Engures luterāņu baznīca
| Engures evaņģēliski luteriskā baznīca | |
|---|---|
 Engures luterāņu baznīca 2015. gadā | |
  Engures luterāņu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Engure, Engures pagasts, Tukuma novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°09′35″N 23°13′49″E / 57.15982°N 23.23033°EKoordinātas: 57°09′35″N 23°13′49″E / 57.15982°N 23.23033°E |
| Piederība konfesijai | Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Arhitektūras apraksts | |
| Celtniecības beigas | 16. gadsimts |
| Oficiālais nosaukums: Engures luterāņu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 8754 |
| Vērtības grupa | Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Engures evaņģēliski luteriskā baznīca ir 16. gadsimta Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Tukuma novada Engures pagasta Engurē.
Tā ir viena no retajām koka baznīcām Kurzemē, un tā ir vienīgā Tukuma novadā, kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu. [1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmās baznīcas ēkas celtniecības gads nav zināms, taču 14. gadsimtā Kurzemes baznīcu reģistros ir minēts tās nosaukums. 1641. gadā tika uzcelta otra ēka, un 1677. gadā – trešā baznīcas ēka. Vētras dēļ 1720. gadā ēkai sagāza tornis. 1772. gadā tika uzcelta ceturtā, koka baznīca, taču jau pēc trīsdesmit gadiem tā nonāca sabrukuma stāvoklī, kas lika celt jaunu – piekto ēku, kura iesvētīta 1804. gadā. [1]
Baznīca ir ievērojama ar to, ka celtniecības laikā tā saglabāja koka konstrukciju, nesaskaroties ar nopostīšanu vai pārbūvi par mūra baznīcu. Celtniecība notika tādā laikā, kad darbību veicēja Engures, Mērsraga un Dzirciema draudzes mācītājs – Engures baznīcas skolas skolotājs Johans Pēters Brandts. [1]
Būvniecības un rekonstrukciju vēsturē baznīcas inventārā ir iekļauti trīs valsts nozīmes pieminekļi: 1713. gadā veidota oblāta kārba, kā arī divi 1730. gada svečturi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī altārim un kancelei (uzcelti 1835. gadā), kā arī ērģelēm, kuras 1853.–1854. gadā uzbūvēja Vācijā ieceļojušais ērģeļmeistars Kārlis Bitners. Pirmā pasaules kara laikā baznīca un ērģeles cieta būtiskus bojājumus, bet pēc tam notika to atjaunošana. Pēdējā pārbūves rezultātā ērģeles tika iesvētītas 1932. gada 6. janvārī. [1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Vitolds Mašnovskis. «Zudusī Latvija».