Pāriet uz saturu

Eirovīzija (tīkls)

Vikipēdijas lapa
Eirovīzija
Tips telekomunikāciju tīkls
Darbības joma raidīšana
Dibināts 1954. gada 6. jūnijs
Galvenais birojs Ženēva, Šveice
Pakalpojumi televīzijas pārraides, ziņu apmaiņa
Īpašnieks(-i) EBU
Mātes uzņēmums EBU
Tīmekļa vietne eurovision.net

Eirovīzija (angļu: Eurovision) ir Eiropas mēroga televīzijas telekomunikāciju tīkls, kas pieder un ko pārvalda Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU). Dibināts 1954. gadā Ženēvā, Šveicē, un pirmā oficiālā pārraide notika 1954. gada 6. jūnijā. Tomēr gadu pirms oficiālās atklāšanas, 1953. gada 2. jūnijā, Elizabetes II kronēšana bija viens no pirmajiem notikumiem, ko pārraidīja visā Eiropā.[1]

Galvenās televīzijas pārraides tiek izplatītas tiešraidē Eirovīzijas tīklā EBU dalībniekiem. Dalībnieki dalās ar aktuālajiem ziņu materiāliem ikdienas Eirovīzijas ziņu apmaiņā (EVN). Tie arī apmainās ar televīzijas programmām caur šo tīklu.

EBU departaments, kas pārvaldīja Eirovīzijas tīklu, 2019. gadā kļuva par atsevišķu akciju sabiedrību saskaņā ar Šveices likumiem (vācu: Aktiengesellschaft vai franču: société anonyme),[2] ar EBU kā tās vienīgo akcionāru.

2023. gada janvārī Eurovision Services tika pārdota Vācijas investīciju konsultāciju uzņēmumam DUBAG AG, kura bāze ir Minhenē.[3] Vienošanās noteikumus publiskoja.

EBU kopš 1989. gada pieder un pārvalda arī radio partneri, Euroradio.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukumu Eurovision sākotnēji radīja britu žurnālists Džordžs Kempijs, strādājot laikrakstā Evening Standard, un EBU pieņēma to kā sava tīkla nosaukumu.[4]

Pirmā oficiālā Eirovīzijas pārraide notika 1954. gada 6. jūnijā. Tā pārraidīja Narcišu festivālu Montrē, Šveicē, kam sekoja vakara programma no Romas, kurā bija ietverts Vatikāna apmeklējums, pāvesta Pija XII uzruna un apustuliskā svētība.[5] Gadu pirms oficiālās atklāšanas Elizabetes II kronēšana bija viena no pirmajām Eirovīzijas pārraidēm.[1]

Eirovīziju pārvaldīja Eiropas Raidorganizāciju apvienības Eirovīzijas operāciju departaments un tā piedāvāja pastāvīgu pārklājumu Eiropā, Amerikā, Tuvējos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Āzijas-Klusā okeāna reģionā, kā arī ad-hoc pārklājumu Āfrikas kontinentā un Klusā okeāna reģionā.

Eirovīzija nav ierobežota tikai ar Eiropu, EBU pašlaik ietver 75 televīzijas raidorganizācijas, kas atrodas 56 Eiropas, Ziemeļāfrikas un Tuvējo Austrumu valstīs. Turklāt Eiropā, Āfrikā, Amerikā, Āzijā un Okeānijā darbojas 61 asociētā raidorganizācija.

Pasākumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

EBU sadarbībā ar attiecīgo rīkotāju raidorganizāciju organizē konkursus un pasākumus, kuros tās dalībnieki var piedalīties, ja to vēlas. Tie ietver:

Eirovīzijas dziesmu konkurss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Eirovīzijas dziesmu konkurss
Skatīt arī: Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā

Eirovīzijas dziesmu konkurss ir ikgadējs starptautisks dziesmu konkurss, kas pirmo reizi notika Lugāno, Šveicē, 1956. gada 24. maijā. Tajā piedalījās septiņas valstis — katra iesniedzot divas dziesmas, kopā 14 dziesmas. Šis bija vienīgais konkurss, kurā no katras valsts tika izpildīta vairāk nekā viena dziesma; kopš 1957. gada visos konkursos atļauta viena dziesma no katras valsts. 1956. gada konkursu uzvarēja rīkotājvalsts Šveice. Šajā konkursā var piedalīties tikai valstis, kas ir EBU dalībnieces.[6]

Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalās kopš 2000. gada, kad Brainstorm (Prāta Vētra) ieguva 3. vietu ar dziesmu My Star. 2002. gadā Marija Naumova (Marie N) uzvarēja ar dziesmu I Wanna, un 2003. gada konkurss notika Rīgā, Latvijā. 2025. gadā Latviju konkursā pārstāvēja grupa "Tautumeitas" ar dziesmu "Bur man laimi", kas ir otrā dziesma konkursā, ko pilnībā izpilda latviešu valodā.

Lai tautas dzied

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Lai tautas dzied" (angļu: Let the Peoples Sing) ir reizi divos gados notiekošs koru konkurss, kura dalībniekus izvēlas no radio ierakstiem, ko iesnieguši EBU radio dalībnieki. Fināls, kas aptver trīs kategorijas un aptuveni desmit korus, tiek piedāvāts kā tiešraide visiem EBU dalībniekiem. Konkursa uzvarētājam tiek piešķirta balva "Sudraba rozes bļoda" (Silver Rose Bowl).

Spēles bez robežām

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Spēles bez robežām" (franču: Jeux sans frontières, angļu: Games Without Frontiers) bija Eiropas mēroga televīzijas spēļu šovs. Tā sākotnējā koncepcijā to pārraidīja no 1965. līdz 1999. gadam EBU paspārnē. Sākotnējais raidījumu cikls beidzās 1982. gadā, bet 1988. gadā to atjaunoja ar mainītu dalībvalstu sastāvu, un to organizēja mazākas raidorganizācijas.

Eirovīzijas Jaunie mūziķi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Eirovīzijas Jaunie mūziķi

Eirovīzijas Jaunie mūziķi (angļu: Eurovision Young Musicians) ir konkurss Eiropas mūziķiem, kuri ir jaunāki par 19 gadiem. To organizē EBU, un tas ir EMCY dalībnieks. Pirmais konkurss notika Mančesterā, Apvienotajā Karalistē, 1982. gada 11. maijā.

Televīzijas pārraidītais konkurss notiek reizi divos gados, dažās valstīs notiek nacionālās atlases. Kopš tā dibināšanas 1982. gadā Eirovīzijas Jauno mūziķu konkurss ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem mūzikas konkursiem starptautiskā līmenī.

Eirovīzijas Jauno dejotāju konkurss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Eirovīzijas Jauno dejotāju konkurss

Eirovīzijas Jauno dejotāju konkurss (angļu: Eurovision Young Dancers) bija reizi divos gados notiekošs dejas šovs, kuru pārraidīja televīzijā visā Eiropā. Pirmais konkurss notika Redžo Emīlijā, Itālijā, 1985. gada 16. jūnijā.

Tas izmantoja formātu, kas līdzīgs Eirovīzijas dziesmu konkursam, katra valsts, kas ir EBU dalībniece, varēja rādīt dejas priekšnesumu, lai sacenstos par "Eirovīzijas Jaunā dejotāja" titulu. Priekšnesums varēja būt gan solo, gan deju pāris, un visiem dalībniekiem bija jābūt vecumā no 16 līdz 21 gadam un profesionāli neiesaistītiem.

Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss
Skatīt arī: Latvija Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā

Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss[7] ir ikgadējs starptautisks dziesmu konkurss, kas pirmo reizi notika Kopenhāgenā, Dānijā, 2003. gada 15. novembrī. Pirmajā konkursā piedalījās sešpadsmit valstis — katra iesniedzot vienu dziesmu, kopā 16 dziesmas. 2003. gada konkursā uzvarēja Horvātija.

Latvija piedalījusies Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursā piecas reizes, no 2003. līdz 2011. gadam (ar pārtraukumiem), debitējot jau pirmajā konkursa gadā ar Dzintaru Čīču. Latvija vairs nepiedalās konkursā kopš 2012. gada.

Eirovīzijas deju konkurss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Eirovīzijas deju konkurss

Eirovīzijas deju konkurss (angļu: Eurovision Dance Contest, nejaukt ar Eirovīzijas Jauno dejotāju konkursu) bija starptautisks deju konkurss, kas pirmo reizi notika Londonā, Apvienotajā Karalistē, 2007. gada 1. septembrī. Konkurss vēlreiz norisinājās 2008. gadā Glāzgovā, Apvienotajā Karalistē, bet kopš tā laika nav noticis.

