Pāriet uz saturu

Elektroniskā nauda

Vikipēdijas lapa

Elektroniskā nauda ir digitāls naudas ekvivalents, kas tiek glabāts elektroniskā formā un izmantots maksājumiem bez fiziskas skaidras naudas iesaistes. Tā var būt piesaistīta bankas kontam, priekšapmaksas kartei vai digitālajam maciņam un tiek izmantota dažādos elektroniskos maksājumu risinājumos, piemēram, interneta pirkumos, mobilajos maksājumos un bezkontakta norēķinos.

Elektroniskās naudas emisiju un regulējumu nosaka finanšu iestādes un centrālās bankas, lai nodrošinātu drošību un uzticamību. Salīdzinājumā ar tradicionālo naudu elektroniskā nauda piedāvā ātrākus un ērtākus darījumus, taču tās izmantošana var būt ierobežota atkarībā no maksājumu sistēmu pieejamības un tiesiskā regulējuma.

Eiropas Savienībā elektroniskā nauda tiek definēta un regulēta saskaņā ar Elektroniskās naudas direktīvu (2009/110/EK), kas nosaka juridisko ietvaru tās emisijai un izmantošanai. Saskaņā ar šo regulējumu elektroniskā nauda ir digitāli uzglabāta naudas vērtība, kas tiek emitēta apmaiņā pret naudas līdzekļiem un tiek izmantota maksājumiem trešajām personām. To var izdot elektroniskās naudas iestādes (EMI), kredītiestādes un citi licencēti finanšu pakalpojumu sniedzēji.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]