Ekonomiskais determinisms
Ekonomiskais determinisms ir teorētiska pieeja, saskaņā ar kuru ekonomiskie apstākļi un attiecības ir galvenais vai noteicošais faktors sabiedrības politiskajā, sociālajā un kultūras attīstībā. Jēdziens bieži tiek izmantots diskusijās par marksismu un vēsturisko materiālismu, lai raksturotu uzskatu, ka pārmaiņas sabiedrības ekonomiskajā struktūrā nosaka vai būtiski ietekmē pārējās sabiedrības dzīves jomas.
Ekonomiskais determinisms nav vienota teorija, un šis apzīmējums bieži tiek izmantots kritiski, raksturojot teorijas, kas sarežģītus vēsturiskos procesus galvenokārt izskaidro ar ekonomiskiem cēloņiem.
Marksismā
[labot | labot pirmkodu]Ekonomiskā determinisma jēdziens ir saistīts ar Kārļa Marksa teoriju par sabiedrības ekonomisko struktūru. Marksisma teorijā būtiska nozīme ir ražošanas veidam, ko veido ražošanas spēki un ražošanas attiecības.
Sabiedrības ekonomisko pamatu tradicionāli apzīmē kā bāzi, savukārt politiskās, juridiskās un ideoloģiskās institūcijas — kā virsbūvi. Izmaiņas ekonomiskajā bāzē var izraisīt pārmaiņas sabiedrības politiskajā un sociālajā organizācijā.
Tomēr Marksa un Frīdriha Engelsa darbos ekonomikas un citu sabiedrības jomu attiecības ne vienmēr tiek skaidrotas kā vienvirziena cēloņsakarība. Tādēļ daudzi marksisma teorētiķi noraida marksisma interpretāciju kā stingru ekonomisko determinismu.
Kritika
[labot | labot pirmkodu]Ekonomiskais determinisms tiek kritizēts par nepietiekamu politisko institūciju, kultūras, ideoloģijas un cilvēku rīcības nozīmes ievērošanu vēsturiskajos procesos.
20. gadsimtā vairāki marksisma virzieni centās izvairīties no ekonomiski deterministiskas sabiedrības interpretācijas. Antonio Gramši uzsvēra kultūras un hegemonijas nozīmi, savukārt strukturālā marksisma pārstāvis Luijs Altisērs uzsvēra ekonomisko, politisko un ideoloģisko struktūru savstarpējo mijiedarbību un relatīvo autonomiju.