Elpidifors Tihoņickis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Elpidifors Tihoņickis (1875. gada 10. novembris1942. gada 21. maijs) bija krievu pedagogs, sabiedriskais darbinieks. No 1925. līdz 1928. gadam bijis 2. Saeimas deputāts.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Vjatkas guberņā pareizticīgā mācītāja ģimenē. Pabeidzis Kazaņas Garīgo akadēmiju. Pēc tam 1900. gadā uzsācis pedagoga karjeru Orlovā. Vēlāk ieņēmis Vjatkas guberņas tautas skolu direktora amatu. Kopš 1906. gada iesaistījies Tautas sociālistu partijā. 1914. gadā Tihoņicki pārcēla darbā uz Pleskavu.[2]

Krievijas pilsoņu kara laikā viņš bēga uz Igauniju, bet jau 1920. gada sākumā pārcēlās uz Rīgu, kur viņš tika pieņemts par krievu valodas skolotāju Ebreju ģimnāzijā. Pēc tam mācījis krievu valodu arī krievu un latviešu ģimnāzijās. 1922. gadā pēc viņa iniciatīvas tika dibināta Rīgas Valdības krievu ģimnāzija. Turpmākos divus gadus viņš bija tās vadītājs. 1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā.[2] Bijis izglītības biedrības priekšsēdētājs.[1] Aktīvi piedalījies Krievu Kultūras Dienu organizēšanās (1925—40), darbojies dažādās krievu biedrībās.[1]

1940. gadā pēc padomju okupācijas apcietināts un 1942. gada 7. februārī notiesāts uz nāvi nošaujot, tomēr miris pirms sprieduma izpildes Soļiļeckas cietumā (Orenburgas apgabals). Ģimene emigrējusi uz Franciju.[1][2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 20. gadsimta Latvijas vēsture. II sējums (Neatkarīgā valsts 1918—1940), Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2003. gads (957. lpp.)
  2. 2,0 2,1 2,2 "Latvijas krievi" — Elpidifors Tihoņickis