Eirovīzijas Maģiskais cirka šovs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Eirovīzijas Maģiskais cirka šovs

Eirovīzijas Maģiskais cirka šovs (angļu: Eurovision Magic Circus Show) bija izklaides šovs, ko organizēja EBU no 2010. gada līdz 2012. gadam. Bērni vecumā no 7 līdz 14 gadiem, pārstāvot valstis EBU ietvaros, izpildīja dažādus cirka priekšnesumus Ženēvas Ziemassvētku cirkā (angļu: Geneva Christmas Circus, franču: Cirque de Noël Genève). Galveno šovu pavadīja arī Maģiskā cirka šova orķestris.[8]

Eirovīzijas koris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Eirovīzijas koris
Skatīt arī: Latvija Eirovīzijas korī

Eirovīzijas koris, agrāk Eirovīzijas gada koris, ir jauns pasākums, ko rīko EBU, un jaunākais pasākums, kas sākts kopš Eirovīzijas Maģiskā cirka šova. Pasākumā piedalās neprofesionāli EBU dalībnieku kori, un pirmais konkurss notika 2017. gada 22. jūlijā, ko rīkoja Latvijas raidorganizācija Latvijas Televīzija (LTV), sakrītot ar 2017. gada Eiropas koru spēļu noslēguma ceremoniju.[9]

Latvija bija pirmā konkursa rīkotājvalsts 2017. gadā, un konkursā Latvijas koris Spīgo ieguva 3. vietu. Konkurss otro reizi notika 2019. gada augustā Gēteborgā, Zviedrijā.[10] Pēc tam, kad Interkultur 2021. gada jūnijā konkursu atcēla,[11] 2022. gada oktobrī EBU paziņoja, ka pasākums atgriezīsies 2023. gadā, ko otro reizi konkursa vēsturē organizēja Latvijas Televīzija.[12][13]

Eiropas sporta čempionāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Eiropas sporta čempionāti

Eiropas sporta čempionāti ir vairāku vadošo sporta veidu apvienots pasākums Eiropā. Pirmais šāds čempionāts notika 2018. gada vasarā, kad vieglatlētikas, peldēšanas, riteņbraukšanas, airēšanas un triatlona Eiropas pārvaldes organizācijas koordinēja savus individuālos čempionātus vienotā pasākumā. Sacensības notika divās pilsētās — Berlīnē, kur jau iepriekš bija plānots rīkot Eiropas čempionātu vieglatlētikā, un Glāzgovā, kur notika Eiropas čempionāts ūdens sporta veidos un citu sporta veidu sacensības.[14]

Eirovīzijas Āzijas dziesmu konkurss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eirovīzijas Āzijas dziesmu konkurss bija plānots Eirovīzijas dziesmu konkursa analogs Āzijas un Klusā okeāna reģionam.[15] Pirmajam konkursam bija paredzēts sastāvēt tikai no viena šova. Tomēr 2021. gadā SBS pasūtījuma redaktors Džošs Martins apstiprināja, ka konkurss nenotiks, neskatoties uz agrākiem plāniem.[16]

Citi pasākumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Regulārie sporta un kultūras pasākumu pārraides sastāda vairāk nekā 15 000 pārraides stundas gadā.

Nozīmīgie Eirovīzijas pasākumi ietver:

Ziņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dalībnieku raidorganizācijas arī nodrošina cita citu ar ziņu materiāliem (vairāk nekā 30 000 atsevišķu ziņu materiālu gadā) ikdienas Eirovīzijas ziņu apmaiņas (EVN) ietvaros. Eirovīzija sponsorē arī ikgadējo raidīšanas ziņu industrijas konferenci News Xchange. Neskatoties uz līdzīgo nosaukumu, tam nav tiešas saistības ar Eirovīzijas ziņu apmaiņu.

Eirovīzijas Sports

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eirovīzija piedāvājusi bezmaksas interneta straumēšanu lieliem sporta pasākumiem, piemēram, Londonas 2012. gada olimpiskajām spēlēm savā tīmekļa vietnē ar nosaukumu Eirovīzijas Sports.[17]

Eirovīzijas Sports piedāvāja arī visu FIFA Pasaules kausa pārklājumu 2018. un 2022. gadam,[18] un nodrošināja pārklājumu 2021. gada FINA pasaules čempionātam peldēšanā.[1]

Eurosport (tagad pieder Warner Bros. Discovery) sākotnēji tika izveidots 1989. gadā, kad EBU izmantoja to kā metodi dalībnieku staciju sporta tiesību izmantošanai.

