Eiropas septiņstarīte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eiropas septiņstarīte
Trientalis europaea (L.)
Eiropas septiņstarīte
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaViršu rinda (Ericales)
DzimtaPrīmulu dzimta (Primulaceae)
ĢintsSeptiņstarītes (Trientalis)
SugaEiropas septiņstarīte (Trientalis europaea)
Eiropas septiņstarīte Vikikrātuvē

Eiropas septiņstarīte (latīņu: Trientalis europaea) ir mainīga izskata suga prīmulu dzimtā. Šīs sugas ietvaros nodala vairākas pasugas. Visā Latvijas teritorijā bieži sastopamo sugu attiecina pie pasugas Trientalis europaea ssp. europaea, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā un Ziemeļamerikas ziemeļrietumu daļā.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas septiņstarīte ir daudzgadīgs, 5-20 cm garš lakstaugs ar stāvu, brūnu un kailu stublāju. Auga lapas ir veselas, tās ir izvietotas mieturī vai gandrīz mieturī stublāja augšdaļā. Pēc formas lapas ir iegareni olveidīgas vai eliptiskas, aptuveni 2-7 cm garas un 1-3 cm platas; lapas mala ir gluda un gals smails. Nereti uz stublāja zemāk ir dažas sīkas, olveidīgas lapiņas. Vienam augam ir 1-4 ziedi, kas ir pa vienam izvietoti garā ziedkātā stublāja galotnē tūlīt virs mieturveidīgā lapu sakopojuma. Vainaglapas un kauslapas ir pa 7 (dažreiz to skaits variē: 5-9). Kauslapas ir zaļas un smailas. Vainaglapas ir baltas, tās ir aptuveni 0,7-0,9 cm garas, pie pamata saaugušas, garākas un platākas nekā kauslapas. Auglis ir ieapaļa piecvāršņu pogaļa, kura kļūst blāvi zila, kad ir nogatavojusies. Zied no maija beigām līdz jūlijam.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]