Elite
.jpg)
Politiskajā un socioloģiskajā teorijā elite (franču: élite, sākot no latīņu valodas sobere, lai izvēlētos vai sakārtotu) ir neliela ietekmīgu cilvēku grupa, kurai sabiedrībā ir nesamērīgi daudz bagātības, privilēģiju, politiskās varas vai prasmju. Kembridžas vārdnīcas definīcijā "elite" ir "tie cilvēki vai organizācijas, kuras tiek uzskatītas par labākajām vai spēcīgākajām salīdzinājumā ar citām līdzīga tipa personām".[1]
Amerikāņu sociologs Čārlzs Raits Milss ir rakstījis, ka varas elites pārstāvji atzīst citu biedru savstarpēju paaugstinātu stāvokli sabiedrībā.[2] "Parasti viņi" pieņem viens otru, saprot viens otru, apprecas, mēdz strādāt un domāt, ja ne kopā tad vismaz līdzīgi."[3][4] "Tā ir labi regulēta eksistence, kur izglītībai ir izšķiroša loma. Jauneklīgi augstākās klases pārstāvji apmeklē ievērojamas sagatavošanas skolas, kas ne tikai paver durvis tādām elites universitātēm kā Hārvarda, Kolumbija, Dartmutas koledža, Jeila un Prinstona, bet arī universitāšu ļoti ekskluzīvajiem klubiem. Šīs dalības savukārt paver ceļu uz ievērojamiem sociālajiem klubiem, kas atrodas visās lielākajās pilsētās un kalpo par vietu svarīgiem biznesa kontaktiem".[5]
Globālā politika un hegemonija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mills noteica, ka pastāv varas elites "iekšējais kodols", kurā iesaistīti indivīdi, kas spēj pāriet no vienas institucionālās varas vietas uz otru. Tāpēc viņiem ir plašs zināšanu un interešu loks daudzās ietekmīgās organizācijās, un viņi, kā Mills raksturo, ir "profesionāli starpnieki ekonomiskiem, politiskiem un militāriem jautājumiem".[6] Nerimstoša kapitālisma paplašināšanās un ekonomiskās un militārās varas globalizācija saista varas elites līderus sarežģītās attiecībās ar nacionālām valstīm, kas rada pasaules mēroga klašu šķelšanos. Sociologs Manuels Kastels rakstā “The Rise of the Network Society” raksta, ka mūsdienu globalizācija nenozīmē, ka “viss pasaules ekonomikā ir globāls”.[7] Tātad globālajai ekonomikai raksturīga būtiska sociālā nevienlīdzība attiecībā uz "integrācijas līmeni, konkurences potenciālu un ekonomiskās izaugsmes ieguvumu daļu".[8] Kastels min sava veida "dubultu kustību", kur, no vienas puses, "vērtīgi teritoriju un cilvēku segmenti" kļūst "saistīti ar globālajiem vērtību veidošanas un bagātības piesavināšanās tīkliem", bet, no otras puses, "viss un visi", kas nav novērtēti izveidotajos tīklos, tiek "izslēgts ... un galu galā izmests". Globālā kapitālisma plašā ietekme galu galā ietekmē visus planētas iedzīvotājus, jo ekonomikas visā pasaulē ir atkarīgas no globālā finanšu tirgus, tehnoloģiju, tirdzniecības un darbaspēka darbības.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «TYPE | definition in the Cambridge English Dictionary». dictionary.cambridge.org.
- ↑ Christopher Doob. Social Inequality and Social Stratification in US Society. 2013 : Pearson Education Inc., 2013. 18. lpp. ISBN 978-0-205-79241-2.
- ↑ Christopher Doob. Social Inequality and Social Stratification in US Society. Upper Saddle River, New Jersey : Pearson Education Inc., 2013. 38. lpp. ISBN 978-0-205-79241-2.
- ↑ Charles W. Mills. The Power Elite. 4–5. lpp.
- ↑ Charles W. Mills. The Power Elite, 1956. 63–67. lpp.
- ↑ Mills, Charles W. The Power Elite, p 288.
- ↑ Manuel Castells. The Rise of the Network Society. Malden, MA : Blackwell Publishers Ltd., 1996. 101. lpp. ISBN 978-1557866172.
- ↑ Manuel Castells. The Rise of the Network Society. Malden, MA : Blackwell Publishers Ltd., 1996. 108. lpp. ISBN 978-1557866172.
Turpmāka lasīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ben W. Ansell, David J. Samuels. Inequality and Democratization : An Elite-Competition Approach. New York : Cambridge University Press, 2015. ISBN 9780521168793. OCLC 900952620.
- Heinrich Best, Ronald Gebauer & Axel Salheiser (Eds.): Political and Functional Elites in Post-Socialist Transformation: Central and East Europe since 1989/90. Historical Social Research 37 (2), Special Issue, 2012.
- Jan Pakulski, Heinrich Best, Verona Christmas-Best & Ursula Hoffmann-Lange (Eds.): Elite Foundations of Social Theory and Politics. Historical Social Research 37 (1), Special Issue, 2012.
- Dogan, Mattei. Elite configurations at the apex of power. BRILL, 2003. ISBN 978-90-04-12808-8.
- Domhoff, G. William. The power elite and the state: how policy is made in America. Transaction Publishers, 1990. ISBN 978-0-202-30373-4.
- Hartmann, Michael. The sociology of elites. Taylor & Francis, 2007. ISBN 978-0-415-41197-4.
- Rothkopf, David. Superclass: The Global Power Elite and the World They Are Making. Macmillan, 2009. ISBN 978-0-374-53161-4.
- The Sociology of Elites: The study of elites. Edward Elgar. 1990. ISBN 978-1-85278-390-7.
- Jenkins, Craig; Eckert, Craig (2000). "The Right Turn in Economic Policy: Business Elites and the New Conservative Economics". Sociological Forum 15 (2): 307–338. doi:10.1023/A:1007573625240. JSTOR 684818.
- Francis, David (2007). "Government Regulation Stages a Comeback". Christian Scientist Monitor: 14.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- G. William Domhoff's online supplement to his book Who Rules America
- Domhoff interview — September 2004, Public Eye.Org — Domhoff on the American Ruling Class as opposed to conspiracy theories.
- NY Books G. William Domhoff: "IS THERE A RULING CLASS?" In response to What Rules America? (May 1, 1975)