Konstantinopoles patriarhāts

Vikipēdijas lapa
Pašreizējais patriarhs, Bartolomejs I

Konstantinopoles patriarhāts (Ekumēniskais Konstantinopoles patriarhāts) ir viena no 14 neatkarīgajām (autokefālajām) pareizticīgo baznīcām, kas kopīgi veido Austrumu Pareizticīgo baznīcu. Vēsturiski uzskatīta par pareizticības "mātes baznīcu", ņemot vērā patriarhāta atrašanos kristīgās Austrumromas impērijas galvaspilsētā, kā arī attiecības ar reģiona pareizticīgajām baznīcām, daudzas no kurām savu patstāvību saņēma no Konstantinopoles patriarha. Lai arī pareizticīgo pasaulē nepastāv Romas pāvestu centralizētās varas, Konstantinopoles patriarhu tradicionāli uzskata par respektētāko pareizticīgo vadītāju. Patriarhu arī sauc par apustuļa Andreja mantinieku, jo šis apustulis esot nodibinājis kristietību Bizantijā. Patriarhāts nodibinājās 330. gadā, kad tas ieguva neatkarību no Heraklejas metropolīta. Līdz ar Bizantijas impērijas krišanu, samazinājās arī Konstantinopoles patriarha pārvaldē esošo kristiešu skaits. Osmāņu sultāni dažādi ierobežoja patriarhāta darbību. Mūsdienās patriarha pakļautībā atrodas baznīcas Turcijas lielākajā daļā, Krētā, Atosa kalnā, Grieķijas ziemeļos, grieķu salās, Somijā, Korejā, Ķīnā, Igaunijā, kā arī grieķu un ukraiņu pasaules diasporas baznīcas. Kopējais patriarhātam pakļauto skaits ir ap 3,8 miljoniem Turcijā, un 1,5 miljoniem pārējā pasaulē. Patriarhāts kontrolē 20 klosterus ASV, 32 klosterus Atosa kalnā, 8 Austrālijā un 6 Grieķijā.