, pret Doneckas "Shakhtar", 2020. gada 21. oktobrī.[54]
- Ātrākos vārtus Čempionu līgā kā debitants guva Jevhens Konopļanka, kurš guva vārtus 19 sekundes pēc tam, kad 2015. gada 15. septembrī izgāja uz maiņu Sevilla komandā, pret Menhengladbahas "Borussia", savukārt ātrākos vārtus Čempionu līgā kā debitants, sākot spēli starta sastāvā, guva Dušans Vlahovičs, kurš 2022. gada 22. februārī guva vārtus pēc 33 sekundēm, Juventus labā, pret Villarreal.[55]
Pirmais vārtu guvums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1955. gada 4. septembrī Žuau Baptišta Martinšs guva pirmos vārtus Eiropas kausā, Sporting CP komandā, pēc 14 minūtēm, spēlējot neizšķirti, 3–3, pret Partizan.
- 1992. gada 25. novembrī Daniels Amokači guva pirmos vārtus UEFA Čempionu līgā, Club Brugge komandā, pret Maskavas CSKA.
Citi vārtu gūšanas rekordi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Krištianu Ronaldu sacensībās ir guvis 140 vārtus, kas ir rekords (73 GT, 25 AF, 25 CF, 13 PF, 4 F) (95 LK, 20 KK, 25 G).[56][57]
- Ērlingam Holannam pieder rekords visu laiku augstākajā gūto vārtu attiecībā spēlē, kā spēlētājiem, kuri aizvadījuši vismaz 20 spēles (1,02); viņš 40 spēlēs guva 41 vārtus.[58]
- Pa septiņiem vārtiem finālos guvuši Ferencs Puškāšs un Alfredo di Stefano. Puškāšs guva četrus vārtus 1960. gadā un trīs 1962. gadā, bet di Stefano guva septiņus vārtus piecos finālos (1956, 1957, 1958, 1959, 1960).
- Krištianu Ronaldu pieder rekords UEFA Čempionu līgas ēras finālos gūto vārtu ziņā – 4. Viņš guva pa vieniem vārtiem 2008. un 2014. gadā, un divus – 2017. gadā.
- Krištianu Ronaldu pieder rekords gūto vārtu ziņā izslēgšanas spēļu fāzē – 67 vārtu guvumi.
- Krištianu Ronaldu pieder rekords gūto vārtu ziņā pusfinālos – 13 vārtu guvumi.
- Krištianu Ronaldu pieder rekords gūto vārtu ziņā ceturtdaļfinālos – 25 vārtu guvumi.
- Lionelam Mesi pieder rekords gūto vārtu ziņā astotdaļfinālos – 29 vārtu guvumi.
- Lionelam Mesi pieder rekords gūto vārtu ziņā grupu turnīrā – 80 vārtu guvumi.
- Krištianu Ronaldu kļuva par pirmo spēlētāju, kurš sacensībās guva 100 vārtus, 2017. gada 18. aprīlī.[59] 2018. gada 18. februārī viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kurš vienā klubā (Madrides "Real") guvis 100 vārtus.[60]
- Divi spēlētāji ir guvuši vārtus visās sešās sacensību grupu turnīra spēlēs:
- Krištianu Ronaldu Madrides "Real" rindās 2017.–2018. gadā guva deviņus vārtus.[61]
- Sebastjēns Alērs Ajax rindās 2021.–2022. gadā guva desmit vārtus.
- Krištianu Ronaldu pieder rekords ar visvairāk vārtu guvumiem UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā, vienas sezonas laikā, gūstot vienpadsmit vārtus 2015.–2016. gada kampaņā.[62]
- Krištianu Ronaldu uzstādīja rekordu, sacensībās gūstot vismaz desmit vārtus septiņās sezonās pēc kārtas (2011–12 līdz 2017–18).
- Krištianu Ronaldu uzstādīja rekordu, gūstot vārtus vienpadsmit spēlēs pēc kārtas UEFA Čempionu līgā; viņš guva vārtus 2017. gada finālā un pirmajos desmit mačos (sešas grupu turnīra spēlēs un abās astotdaļfināla un ceturtdaļfināla spēlēs) 2017.–2018. gada sezonā (kopā septiņpadsmit vārti).[63]
- Krištianu Ronaldu uzstādīja rekordu, gūstot vārtus divpadsmit spēlēs pēc kārtas izbraukumā UEFA Čempionu līgā; viņa sērija sākās no 2012.–2013. gada astotdaļfināla atbildes spēles un ilga līdz 2014.–2015. gada astotdaļfināla pirmajai spēlei (kopā septiņpadsmit vārti).
- Trīs spēlētāji dala rekordu, kad visvairāk pēc kārtas mājas spēlēs gūti vārti UEFA Čempionu līgā, ar septiņām:
- Krištianu Ronaldu guva vārtus 2016.–2017. gada ceturtdaļfināla atbildes spēlē, pusfināla pirmajā spēlē un 2017.–2018. gada sezonas pirmajās piecās mājas spēlēs (kopā trīspadsmit vārti).
- Roberts Levandovskis guva vārtus 2014.–2015. gada astotdaļfināla atbildes spēlē, ceturtdaļfināla atbildes spēlē, pusfināla atbildes spēlē un pirmajās četrās 2015.–2016. gada sezonas mājas spēlēs (kopā desmit vārti).
