Endotēlijs
Endotēlijs ir plāns slānis no plakanā epitēlija šūnām, kas izklāj asinsvadus un limfvadus. Šūnas, kas veido endotēliju, sauc par endoteliocītiem. Endoteliocīti izklāj visu asinsvadu sistēmu, sākot no sirds līdz pat mazākajiem kapilāriem. Šīm šūnām piemīt unikālas funkcijas, piemēram, šķidrumu filtrācija - nieru glomerulos, asinsvadu tonusa uzturēšana, hemostāze, neitrofilu piesaiste u.c. Endotēliju, kas izklāj iekšējo virsmu sirdij, sauc par endokardu.
Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Endoteliocīti ir izstieptas poligonālas šūnas ar robotām malām. Tas ir iegarenas un plānas šūnas, to gareniskā ass sakrīt ar asins plūsmas virzienu.[1] Endoteliocīti ir ļoti saplacināti, lai maksimāli atvieglotu gāzu difūziju un citu vielu transportu. To biezums visā virsmā nav vienmērīgs – kodola apvidū ir ap 2-3 mikrometri, bet perifērijā 0,2 mikrometri.
Caurlaidība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Starp endoteliocītiem ir blīvie kontakti jeb slēgjūgles, spraugjūgles (nexus) un desmosomas. Turklāt endoteliocīti nav vienveidīgi - dažādu orgānu kapilāros, artērijās un vēnās līdz ar to arī jūgles izvietojums ir specifisks vietai, kur atrodas kapilārs(endoteliocīti). Piemēram, centrālajā nervu sistēmā ir vajadzīgs novērst kaitīgo vielu nonākšanu smadzenēs, tāpēc tur ir īpaši necaurlaidīga hematoencefaliskā barjera, ko veido endoteliocīti kopā ar astrocītu pēdām un bazālo membrānu starp tiem. Tur endoteliocīti novērš paracelulāro transportu un visā perimetrā veido slēgjūgles – tie ir kapilāri ar nepārtraukto endotēliju.
Tur, kur ir vajadzīga atvieglota vielu plūsma, piemēram, sarkanajās kaulu smadzenēs un aknās, slēgjūgles neveido nepārtraukto slāni starp endoteliocītiem, tieši otrādi, ir vietas, kur nav slēgjūgļu un veidojas spraudziņas. Tā tas ir sinusveida kapilāros. Slēgjūgļu var būt arī mazākā skaitā, lai kapilāri nebūtu tik necaurlaidīgi. Slēgjūgles nodrošina cietu kontaktu starp šūnu virsmām. Tas izslēdz transportu caur šūnstarpu jeb tā saukto paracelulāro transportu, tādējādi atliek tikai transcelulārais transports caur šūnu. [2]
Funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Barjerfunkcija
- Asinsrece
- Iekaisums
- Angioģenēze
- Vazokonstrikcija jeb asinsvadu sašaurināšana, tādējādi attiecīgi arī asinsspiediena regulācija
- Bojāto orgānu atjaunošana
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Eskin, S.G.; Ives, C.L.; McIntire, L.V.; Navarro, L.T. "Response of cultured endothelial cells to steady flow". Microvascular Research 28 (1): 87–94. doi:10.1016/0026-2862(84)90031-1
- ↑ Aina Dālmane (2004). Histoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 319. lpp. ISBN 9984-770-42-7.