Digitālā straumēšanas platforma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

EBU 2024. gada 5. februārī izveidoja jaunu digitālo platformu Eurovision Sport, kas paredzēta sporta pārraidēm galalietotājiem. Platforma pieejama tīmekļa vietnē eurovisionsport.com un kā lietotne Android un iOS ierīcēm.[19]

Pārraides identifikators

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eirovīzijas televīzijas pārraides atpazīstamas pēc īpašas audio-vizuālas atpazīšanas zīmes un Marka-Antuāna Šarpentjē skaņdarba Te Deum sākuma motīva, kas skan pirms un pēc raidījumiem. Šīs atpazīšanas zīmes mērķis ir parādīt skatītājiem, ka viņi skatās raidījumu, kas tiek pārraidīts Eirovīzijas tīklā. Visbiežāk skatītāji šo signālu pamana pirms un pēc Eirovīzijas dziesmu konkursa, taču citu pārraidīto pasākumu, piemēram, starptautisko sporta sacensību un olimpisko spēļu translācijās, šis elements parasti netiek izmantots. Tāpēc daudzi skatītāji pat nenojauš, ka šos pasākumus pārraida tieši Eirovīzijas tīkls.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 European Broadcasting Union (EBU). «History». www.ebu.ch (angļu), 2021-08-24. Skatīts: 2025-05-18.
  2. ↑ European Broadcasting Union (EBU). «L'UER annonce la création d'Eurovision Services, nouvelle filiale pour ses services commerciaux». www.ebu.ch (franču), 2018-10-08. Skatīts: 2025-05-18.
  3. ↑ «Eurovision Services – DUBAG Group» (angļu). Skatīts: 2025-05-18.
  4. ↑ Ed Jefferson. «How a 17th century war, the Queen and a desperate Swiss TV executive led to Eurovision». New Statesman (angļu), 2018-05-11. Skatīts: 2025-05-18.
  5. ↑ Variety. Variety (June 1954). New York, NY: Variety Publishing Company, 1954.
  6. ↑ «The Rules of the Contest 2025 | Eurovision Song Contest». eurovision.tv (angļu). 2018-10-31. Skatīts: 2025-05-18.
  7. ↑ «Home | Eurovision Song Contest». junioreurovision.tv (angļu). Skatīts: 2025-05-18.
  8. ↑ «Eurovision Magic Circus Show». Eurovoix (angļu). Skatīts: 2025-05-18.
  9. ↑ Anthony Granger. «EBU: To Launch Choir of the Year Contest». Eurovoix (angļu), 2016-08-08. Skatīts: 2025-05-18.
  10. ↑ Anthony Granger. «Eurovision Choir of the Year 2019 to Be Held in Gothenburg». Eurovoix (angļu), 2018-07-08. Skatīts: 2025-05-18.
  11. ↑ Renske ten Veen. «Interkultur confirms Eurovision Choir 2021 is cancelled, no plans for a future edition». wiwibloggs (angļu), 2021-06-28. Skatīts: 2025-05-18.
  12. ↑ «x.com». X (formerly Twitter). Skatīts: 2025-05-18.
  13. ↑ Anthony Granger. «Eurovision Choir Planning to Return in 2023». Eurovoix (angļu), 2022-10-04. Skatīts: 2025-05-18.
  14. ↑ «World Rowing - Rowing joins the innovative European Sports Championships». World Rowing (angļu). Skatīts: 2025-05-18.
  15. ↑ «The Greatest Song Contest in the World is coming to Asia!». eurovision.tv (angļu). 2017-08-18. Skatīts: 2025-05-18.
  16. ↑ Ford Carter. «SBS drops plans for Eurovision Asia». Aussievision (angļu), 2021-05-25. Skatīts: 2025-05-18.
  17. ↑ «Eurovision Sport». EurovisionSport (angļu). Skatīts: 2025-05-18.
  18. ↑ European Broadcasting Union (EBU). «EBU in European media rights deal with FIFA for 2018 and 2022 FIFA World Cups™». www.ebu.ch (angļu), 2012-03-30. Skatīts: 2025-05-18.
  19. ↑ European Broadcasting Union (EBU). «EBU launches Eurovision Sport streaming platform boosting free public access to live sport across Europe». www.ebu.ch (angļu), 2024-02-05. Skatīts: 2025-05-18.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Eirovīzija_(tīkls)&oldid=4283857"