- Tjerī Anrī guva vārtus mājas spēlē, 2000.–2001. gada otrajā grupu turnīrā, ceturtdaļfināla pirmajā spēlē un pirmajās piecās 2001.–2002. gada sezonas mājas spēlēs (kopā deviņi vārti).
- Sebastjēns Alērs uzstādīja rekordu, gūstot vārtus septiņos mačos pēc kārtas, kopš savas debijas sacensībās, 2021.–2022. gadā, Ajax rindās.
- Trīs citi spēlētāji guva vārtus savās pirmajās piecās spēlēs sacensībās:
- Alesandro Del Pjēro Juventus rindās guva vārtus piecās grupu turnīra spēlēs pēc kārtas, 1995.–1996. gadā.
- Djegu Kosta Madrides "Atlético" rindās guva vārtus piecās spēlēs pēc kārtas, 2013.–2014. gadā.
- Ērlings Holanns Red Bull Salzburg rindās guva vārtus piecās grupu turnīra spēlēs pēc kārtas, 2019.–2020. gadā.
- Lionelam Mesi pieder rekords visvairāk mājās gūto vārtu ziņā, ar 78.
- Krištianu Ronaldu pieder rekords visvairāk izbraukumā gūto vārtu ziņā, ar 63.
- Krištianu Ronaldu uzstādīja rekordu, gūstot divus vai vairāk vārtus 38 spēlēs.[57]
- Krištianu Ronaldu uzstādīja rekordu, gūstot divpadsmit vārtus pēc tiešajiem brīvsitieniem (divus Manchester United un desmit Madrides "Real").[64]
- Lionelam Mesi pieder rekords, gūstot vārtus pret 40 dažādiem Čempionu līgas pretiniekiem.[65]
- Lionelam Mesi pieder rekords vienā klubā gūto vārtu skaita ziņā, "Barcelona" labā, ar 120.
- Divu klubu labā vārtus finālā guvuši trīs spēlētāji:[66]
- Velibors Vasovičs, Partizan, 1966. gadā, un Ajax, 1969. gadā.
- Krištianu Ronaldu, "Manchester United", 2008. gadā, un Madrides "Real", 2014. un 2017. gadā – viņš ir vienīgais spēlētājs, kurš guvis vārtus divos uzvarētāju klubos.
- Mario Mandžukičs, Minhenes "Bayern", 2013. gadā, un Juventus, 2017. gadā.
- Seši vārtsargi ir guvuši vārtus Eiropas kausā un UEFA Čempionu līgā (neskaitot kvalifikācijas kārtas):
- Ilija Panteličs 1966. gada 16. novembrī realizēja soda sitienu Vojvodina labā, pret Madrides "Atlético".
- Kristians Pio 1971. gada 29. septembrī realizēja soda sitienu Ljēžas "Standard" labā, pret Linfield.
- Hanss Jergs Buts to paveicis trīs reizes ar trim klubiem, visus pēc soda sitieniem un visus pret Juventus:
- Hamburger SV labā, neizšķirtā, 4–4, grupu turnīrā, mājas spēlē, 2000. gada 13. septembrī;
- Leverkūzenes "Bayer" labā, mājās, uzvarot ar 3–1, otrajā grupu turnīrā, 2002. gada 12. martā;
- Minhenes "Bayern" labā, izlīdzinot rezultātu, 2009. gada 8. decembrī, Turīnā, uzvarot grupu turnīrā, ar 4–1, kurā "Bayern" bija jāuzvar, lai kvalificētos nākamajai kārtai.
- Sinans Bolats un Ivans Provedels ir vienīgie vārtsargi, kuri guvuši vārtus no spēles:
- Bolats 2009. gada 9. decembrī panāca izlīdzinājumu, Ljēžas "Standard" labā, pret AZ, otrā puslaika kompensācijas laikā (piektajā minūtē), kas nodrošināja trešo vietu H grupā un viņa komanda kvalificējās Eiropas līgai.
- Provedels 2023. gada 19. septembrī panāca izlīdzinājumu, Lazio labā, pret Madrides "Atlético", otrā puslaika kompensācijas laikā (piektajā minūtē), 2023.–2024. gada sezonas atklāšanas spēlē.
- Vinsents Eņeama 2010. gada 29. septembrī realizēja soda sitienu Telavivas "Hapoel" labā, pret Lyon.
- Zlatans Ibrahimovičs ir vienīgais spēlētājs, kurš guvis vārtus sešos klubos Čempionu līgā:[67]
- "Ajax" (6 vārti 19 spēlēs; 2002–03 līdz 2003–04)
- "Juventus" (3 vārti 19 spēlēs; 2004–05 līdz 2005–06)
- Milānas "Inter" (6 vārti 22 spēlēs; 2006–07 līdz 2008–09)
- Barcelona (4 vārti 10 spēlēs; 2009–10)
- "AC Milan" (9 vārti 20 spēlēs; 2010–11 līdz 2011–12 un 2021–22)
- Paris Saint-Germain (20 vārti 33 spēlēs; 2012–13 līdz 2015–16)
- Divi spēlētāji uzstādījuši rekordu, gūstot vārtus astoņpadsmit Čempionu līgas sezonās, visās pēc kārtas:
- Krištianu Ronaldu guvis visvairāk vārtu pret vienu pretinieku; viņš pret "Juventus" izcēlies desmit reizes (trīs vārti 2013. gadā, divi vārti 2015. gadā, divi vārti 2017. gadā un trīs vārti 2018. gadā).
