Embūte
| Embūte | |
|---|---|
| Ciems | |
 Embūtes pilsdrupas 2001. gadā | |
  Embūte | |
| Koordinātas: 56°30′23″N 21°49′11″E / 56.50639°N 21.81972°EKoordinātas: 56°30′23″N 21°49′11″E / 56.50639°N 21.81972°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Dienvidkurzemes novads |
| Pagasts | Embūtes pagasts |
| Pirmoreiz minēta | 1237 |
| Augstums | 105 m |
| Iedzīvotāji (2006) | |
| • kopā | 21 |
| Pasta nodaļa | LV-3436 Embūte (Vībiņos) |
Embūte[2] ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā autoceļu P106 un P116 krustojumā Lankas upes krastos. Ziemeļos no ciema atrodas senais kuršu Embūtes pilskalns, pie kura 1244. gadā notika Embūtes kauja. Embūtē atrodas vēstures pieminekļi: Embūtes pils drupas un baznīcas drupas.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirms Livonijas krusta kariem Embūte atradās kuršu Bandavas valsts dienvidu malā; caur to veda ceļš uz Cekļa zemēm. Kuršu pils Anbotens (vācu: Amboten) atradās tagadējā Embūtes pilskalnā pie bijušās Embūtes muižas Lankas upes labajā krastā. Te 26 m augstā zemesragā ar ļoti stāvām nogāzēm 50x60 m plakumā ierīkots nocietinājums, kas no pārējās teritorijas atdalīts ar diviem dziļiem grāvjiem un trim zemes vaļņiem.[3]
Embūte vēstures avotos pirmo reizi minēta 1237. gadā, kad pāvesta legāts Modenas Vilhelms noteica robežas starp Līvzemes, Kurzemes un Zemgales diacēzēm (baznīcas teritorijām). Embūtes novads tika iekļauts Kursas diecēzē kopā ar citām kuršu apdzīvotām zemēm starp Ventu un Nemunu. 1243. gadā to iekaroja Livonijas ordeņa bruņinieki, kas bija apmetušies Kuldīgas pilī. 1244. gadā lietuvieši nesekmīgi mēģināja iekarot Embūtes pilskalnu, bet cieta sakāvi. 1253. gada vienošanās par Kursas sadali paredzēja, ka Embūtes zeme piekrīt Kurzemes bīskapam.
1260. gadā, pēc Livonijas ordeņa sakāves Durbes kaujā, kurši atkal sacēlās. Ap 1265. gadu kuršu sacelšanās apspiešanai tika uzcelta Kurzemes bīskapa mūra pils 0,5 km uz dienvidiem no kuršu pilskalna.[4] Līdz 1538. gadam Embūtes draudzes novads (Amt Amboten) ietilpa Kursas bīskapijā.
1486. gadā pieminēts, ka Bakūzes muiža piederēja bīskapa vasalim Embūtes Tomam (Thomas von Amboten). 1537. gadā Embūti savā īpašumā ieguva Aizputes pilskungs Johans Heikings. 1548. gadā pieminēta Embūtes mācītājmuiža, bet 1553. gadā baznīca.
1560. gadā Dānijas karalis Frederiks II atpirka Kurzemes bīskapa tiesības uz Embūti par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Piltenes mantojuma kara laikā pie Embūtes pils notika izšķirošā kauja. 1585. gadā Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. 1617. gadā Embūte nokļuva autonomajā Piltenes apgabalā Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. 1684. gadā iesvētīta Embūtes mūra baznīca.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ JS Baltija/JS Latvija. Interaktīvā karšu sistēma. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta". Rīga.
- ↑ «Informācija par objektu: Embūte». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 19. augustā.
- ↑ E.Brastiņš, 1923
- ↑ Wartberge, 1863; Löwis of Menar, 1922