Eistenopteroni
| Eistenopteroni Eusthenopteron Whiteaves, 1881 | |
|---|---|
.jpg) Eistenopterons Eusthenopteron foordi. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Virsklase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Klase | Ripidistijas (Rhipidistia) |
| Kārta | Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) |
| Dzimta | Tristihopterīdi (Tristichopteridae) |
| Apakšdzimta | Tristihopterīni (Tristichopterinae) |
| Ģints | Eistenopteroni (Eusthenopteron) |
| Iedalījums | |
 Eistenopteroni Vikikrātuvē | |
Eistenopteroni (Eusthenopteron) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) ģintīm. Ģinti 1881. gadā izveidoja britu un Kanādas paleontologs Džozefs Vaitovs. Šīs ģints aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja paleozoja ērā, augšdevonā un ir sastopami arī Latvijas devona nogulumos. Ģints tipiskā suga ir Eusthenopteron foordi.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eistenopteroni ir 30 cm līdz 1 metru garas zivis ar salīdzinoši šauru galvaskausu. Purna priekšējā mala ir salīdzinoši augsta. Nāsis izvietotas augstu purna malās un parasti ir redzamas no augšas. Postparietālais vairogs ir garš, garumā ir tāds pats vai nedaudz īsāks par parietālo vairogu. Orbitālie izgriezumi ir salīdzinoši lieli, izvietoti galvaskausa malās un var sasniegt līdz ¼ no parietālā vairoga garuma. Acīm ir sklerotiskie kauliņi. Pineālā atvere ir neliela, parasti parietale pārkaulošanās centra līmenī, un to apjož pineālās plātnītes. Supraorbitale posterior nesaskaras ar intertemporale. Lacrimale priekšpusē ir augsts un veido lielāko orbitāles daļu. Vaiga plātne ir mēreni gara un augsta. Tās garums gandrīz trīs reizes pārsniedz augstumu un 3,5 reizes garāka par postparietālo vairogu. Maxillare ir garš, skaidri paaugstinās aizmugurējā daļā un ir nošķirts no jugale un lacrimale. Apakšžokļi ir salīdzinoši īsi (apmēram trīs reizes garāki par postparietālo vairogu), bez attīstītiem infradentālajiem flangiem. Apakšžokļa priekšējie zobi ir nelieli. Palatoquadratum kvadrāta atzars ir garš un lēzens. Eistenopteroniem ir palatoquadratum sinhondrozā tipa laterālā un mediālā etmoīdā, suprapterigoīdā un paratemporālā saite ar galvaskausu. Zobiem ir poliplokodontā tipa mikrostruktūra. To krokas ir ar nedaudziem sānu atzarojumiem, bet pulpas dobums brīvs. Galvaskausa kaulu ornamentējumā dominē sīki pauguriņi. Zvīņas ir nelielas, ieapaļas un plānas, ar lielu brīvo virsmu, ornamentētas ar smalkiem pauguriņiem un ķīlīšiem.[1]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ģints: Eusthenopteron, Whiteaves, 1881 †
- suga: Eusthenopteron dalgleisiensis, (Anderson, 1859) †
- suga: Eusthenopteron farloviensis, White, 1961 †
- suga: Eusthenopteron foordi, Whiteaves, 1881 †
- suga: Eusthenopteron obruchevi, Vorobyeva, 1977 †
- suga: Eusthenopteron saevesoederberghi, Jarvik, 1937 †
- suga: Eusthenopteron traquairi, Westoll, 1937 †
- suga: Eusthenopteron waengsjoei, Jarvik, 1952 †
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 323. lpp.