- Marko Asensio guvis visvairāk vārtu kā rezervists, kurš deviņas reizes izcēlies, nākot uz maiņu no rezervistu soliņa.[68]
- Četri spēlētāji ir guvuši vārtus pret vienu un to pašu pretinieku trīs klubos:[69]
- Rūds van Nistelrojs, pret Minhenes "Bayern", spēlējot PSV Eindhoven, Mančestras "United" un Madrides "Real" komandās.
- Hanss Jergs Buts, pret "Juventus", spēlējot "Hamburger SV", Leverkūzenes "Bayer" un Minhenes "Bayern" komandās.
- Krištianu Ronaldu, pret "Lyon", spēlējot Mančestras "United", Madrides "Real" un "Juventus" komandās.
- Edins Džeko, pret Viktoria Plzeň, spēlējot Manchester City, Roma un "Inter Milan" komandās.
- Marko Arnautovičs 2010. gada 7. decembrī guva vārtus Brēmenes "Werder" sastāvā. Pēc 12 gadiem un 357 dienām viņš guva vārtus Milānas "Inter" sastāvā, 2023. gada 29. novembrī. Tas bija ilgākais laiks, kad kāds spēlētājs bija guvis vārtus kopš iepriekšējā vārtu guvuma.
- Tikai vienu reizi trīs spēlētāji no vienas komandas vienā sezonā ir guvuši vismaz desmit vārtus:
- Robertu Firminu, Sadio Manē un Mohameds Salāhs "Liverpool" labā, 2017.–2018. gada sezonā, katrs guva pa desmit vārtiem.
- Vienu reizi divi spēlētāji no vienas komandas ir guvuši vismaz desmit vārtus vienā sezonā:
- Gan Lionels Mesi, gan Neimars "Barcelona" labā guva desmit vārtus, 2014.–2015. gada sezonā.
- Luiss Svaress ir vienīgais spēlētājs, kurš guvis vārtus gan Eiropas kausa/Čempionu līgas, gan Copa América finālā. Viņš to paveica 2015. gada UEFA Čempionu līgas finālā, "Barcelona" sastāvā un 2011. gada Copa América finālā, Urugvajas izlasē.
- Samuels Eto'o ir vienīgais spēlētājs, kurš guvis vārtus gan Eiropas kausa/Čempionu līgas, gan Āfrikas Nāciju kausa finālā. Viņš to paveica 2006. un 2009. gada UEFA Čempionu līgas finālā, "Barcelona" sastāvā un 2000. gada Āfrikas Nāciju kausa finālā, Kamerūnas izlasē.
Rezultatīvas piespēles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visvairāk rezultatīvo piespēļu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Atjaunots 2024. gada 19. septembrī[70]
Piezīmes: Piešķiramās rezultatīvās piespēles kritēriji var atšķirties atkarībā no avota; šī tabula ir balstīta uz piespēļu kritērijiem saskaņā ar Opta, kur rezultatīvās piespēles netiek skaitītas par bumbām, kas ir novirzījušās vai atlēkušas no pretinieku spēlētājiem un ir skaidri ietekmēta bumbas trajektorija un tās nokļūšana saņēmējam (vārtu guvējam). Rezultatīvās piespēles netiek skaitītas arī par soda sitieniem, tiešajiem vārtiem no stūra vai brīvsitieniem, vai vārtu guvumiem savos vārtos. Šajā tabulā nav iekļautas sacensību kvalifikācijas kārtā atdotās rezultatīvās piespēles. Sekojošā tabulā ir norādīts rezultatīvo piespēļu skaits kopš 1992.–1993. gada sezonas.[70] Tomēr, saskaņā ar UEFA oficiālo sarakstu, Krištianu Ronaldu ieņem 1. vietu, ar 42 oficiālām rezultatīvām piespēlēm, bet Raiens Gigss ir 5. vietā, ar 31 rezultatīvu piespēli.[71] Tas ir saistīts ar to, ka vietne skaita tikai rezultatīvās piespēles, sākot no 2003.–04. gada sezonas. Turklāt, UEFA kritēriji rezultatīvām piespēlēm atšķiras no "Opta" kritērijiem, jo tie par rezultatīvām piespēlēm uzskata soda sitiena izraisīšanu, brīvsitienus, vārtu guvumus savos vārtos, novirzījušās un atlēkušās bumbas.
