Eiropas vija
 | Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: infokaste jāaizpilda līdz galam Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Eiropas vija | |
|---|---|
 Eiropas vija | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi |
| Klase | Divdīgļlapji |
| Dzimta | Viju dzimta |
| Suga | Dārza ābele |
 Eiropas vija Vikikrātuvē | |
Eiropas vija (Cuscuta Europaea) ir viju dzimtas augs. Viengadīgs parazītisks bezhlorofīla augs. Diezgan bieži sastopams laukos, krūmājos, kokaudzēs.
Stumbrs vijīgs, pavedien veida, līdz 0,2—0,3 cm diametrā, stipri zarains, kails, sārts vai tumši sārts, ar īpašiem piesūcekņiem — haustorijām, kas iesūcas saimniekaugā.
Zied no jūnija līdz augustam, tā ziedi ir rožaini vai rožaini balti, apaļās galviņveida ziedkopās, 1,5 cm diametrā. Ziedu kāti ļoti īsi vai dažreiz labi saskatāmi. Kauss vaska dzeltens, otrādi konusveidīgs, pie pamata sulīgs, gandrīz līdz pusei šķelts četrās vai piecās daļās; kausa daļas plati olveidīgas, strupas ar gludām malām. Vainags stobrveida, nedaudz garāks par kausu. Stobriņā pret katru putekšņlapu bārkstaina zvīņa (mazas). Stobrveida vainags dažreiz var būt pat garšigs. (krists)
Kaitējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parazitē uz daudziem savvaļas augiem, visvairāk uz nātrēm un kultūraugiem: apiņiem, upenēm, lupīnas, vīķiem, kaņepēm, āboliņiem u.c.
Pielietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ziedošos lakstus lieto pret caureju , gremošanas traucējumiem, kolītiem.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1. "Iepazīsim Latvijas augus" L.Keirāns 1994. 198.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |