Emanuela Marī Šarpentjē (angļu: Emmanuelle Marie Charpentier, izrunā: /emanɥɛl maʁi ʃaʁpɑ̃tje/; dzimusi 1968. gada 11. decembrī) ir Francijas mikrobioloģe, ģenētiķe un bioķīmiķe, plaši pazīstama kā viena no mūsdienu molekulārās bioloģijas ievērojamākajām zinātniecēm. Viņa ir viena no CRISPR-Cas9 genoma rediģēšanas tehnoloģijas izstrādātājām.[1] Viņa izstrādāja inovatīvas metodes, kas ļauj precīzi un efektīvi modificēt dzīvo organismu DNS, būtiski ietekmējot gēnu inženieriju un biomedicīnu. 2012. gadā kopā ar amerikāņu bioķīmiķi Dženiferu Daudnu Šarpantjē publicēja pētījumu, kurā tika demonstrēta CRISPR-Cas9 sistēmas izmantošana kā programmējams gēnu rediģēšanas rīks.[1] Šis darbs pavēra jaunas iespējas slimību terapijā, lauksaimniecībā, kā arī radīja plašas diskusijas par ētiku un biotehnoloģiju regulējumu. Abas zinātnieces 2020. gadā tika apbalvotas ar Nobela prēmiju ķīmijā “par gēnu rediģēšanas metodi”,[2][3] kļūstot par pirmajām sievietēm, kas šajā kategorijā to saņēmušas kopā.[4]
Šarpentjē ieņem vadošus zinātniskos amatus Vācijā, tostarp Maksa Planka patogēnu zinātnes vienībā (Max Planck Unit for the Science of Pathogens, Berlīnē), kuru viņa arī dibināja.[5][6][7] Viņas darbs ir nozīmīgs gan fundamentālajā molekulārajā bioloģijā, gan praktiskā pielietojumā, ietekmējot biomedicīnisko inovāciju attīstību visā pasaulē.
↑ 1,01,1Jinek M. et al. (2012. gada 28. jūnijā). "A programmable dual-RNA-guided DNA endonuclease in adaptive bacterial immunity". Science 337 (6096): 816-821. doi:10.1126/science.1225829.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Emanuela Šarpentjē.