Vieta | Spēlētājs | Nācija | R. p. | Spēles | Gadi | Klubs(i) |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | Raiens Gigss | Velsa | 41 | 141 | 1993–2014 | Manchester United |
2 | Krištianu Ronaldu | Portugāle | 40 | 183 | 2003–2022 | Manchester United, Real Madrid, Juventus |
3 | Lionels Mesi | Argentīna | 39 | 163 | 2005–2023 | Barcelona, Paris Saint-Germain |
4 | Deivids Bekhems | Anglija | 36 | 107 | 1994–2013 | Manchester United, Real Madrid, Milan, Paris Saint-Germain |
Anhels Di Marija | Argentīna | 108 | 2007– | Benfica, Real Madrid, Paris Saint-Germain, Juventus | ||
6 | Luišs Figu | Portugāle | 34 | 103 | 1997–2009 | Barcelona, Real Madrid, Inter Milan |
7 | Čavi | Spānija | 31 | 151 | 1998–2015 | Barcelona |
8 | Neimars | Brazīlija | 30 | 81 | 2013–2023 | Barcelona, Paris Saint-Germain |
9 | Rauls | Spānija | 27 | 142 | 1995–2011 | Real Madrid, Schalke 04 |
Karims Benzemā | Francija | 152 | 2005–2023 | Lyon, Real Madrid |
Vienā sezonā (kopš 1992–93)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Atjaunots 2018. gada 16. maijā[72]
Vieta | Spēlētājs | Sezona | R. p. |
---|---|---|---|
1 | Luišs Figu | 1999–2000 | 9 |
2 | Deivids Bekhems | 1998–99 | 8 |
Gaiska Mendjeta | 2000–01 | ||
Neimars | 2016–17 | ||
Džeimss Milners | 2017–18 |
Citi rekordi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Četri spēlētāji vienā spēlē ir atdevuši četras rezultatīvas piespēles (kopš 2003.–2004. gada):
- Raiens Gigss, Manchester United rindās, pret Roma, 2007. gada 10. aprīlī.[73]
- Karlušs Martinšs, Benfica rindās, pret Lyon, 2010. gada 2. novembrī.[74]
- Zlatans Ibrahimovičs, Paris Saint-Germain rindās, pret Zagrebas "Dinamo", 2012. gada 6. novembrī.[75]
- Neimars, Barcelona rindās, pret Celtic, 2016. gada 13. septembrī; viņš arī guva vārtus.[75]
- Raimons Kopa ir vienīgais spēlētājs, kurš finālspēlēs atdevis piecas rezultatīvas piespēles:
- 1956. gadā (2)[76] Stade Reims komandā, 1957. gadā[77] un 1958. gadā (2)[78] – Madrides "Real" komandā.
- Turklāt, Kopa ir viens no trim spēlētājiem, kurš ir atdevis rezultatīvas piespēles finālspēlēs ar diviem dažādiem klubiem, kopā ar Frenku Reikārdu, AC Milan rindās, 1989. gadā un Ajax rindās, 1995. gadā, un Toniju Krosu, Minhenes "Bayern" rindās, 2012. gadā un Madrides "Real" rindās, 2024. gadā, kā arī, viens no diviem spēlētājiem, kuri atdevuši rezultatīvas piespēles trīs dažādos finālos, kopā ar Andresu Injestu, Barcelona rindās, 2009., 2011. un 2015. gadā.
- 1956. gadā (2)[76] Stade Reims komandā, 1957. gadā[77] un 1958. gadā (2)[78] – Madrides "Real" komandā.
- Četri spēlētāji divreiz finišēja rezultatīvo piespēļu saraksta augšgalā (ieskaitot dalīti labāko rādītāju, kopš 1992.–1993. gada):
- Luišs Figu, Barcelona rindās, 1999.–2000. gadā un Madrides "Real" rindās, 2000.–2001. gada sezonā.
- Kakā, AC Milan rindās, 2004.–2005. gadā un Madrides "Real" rindās, 2011.–2012. gada sezonā.
- Lionels Mesi, Barcelona rindās, 2011.–2012. gada un 2014.–2015. gada sezonā.
- Neimars, Barcelona rindās, 2015.–2016. gada un 2016.–2017. gada sezonā.
- Neimaram ir visvairāk rezultatīvu piespēļu pret vienu pretinieku, atdodot astoņas rezultatīvas piespēles pret Celtic.[72]
Citi rekordi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Soda sitieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Krištianu Ronaldu ir iesitis visvairāk soda sitienu (neskaitot soda sitienu sēriju), realizējot 19 no 22 soda sitieniem.[13]
- Žuau Mariu ir iesitis visvairāk soda sitienu vienā sezonā, 2022.–2023. gada sezonā Benfica rindās realizējot piecus soda sitienus.
- Harijs Keins ir iesitis visvairāk soda sitienu vienā mačā, realizējot trīs soda sitienus, Minhenes "Bayern" rindās, pret Zagrebas "Dinamo", 2024. gada 17. septembrī.[79][80]
- Tjerī Anrī un Lionels Mesi nav iesituši visvairāk soda sitienu (neskaitot soda sitienu sēriju), katrs netrāpot pa pieciem soda sitieniem.[81]
- Ikers Kasiljass un Džanluidži Bufons atvairījuši visvairāk soda sitienu (neskaitot soda sitienu sēriju), katrs atvairot četrus soda sitienus.
