Eliazārs no Vormsas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vormsas sinagoga.

Eliazārs ben Jūda ben Kalonimus no Vormsas (ivritā: אלעזר מוורמס, dzimis ap 1176. gadā Maincā, miris 1238. gadā Vormsā) bija Vācijas viduslaiku hasīdu (“dievbijīgo”) skolas pārstāvis, Vormsas rabīns un viens no sava laika izcilākajiem Talmuda un Kabalas mācītājiem. Pēc sava slavenākā darba nosaukuma pazīstams arī kā Eliazārs Rokičs (Elazar Rokeach).[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eliazārs ben Jūda ben Kalonims ir dzimis Maincā 1176.gadā un apguvis slepeno Kabalas mācību pie rabīna Jūdas ben Zamuela no Regensburgas, kuru sauca par he-Hasīdu (“dievbijīgo”) pēc viņa galvenā darba Sefer Chassidim (“Dievbijīgo grāmatas”) nosaukuma. Krusta karu izraisīto Vācijas ebreju grautiņu laikā 1196. gadā tika nogalināta Eliazāra ben Jūdas sieva un trīs bērni, bet pats viņš brīnumainā veidā esot izglabies, rakstot Toras komentārus 1. Mozus grāmatai Genesis. Par spīti ciešanām un vajāšanām, Vormsas rabīna Eliazāra radītās liturģiskās poēmas iedvesmo omulībai, pacietībai un cilvēkmīlestībai.

Eliazāra ben Jūdas skolnieks bija ar saviem Toras komentāriem pazīstamais rabīns Mozus ben Nahmans. 13. gadsimtā hasīdu ebreji izceļoja uz Poliju un Spāniju, kur vairāki no viņiem kļuva par Kabalas macītājiem. Vormsas rabīna Eliazāra grāmatā Sefer HaRokeiach (“Smaržu gatavotājs”) ir apkopoti viņa priekšstati par ētiku un ebreju likumiem, kam vēlākajos gadsimtos bija liela ietekme uz ebreju reliģiskajām tradīcijām.

Izvilkums no mācības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eliazāra ben Jūdas mācība balstījās uz ebreju svēto rakstu slepeno vēstījumu meklējumiem, izmantojot ebreju alfabēta burtos slēpto mistisko nozīmi.

DIEVA MITEKLIS:


Kad jūs domājiet par Radītāju, aptveriet, ka viņa miteklis plešas viņā pusē, bezgalīgi viņā pusē, un arī jūsu priekšā un aizmugurē, uz austrumiem un rietumiem, ziemeļiem un dienvidiem, augšā un apakšā, bezgalīgi visur. Ziniet, ka Dievs ir radījis visu un ir visā. Nav nekā cita.

Eliazārs ben Jūda no Vormsas „Sefer ha-Shem”.


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Moshe Idel. Kabbalah: New Perspectives. Ņuheivena, 1988