Elektriskā plīts
Elektriskā plīts ir virtuves ierīce ēdiena gatavošanai, kurā siltumu iegūst, izmantojot elektrisko enerģiju. Elektriskās plītis parasti sastāv no vienas vai vairākām elektriskajām sildvirsmām un cepeškrāsns. Tās izmanto ēdiena vārīšanai, cepšanai un sautēšanai.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Elektriskās plīts pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad elektrības izmantošana kļuva arvien plašāka. Pirmās elektriskās plītis tika izstrādātas laikā, kad tika meklētas alternatīvas ar malku un oglēm kurināmām krāsnīm.
1890. gados tika izgatavoti pirmie elektrisko plīšu modeļi. Sākotnēji tās bija dārgas un neērtas lietošanā, turklāt elektrības tīkls vēl nebija pietiekami plaši attīstīts, lai tās varētu izmantot lielākā daļa mājsaimniecību.
20. gadsimta sākumā elektriskās plītis pakāpeniski pilnveidoja. Tika izstrādātas efektīvākas elektriskās sildierīces, kā arī temperatūras regulēšanas mehānismi. Elektrības tīklu paplašināšanās veicināja elektrisko plīšu izplatību mājsaimniecībās.
20. gadsimta vidū elektriskās plītis kļuva arvien izplatītākas Eiropā un Ziemeļamerikā. Tās konkurēja ar gāzes plītīm, kuras daudzviet joprojām bija populārākas.
20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā elektrisko plīšu tehnoloģijas turpināja attīstīties. Papildus tradicionālajām elektriskajām sildvirsmām tika ieviestas stikla keramikas un indukcijas plītis. Mūsdienu elektriskajām plītīm var būt elektroniska temperatūras kontrole, taimeris, automātiskas gatavošanas programmas un citas funkcijas.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Elektriskā plīts.
|