- Vecākais vārtsargs, kurš turnīrā atvairījis soda sitienu, ir Jasmins Handanovičs, kuram bija 39 gadi un 274 dienas, kad viņš 2017. gada 1. novembrī atvairīja Džeimsa Milnera sodu sitienu, Maribor rindās, pret Liverpool.[82]
- Jaunākais vārtsargs, kurš turnīrā atvairījis soda sitienu, ir Mile Svilars, kuram bija 18 gadi un 65 dienas, kad viņš 2017. gada 31. oktobrī atvairīja Antonī Marsiāla soda sitienu, Benfica rindās, pret Manchester United.[83]
- Ātrākais soda sitiens, kas jebkad piešķirts turnīrā, bija Liverpool pret Tottenham Hotspur spēlē, 2019. gada 1. jūnija finālā, kas tika piešķirts pēc 23 sekundēm, kuru realizēja Mohameds Salāhs.[84]
- Ātrākais soda sitiens, kas jebkad realizēts turnīrā, bija 2005. gada 7. decembrī, kuru realizēja Žoans Mikū, Brēmenes "Werder" rindās, pret Panathinaikos, kas notika pēc 1 minūtes un 45 sekundēm, tikai divas sekundes ātrāk nekā Mohameds Salāhs.[80]
Soda sitienu sērija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Antuāns Grīzmans ir vienīgais spēlētājs, kurš realizējis trīs soda sitienus, soda sitienu sērijā (no trim izpildītajiem), realizējot vienu 2014.–2015. gada astotdaļfinālā, 2015.–2016. gada astotdaļfinālā un 2016. gada finālā, visus Madrides "Atlético" rindās.
- Krištianu Ronaldu ir vienīgais spēlētājs, kurš nav trāpījis divus soda sitienus, soda sitienu sērijā (no trim izpildītajiem), vienu 2008. gada finālā, Manchester United rindās, un vienu 2011.–2012. gada pusfinālā, Madrides "Real" rindās.
- Manuels Noiers uzstādīja rekordu, atvairot piecus soda sitienus, soda sitienu sērijā, divus atvairot 2007.–2008. gada astotdaļfinālā, Schalke 04 rindās, divus 2011.–2012. gada pusfinālā un vienu 2012. gada finālā, Minhenes "Bayern" rindās.
- Divi vārtsargi vienā soda sitienu sērijā atvairīja četrus sitienus:
- Jans Mellers atvairīja četrus soda sitienus (no pieciem) Malmes FF rindās, soda sitienu sērijā pret 1. FC Magdeburg, 1975.–1976. gada pirmajā kārtā.
- Helmuts Dukadams atvairīja visus pretinieku sitienus Steaua București labā, soda sitienu sērijā pret Barcelona, 1986. gada finālā.
Vārtu guvumi savos vārtos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 25 spēlētāji divas reizes bumbu iesituši paši savos vārtos: Igors Akinfejevs, Alekss, Alekss Sandru, Andersons Polga, Valērijs Bondars, Vess Brauns, Kadu, Gerijs Koldvels, Rubens Diašs, Edu Drasena, Andžejs Grebošs, Ivans Elgera, Jožefs Horvāts, Tomāšs Hubočans, Žardels, Fils Džonss, Tomass Klaine, Ivans Markano, Žeremī Matjē, Kreigs Mūrs, Žerārs Pikē, Serhio Ramoss, Stefans Savičs, Rafaels Varāns un Soko.[85]
- Ātrākais, kurš turnīrā iesitis bumbu savos vārtos, ir Injigo Martiness, kurš 2013.–2014. gada sezonā trāpīja bumbu savos vārtos pēc 69 sekundēm, pret savu komandu, Real Sociedad, kad tā spēlēja pret Manchester United.[86]
- Viens spēlētājs iesitis bumbu pats savos vārtos finālā:
- Antoni Ramaljetss, 1961. gadā, pret savu komandu, Barcelona, 32. minūtē, spēlē pret Benfica.
Vārtu sargāšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Manuelam Noieram pieder rekords visvairāk aizvadīto sauso spēļu ziņā – 58 (60, ieskaitot 2 kvalifikācijas spēles): 7 ar Schalke 04 un 51 ar Minhenes "Bayern".[87][88]
- Jensam Lēmanam pieder rekords visvairāk pēc kārtas aizvadīto sauso spēļu ziņā, nospēlējot pilnu spēli, ar astoņām, Arsenal komandā, 2004.–2005. gada sezonā (viena spēle) un 2005.–2006. gada sezonā (septiņas spēles).[89] Runājot par kopējo minūšu skaitu, viņam ir vislielākais minūšu skaits (bez pārtraukumiem) bez ielaistiem vārtiem. Kopumā tas ilga 853 minūtes, kas sadalītas trīs sezonās:
- 115 minūtes (pilns mačs un 25 minūtes no vienas spēles) 2004.–2005. gada sezonā
- 647 minūtes (septiņi pilni mači un 17 minūtes, pirms viņš tika noraidīts finālā) 2005.–2006. gada sezonā
- 91 minūte (viņš ielaida vārtus 91. minūtē, savā pirmajā mačā) 2006.–2007. gada sezonā
- Diviem vārtsargiem pieder rekords ar trīs sausajām spēlēm sacensību finālā:
- Heincs Stujs, 1971., 1972. un 1973. gadā, visas Ajax komandā.
- Zeps Maiers, 1974. (pārspēle), 1975. un 1976. gadā, visas Minhenes "Bayern" komandā.
Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ COVID-19 pandēmijas ietekmes dēļ, 2019.–2020. gada sezonā spēļu skaits tika samazināts no trīspadsmit līdz vienpadsmit.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Nespēlēja finālā
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «UEFA Champions League statistics handbook | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2023-05-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-05-16. Skatīts: 2024-09-12.
- ↑ «UEFA Champions League statistics 2022–23 handbook – All-time records 1955–2023». UEFA (angļu). Skatīts: 2024. gada 12. septembrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 UEFA 2022, 13. lpp
- ↑ 4,0 4,1 «Bayern join list: biggest UEFA Champions League wins by competition phase | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2020-11-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-11-06. Skatīts: 2024-09-14.
- ↑ «Champions' Cup/Champions League Trivia». www.rsssf.org. Skatīts: 2024-09-14.
- ↑ «Real Madrid 5-2 Apoel (agg 8-2)». BBC Sport (en-GB). 2012-04-03. Skatīts: 2024-09-14.
- ↑ UEFA 2022, 28. lpp
- ↑ «Highest-scoring UEFA Champions League games | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2020-08-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-26. Skatīts: 2024-09-15.
- ↑ Wasi Manazir. «Portrait of an iconic manager – Sir Bobby Robson». Footie Central | Football Blog (en-US), 2016-06-01. Skatīts: 2024-09-15.
- ↑ «UEFA Champions League - Barcelona-Paris - Barcelona make history with stunning comeback - UEFA.com». web.archive.org. 2017-03-08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-03-08. Skatīts: 2024-09-15.
- ↑ «5 Arsenal fun facts: Arsenal hold record for consecutive clean sheets in UCL| All Football». AllfootballOfficial (angļu). Skatīts: 2024-09-16.
- ↑ Ben Morse. «Real Madrid becomes first team to score 1,000 Champions League goals». CNN (angļu), 2021-11-03. Skatīts: 2024-09-16.
- ↑ 13,0 13,1 «All you ever wanted to know: Champions League penalties | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2021-03-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-03-09. Skatīts: 2024-09-17.
- ↑ «MisterChip (Alexis) on Twitter: "Equipos con más penaltis a favor en TODA la historia de la Champions League: 53 Barcelona 51 Real Madrid (+1 hoy) 48 Bayern 34 Manchester United 31 Chelsea 30 Juventus 30 Arsenal 27 Porto 24 Manchester City 20 Liverpool"». web.archive.org. 2021-09-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-09-29. Skatīts: 2024-09-17.
- ↑ «MisterChip (Alexis) on X: "Equipos con más penaltis en contra en UEFA Champions League: 33 REAL MADRID (+1 hoy) 29 Barcelona y Paris Saint-Germain 27 Juventus 26 Bayern y Ajax 25 Porto" / X». web.archive.org. 2023-10-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-10-05. Skatīts: 2024-09-17.
- ↑ Colin Millar. «Sevilla and Salzburg shatter Champions League record amid penalty farce». The Mirror (angļu), 2021-09-14. Skatīts: 2024-09-17.
- ↑ «Second time round: European Cup final rematches | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2020-08-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-24. Skatīts: 2024-09-18.
- ↑ «Rosicky rocket sinks 10-man Hamburg». The Telegraph (angļu). 2006-09-14. Skatīts: 2024-09-18.
- ↑ «Leipzig 0-3 PSG: Champions League semi-final 19/20 - AS.com». web.archive.org. 2020-08-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-19. Skatīts: 2024-09-21.
- ↑ «Paris St-Germain 0-1 Bayern Munich: German side win Champions League final». BBC Sport (en-GB). 2020-08-22. Skatīts: 2024-09-21.
- ↑ «Bayern München - Record against...». worldfootball.net (angļu). 2024-09-20. Skatīts: 2024-09-21.
- ↑ UEFA 2022, 14. lpp
- ↑ «Macht Report: Arsenal v Bayern Munich - FC Bayern München AG». web.archive.org. 2014-03-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-03-02. Skatīts: 2024-09-21.
- ↑ «Bayern Munich wins sixth UEFA Champions League». web.archive.org. 2020-08-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-24. Skatīts: 2024-09-21.
- ↑ «A perfect 11! Flawless Bayern set new Champions League record with PSG victory | Goal.com». web.archive.org. 2020-08-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-24. Skatīts: 2024-09-21.
- ↑ «Barcelona 0-3 Juventus: Cristiano Ronaldo scores two penalties as Juve seal Group G». BBC Sport (en-GB). 2020-12-08. Skatīts: 2024-09-21.
- ↑ Alexandra Parachini. «[C1] L'OM 2020 marche sur les traces de la Jeunesse Esch 1987» (fr-FR). Skatīts: 2024-09-22.
- ↑ «Cristiano Ronaldo » Club matches » Champions League». worldfootball.net (angļu). 2024-09-11. Skatīts: 2024-09-22.
- ↑ «The 100 club! Bayern Munich stalwart Thomas Muller joins Real Madrid legends Cristiano Ronaldo & Iker Casillas in exclusive Champions League group after Man Utd victory | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2023-09-20. Skatīts: 2024-09-22.
- ↑ «Casillas reaches 100 Champions League wins - AS.com». web.archive.org. 2019-03-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-03-27. Skatīts: 2024-09-22.
- ↑ «Champions League: Mbappe breaks Messi’s record and makes history in Bayern vs PSG | Champions League | Football24 News English». www.football24.news. Skatīts: 2024-09-22.
