Emīla Dārziņa mūzikas skola

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Emīla Dārziņa mūzikas skola
Atrašanās vieta
Emīla Dārziņa mūzikas skola (Rīga)
Emīla Dārziņa mūzikas skola
Emīla Dārziņa mūzikas skola
Kalnciema iela 10, Rīga, LV-1048, Karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 56°56′43″N 24°4′37″E / 56.94528°N 24.07694°E / 56.94528; 24.07694Koordinātas: 56°56′43″N 24°4′37″E / 56.94528°N 24.07694°E / 56.94528; 24.07694
Informācija
Dibināta 1945
Direktors Iveta Dreiblate
Skolēnu skaits 319 (2015)
Valodas latviešu/mazākumtautību
Mājaslapa

Emīla Dārziņa mūzikas skola, tautā saukta par Dārziņskolu, ir specializēta mūzikas skola, Nacionālās Mākslu vidusskolas (NVM) struktūrvienība. Tā atrodas Kalnciema ielā 10 Rīgā.

Tās pamatuzdevums ir izglītot audzēkņus ar spilgtām muzikālām un personības dotībām. Līdztekus profesionālajai mūzikas izglītībai skola nodrošina arī vispārējo pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību, kas ietverta īstenotajās profesionālās izglītības programmās. Sagatavošanas klasē mācības ir par maksu, bet pēc uzņemšanas skolā budžeta audzēkņu skaits tiek reglamentēts atbilstoši valsts finansējuma iedalījumam. Mācības pamatizglītībā noris latviešu un krievu valodas plūsmās.[1]

Emīla Dārziņa mūzikas skolā vispārizglītojošos priekšmetus apgūst arī līdzās esošās Rīgas Horeogrāfijas skolas audzēkņi. Skolā darbojas simfoniskais orķestris.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms Pirmā pasaules kara netālu no tagadējās skolas ēkas Kalnciema un Kaktu ielas krustojumā atradās Āgenskalna parks ar tolaik populāro Āgenskalna restorānu. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā radās iecere pēc PSRS modeļa pie Latvijas Valsts Konservatorijas dibināt mūzikas skolu bērniem, kas realizējās tikai Otrā pasaules kara beigās, kad 1945. gada martā Doras Braunas vadībā nodibināja muzikāli apdāvināto audzēkņu skolu. Skolas pedagogi vienlaikus bija Konservatorijas pasniedzēji un skola atradās Raiņa bulvārī.

1950. gadā skolu nosauca Emīla Dārziņa vārdā. No 1962. līdz 1990. gadam skolas direktore bija Ieva Arāja. 1973. gadā skola pārcēlās uz jaunuzbūvētām ēkām Kalnciema ielā 10/12.[2] Arhitekta Oļega Zakamennija projektētā ēka Pārdaugavā 1970. gados tika uzskatīta par tiem laikiem modernāku paraugskolu. Zem viena jumta tika apvienotas Emīla Dārziņa speciālā mūzikas un Rīgas Horeogrāfijas skola[3].

1992. gadā skolu pārdēvēja par Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Emīla Dārziņa mūzikas skolu, 1994. gadā pie tās sāka darboties arī Rīgas Doma kora skola, 2002. gadā to atkal pārdēvēja par Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu (EDMV).

2017. gadā Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu likvidēt Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu un pievienojot tās profesionālās izglītības kompetences centram "Nacionālā Mākslu vidusskola" kā struktūrvienību ar nosaukumu Emīla Dārziņa mūzikas skola.[4]

Kopš 1970. gadiem skolas ēkā veikti vien sīki remontdarbi, bet abu skolu koplietošanas koncertzāle sen vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Nacionālās mākslu vidusskolas infrastruktūras sakārtošanā līdz 2022. gadam Kultūras ministrija plānoja ieguldīt 9,4 miljonus eiro: ieplanoti skolas vispārizglītojošo klašu pārbūve, sporta zāles pilnīga pārbūve, Rozentāla mākslas skolas pārbūve. Bet nauda Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas zāles un skatuves pārbūvei, kopmītnēm un mūzikas korpusa attīstībai vēl tikšot meklēta. Tāpēc skolas absolventi un audzēkņi nolēmuši apvienoties labdarības koncertakcijā “Mana pirmā skatuve”, lai ir vākt līdzekļus skolas zāles un skatuves pārbūvei[3].

Mācību programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015./2016. mācību gadā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā mācījās 319 skolnieki, no tiem 94 skolnieki bija Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkņi pamatizglītības un pamatizglītības mazākumtautību programmās.

Emīla Dārziņa mūzikas skolā tiek īstenota 31 izglītības programma:

  • pamatizglītības programma,
  • pamatizglītības mazākumtautību programma,
  • 15 profesionālās vidējās izglītības programmas,
  • 14 profesionālās ievirzes izglītības programmas: klavierspēle, vijoles spēle, alta spēle, arfas spēle, čella spēle, kontrabasa spēle, pūšaminstrumentu spēle, sitaminstrumentu spēle, mūzikas vēsture un teorija, kā arī neprofilējošo mācību priekšmetu metodiskās komisijas: vispārējo klavieru, koncertmeistaru un kameransambļu, mūzikas teorija sākumskolā, mūzikas teorija pamatskolā.[5]

Audzekņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raimonds Pauls, Gidons Krēmers, Mariss Jansons, Pēteris Vasks, Andris Nelsons, Georgs Pelēcis, Pēteris Plakidis, Juris Karlsons, Mārtiņš Brauns, Inga Kalna, Sigvards Kļava, Māris Sirmais, Māris Villerušs, Andris Dzenītis, Vestards Šimkus, Reinis Zariņš, Kristīne Blaumane, Gunārs Upatnieks, Dita Krenberga, Guntis Kuzma, Elīna Endzele, Reinis Sējāns, Inese Lūsiņa, Andrejs Osokins, Georgijs Osokins, Daniīls Bulajevs un citi[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 19. maijā. Skatīts: 2017. gada 1. aprīlī.
  2. Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola: vieta, kur sastopas dotības, talants un darbaspējas Ieva Zeidmane, klasika.lsm.lv, 2014. gada 4. oktobrī
  3. 3,0 3,1 Līga Gaigala. «Vāks līdzekļus Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas zāles pārbūvei». www.lsm.lv (latviešu), 2018-10-16. Skatīts: 2019-12-02.
  4. Par Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas pievienošanu profesionālās izglītības kompetences centram "Nacionālā Mākslu vidusskola" Ministru kabineta rīkojums Nr. 110 2017. gada 7. martā
  5. «2016. gada pašnovērtējuma ziņojums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 1. aprīlī.
  6. Anete Ašmane. «Dārziņskola atklāj 75.jubilejas sezonu un turpina ciklu “Mana pirmā skatuve». Latvijas Nacionālais kultūras centrs (latviešu), 2019-09-11. Skatīts: 2019-12-02.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]