Eksperimentālā arheoloģija
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Eksperimentālā arheoloģija" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Eksperimentālā arheoloģija ir arheoloģijas zinātnes apakšnozare, kuras mērķis ir informācijas iegūšana par pagātni atdarinošā, atkārtojamā un zinātniski kontrolējamā eksperimentā, lai pārbaudītu dažādas hipotēzes un pieņēmumus arheoloģiskā mantojuma interpretācijas vajadzībām.
Eksperimentālajā arheoloģijā nereti tiek veikti simulāciju eksperimenti, lai saprastu, kā veidojas arheoloģiskais kultūrslānis vai dažādas struktūras, lai testu gaitā informācija palīdzētu arheologam viņa darbā izrakumos labāk interpretēt atsegtās pagātnes liecības.
Latvijā par eksperimentālās arheoloģijas aizsācēju uzskatāms Jānis Apals[1], kura vadībā tika pētīta Āraišu ezerpils, uz kuras izrakumu datiem vēlāk tika veikta šīs dzelzs laikmeta dzīvesvietas rekonstrukcija — sākotnēji kā ilglaicīgs seno koka konstrukciju interpretācijas, atdarināšanas un veidošanas eksperiments.
Dzelzs redukcijas mēģinājumi no purva rūdas vairākkārt veikti Ventspils muzejā arheologa dr. Armanda Vijupa vadībā, dažādi ar aizvēsturiskās keramikas izgatavošanas un lietošanas aspektiem saistāmi eksperimenti veikti sadarbojoties keramiķei Baibai Dumpei un arheologam dr. Valdim Bērziņam, savukārt krama apstrādes un bronzas liešanas eksperimentus ilgstoši veicis arheologs dr. Artūrs Tomsons, kas sadarbībā ar biedrību "Latvijas Arheoklubs" kopš 2013. gada arī organizē eksperimentālajai arheoloģijai un senajām tehnoloģijām veltītu vasaras skolu.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
- ↑ Andrejs Vasks, Gunita Zariņa. Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Riga : Zinātne, 2021. 17. lpp. ISBN 978-9934-599-08-8.