- ↑ Guardian sport. «Who has won the World Cup and European Cup in the same year?». The Guardian (en-GB), 2018-07-18. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-09-22.
- ↑ «How many players have won the Champions League and EURO in the same season?». UEFA (angļu). 2024. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2024. gada 22. septembrī.
- ↑ «European Champions League and Copa Libertadores Champions». www.rsssf.org. Skatīts: 2024-09-22.
- ↑ «European Champions Cup/UEFA Champions League Winning Squads». www.rsssf.org. Skatīts: 2024-09-23.
- ↑ 36,0 36,1 «Champions League final records and statistics | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2020-08-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-14. Skatīts: 2024-09-23.
- ↑ 37,0 37,1 «Oldest Champions League players, scorers, finalists and winners | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2020-08-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-05. Skatīts: 2024-09-23.
- ↑ «The UEFA Champions League's oldest players - UEFA Champions League - News - UEFA.com». web.archive.org. 2019-06-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-07. Skatīts: 2024-09-23.
- ↑ 39,0 39,1 «FC Porto: Pepe marca em noite de 'Champions' e faz novamente história ao bater recorde... que lhe pertencia». Porto Canal (portugāļu). 2023-12-13. Skatīts: 2024-09-23.
- ↑ «Moukoko becomes UEFA Champions League's youngest player | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2020-12-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-12-09. Skatīts: 2024-09-23.
- ↑ «Lamine Yamal, youngest starter ever in the Champions League». www.fcbarcelona.com (angļu). Skatīts: 2024-09-23.
- ↑ «Barcelona’s Lamine Yamal makes Champions League history vs Napoli». OneFootball (angļu). 2024-02-21. Skatīts: 2024-09-23.
- ↑ «Barcelona teenage sensation Pau Cubarsi breaks club Champions League record in place for 20 years with man-of-the-match display in European debut against Napoli | Goal.com». www.goal.com (angļu). 2024-03-12. Skatīts: 2024-09-23.
- ↑ «Record 20th Champions League campaign for Casillas - UEFA Champions League - News - UEFA.com». web.archive.org. 2019-04-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-14. Skatīts: 2024-09-23.
- ↑ «Champions League | Champions League: Iker Casillas still setting European records - AS.com». web.archive.org. 2020-01-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-01-26. Skatīts: 2024-09-23.
- ↑ «Most minutes played». UEFA (angļu). Skatīts: 2024. gada 23. septembrī.
- ↑ «Ibrahimović plays for seventh Champions League club | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2020-11-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-11-12. Skatīts: 2024-09-23.
- ↑ Tom Sanderson. «Ansu Fati Makes History: What We Learned From FC Barcelona’s Win Over Inter Milan». Forbes (angļu). Skatīts: 2024-09-24.
- ↑ 49,0 49,1 «Champions League youngest goalscorers: Antonio Nusa into top ten | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2022-11-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-11-02. Skatīts: 2024-09-24.
- ↑ «Manchester City 3-1 Sevilla: Rico Lewis, Julian Alvarez & Riyad Mahrez cancel out Rafa Mir opener». BBC Sport (en-GB). 2022-11-01. Skatīts: 2024-09-24.
- ↑ «Youngest player to score in a UEFA Champions League final | Guinness World Records». web.archive.org. 2019-05-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-30. Skatīts: 2024-09-24.
- ↑ «ECA - The fastest goal in the UEFA Champions League». web.archive.org. 2011-04-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-04-13. Skatīts: 2024-09-25.
- ↑ «Champions League group stage records and statistics - UEFA Champions League - News - UEFA.com». web.archive.org. 2018-09-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-19. Skatīts: 2024-09-25.
- ↑ Rob Swan. «Vinicius Jr breaks record for quickest goal as a substitute during Real Madrid 2-3 Shakhtar Donetsk». GiveMeSport (angļu), 2020-10-21. Skatīts: 2024-09-25.
- ↑ «El rápido gol de Vlahovic... ¡que no rompe el récord histórico!». www.sport.es (spāņu). 2022-02-22. Skatīts: 2024-09-25.
- ↑ «Ronaldo's 100 Champions League goals: how, when, where - UEFA Champions League - News - UEFA.com». web.archive.org. 2017-04-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-04-21. Skatīts: 2024-09-26.
- ↑ 57,0 57,1 «Lionel Messi and Cristiano Ronaldo goal for goal - UEFA Champions League - News - UEFA.com». web.archive.org. 2015-05-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-05-09. Skatīts: 2024-09-26.
- ↑ «Goals per game: Europe's most efficient scorers | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2021-01-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-11. Skatīts: 2024-09-26.
- ↑ «Messi vs Ronaldo: The Race to 100 Champions League Goals | Goal.com US». www.goal.com (en-US). 2017-04-18. Skatīts: 2024-09-27.
- ↑ «Ronaldo scores 100th UCL goal for Real». ESPN.com (angļu). 2018-02-14. Skatīts: 2024-09-27.
- ↑ Alex Young. «Ronaldo breaks one UCL goal record... and has Messi in his sights». Evening Standard (angļu), 2017-12-06. Skatīts: 2024-09-27.
