Pāriet uz saturu

Emsas stāvs

Vikipēdijas lapa

Emsas stāvs ir augšējā no trim vispārējās stratigrāfiskās shēmas apakšdevona vienībām. Nogulumi ir veidojušies Emsas laikmetā 407,6—393,3 miljonu gadu intervālā starp apakšdevona prāgas un vidusdevona eifela laikmetiem.


Periods (sistēma) Epoha (nodalījums) Laikmets (stāvs) Intervāls
Devona periods
(419,2 — 358,9 Ma)
Augšdevons
(382,7 — 358,9 Ma)
Famenas (372,2—358,9 Ma)
Frānas (382,7—372,2 Ma)
Vidusdevons
(393,3 — 382,7 Ma)
Živetas (387,7—382,7 Ma)
Eifela (393,3—387,7 Ma)
Apakšdevons
(419,2 — 393,3 Ma)
Emsas (407,6—393,3 Ma)
Prāgas (410,8—407,6 Ma)
Lohkovas (419,2—410,8 Ma)

Emsas stāvu 1900. gadā izdalījis beļģu teologs, stratigrāfs un paleontologs Anrī Dorlodots (Henry de Dorlodot), nosaucot to Emsas apdzīvotās vietas vārdā netālu no Koblecas pilsētas Vācijā (mūsdienās Bademsa Taunusa kalnu ziemeļrietumos), kur atradās stāva stratotipiskais griezums.

Emsas stāvā Centrāleiropas Bohēmijas reģionā un Altaja piekalnēs Krievijā dominē kaļķakmeņi, bet Austrālijā pārsvarā ir kaļķakmeņi, krami un tufi. Emsas stāvs bagātīgi pārstāvēts ir arī ASV ziemeļaustrumu daļā, kur ir Esopus slānekļi, Šohari smilšakmeņi un Onondagas kaļķakmeņi. 1995. gadā Starptautiskā stratigrāfijas komisija oficiāli apstiprināja globālo stratigrāfisko griezumu un stāva apakšējo robežu (GSSP) Zinzilbanas slāņu pamatnē, Kaškadarjas upes baseinā (Kitabas rezervāts), 170 km uz dienvidaustrumiem no Samarkandas, Uzbeksitānā. Apakšējo robežu nosaka konodonta Polygnathus kitabicus (= Polygnathus dehiscens) sugas pirmā parādīšanās. Stāva augšējo robežu nosaka konodonta Polygnathus costatus partitus sugas pirmā parādīšanās. Emsas stāvu sadala sešas konodontu zonas (zonu no zonas norobežo katras nākamās sugas pirmā parādīšanās):

Emsas stāvs Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas apakšdevona nogulumos konodonti netiek atrasti, tāpēc nogulumu stratigrāfijā tiek pielietoti Skotijas seno sarkano smilšakmeņu (Old Red Sandstone) reģionālie stāvi, kur slāņu savstarpējai korelācijai joprojām tiek izmantota ihtiofaunas zonalitāte. Attiecīgi Latvijā ir izdalīta ķemeru svīta, kas ietilpst brekonas reģionālajā stāvā un atbilst prāgas stāvam un emsas stāva apakšējai daļai.