Emīlija Gruzīte

Vikipēdijas lapa
Emīlija Gruzīte
Pilnais vārds Emīlija Upīte
Dzimis 1873. gada 7. septembrī
Virānes muiža, Valsts karogs: Krievijas Impērija Virānes pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1945. gada martā
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nozares glezniecība, žurnālistika

Emīlija Gruzīte (dzimusi 1873. gada 7. septembrī Madonas apriņķī Virānes muižā, mirusi 1945. gada martā Rīgā) bija viena no pirmajām latviešu gleznotājām — sievietēm[1], kas 20. gadsimta sākumā guvusi tik plašu sabiedrības ievērību, Neatkarīgo mākslinieku vienības māksliniece un žurnāliste.[2]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Emīlija Gruzīte dzimusi 1873. gada 7. septembrī Cēsu apriņķa Virānes muižā modernieka ģimenē. Glezniecību apguvusi pie zīmēšanas skolotājiem Virānes pagasta un draudzes skolā. Rīgā, iekļaujoties rakstnieku un žurnālistu vidē, pēc Rūdolfa Blaumaņa ieteikuma

kļuvusi par Vilhelma Purvīša audzēkni. Bijusi neatkarīgo mākslinieku vienības māksliniece. Bija precējusies ar žurnālistu Alfrēdu Gruzīti, laikraksta "Dienas lapa" līdzstrādnieku. Mirusi 1945. gada martā Rīgā.[3]

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gleznotāja bijusi reālisma piekritēja, gleznojusi galvenokārt ainavas.

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo savu darbu izstādi sarīkojusi 1903. gadā laikraksta "Dienas lapa" redakcijā, to recenzējuši Aspazija, Jānis Poruks. Nākamā izstāde noritējusi 1904. vai 1905. gadā. Personālizstādes notikušas 1907., 1909., 1912. gadā. Piedalījusies neatkarīgo mākslinieku vienības rīkotajās izstādēs.

Izmantotā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [http://www.studija.lv/?parent=809 www.studija.lv
  2. www.ltn.lv[novecojusi saite]
  3. Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 185. lpp.