- ↑ «Cristiano Ronaldo reaches new group stage high - UEFA Champions League - News - UEFA.com». web.archive.org. 2015-12-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-12-12. Skatīts: 2024-09-27.
- ↑ «What UEFA records does Cristiano Ronaldo hold? | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2022-12-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-12-31. Skatīts: 2024-09-27.
- ↑ «Only Cristiano Ronaldo Scored 12 Free Kick Goals In Champions League | Ghostarchive». ghostarchive.org. Skatīts: 2024-09-28.
- ↑ «Messi scores against 39th team in Champions League to pull clear of Ronaldo». FotMob (angļu). 2022-09-14. Skatīts: 2024-09-28.
- ↑ «Cristiano Ronaldo makes history by scoring in third final - UEFA Champions League - News - UEFA.com». web.archive.org. 2017-06-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-06-06. Skatīts: 2024-09-28.
- ↑ «Ibrahimović joins UEFA's 50-goal club | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2020-12-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-12-03. Skatīts: 2024-09-29.
- ↑ «Marco Asensio sets record after scoring off the bench for Real Madrid against Chelsea». web.archive.org. 2023-04-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-04-13. Skatīts: 2024-09-29.
- ↑ «Ronaldo breaks all-time Juventus scoring record with Lyon double | Goal.com South Africa». www.goal.com (en-ZA). 2020-08-07. Skatīts: 2024-09-29.
- ↑ 70,0 70,1 «Who Has the Most Champions League Assists?». Opta. 2023. gada 12. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 5. decembris. Skatīts: 2023. gada 5. decembris.
- ↑ «All-time Player | Most assists Stats | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 13. novembris.
- ↑ 72,0 72,1 «Most Assists in a Single Champions League Campaign». Opta. 2023. gada 12. oktobris.
- ↑ «Manchester United - AS Roma 7:1 (Champions League 2006/2007, Quarter-finals)». worldfootball.net (angļu). Skatīts: 2024-09-30.
- ↑ «Benfica show class before Lyon's late comeback». Reuters (angļu). 2010. gada 3. novembrī. Skatīts: 2024. gada 30. septembrī.
- ↑ 75,0 75,1 «Neymar matched a Zlatan Ibrahimovic record as Barca thrashed Celtic». web.archive.org. 2018-08-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-08-28. Skatīts: 2024-09-30.
- ↑ «1956 EUROPEAN CUP FINAL». www.europeancuphistory.com. Skatīts: 2024-10-01.
- ↑ «Home comforts bring second title for Madrid | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2022-03-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-03-02. Skatīts: 2024-10-01.
- ↑ «Madrid make it three in a row in Brussels | UEFA Champions League | UEFA.com». web.archive.org. 2021-01-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-27. Skatīts: 2024-10-01.
- ↑ «Harry Kane hits four as Bayern Munich ease past Dinamo Zagreb in the UEFA Champions League». bundesliga.com - the official Bundesliga website (angļu). Skatīts: 2024-10-01.
- ↑ 80,0 80,1 «Champions League penalties: Who has scored the most, top conversion rates, shoot-outs and who leads the way in 2022/23». UEFA (angļu). 2022. gada 1. decembrī. Skatīts: 2024. gada 1. oktobrī.
- ↑ 90 Min. «Champions League: Players Who Have Missed the Most Penalties in the Competition's History». Sports Illustrated (en-us), 2019-04-10. Skatīts: 2024-10-01.
- ↑ «Liverpool 3-0 NK Maribor». BBC Sport (en-GB). 2017-10-31. Skatīts: 2024-10-01.
- ↑ «Svilar becomes youngest goalkeeper to save a Champions League penalty | Goal.com US». www.goal.com (en-US). 2017-10-31. Skatīts: 2024-10-01.
- ↑ «Champions League | Salah: third fastest European Cup final goal, quickest penalty award - AS.com». web.archive.org. 2019-07-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-07-01. Skatīts: 2024-10-01.
- ↑ «Champions League + European Cup - All-time scorers (own goals)». worldfootball.net (angļu). 2024-10-03. Skatīts: 2024-10-04.
- ↑ «Champions League landmarks and milestones - UEFA Champions League - News - UEFA.com». web.archive.org. 2013-10-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-30. Skatīts: 2024-10-04.
- ↑ «Determination, a clean sheet - and a monster header from Kimmich». fcbayern.com (angļu). 2024. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2024. gada 4. oktobrī.
- ↑ «Manuel Neuer » Club matches » Champions League». worldfootball.net (angļu). 2024-09-16. Skatīts: 2024-10-04.
- ↑ «Champions League's top goalkeepers: Casillas most appearances, Neuer most clean sheets». uefa.com (angļu). 2024. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 7. oktobrī.
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- «1. Facts & figures». UEFA Champions League Statistics Handbook 2022/23. UEFA. 2022. 2022–23 Season Update
- «2. Finals». UEFA Champions League Statistics Handbook 2022/23. UEFA. 2022b. 2022–23 Season Update
- «3. All-time records 1955–2023». UEFA Champions League Statistics Handbook 2022/23. UEFA. 2022c. 2022–23 Season Update
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- UEFA.com (angliski)
- Top Scorers – European Champions Cup/League Arhivēts 2021. gada 24. februārī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
|