Enkaustika

Vikipēdijas lapa
Enkaustika. Viens no Faijūmas portretiem.

Enkaustika (no grieķu: ἐγκαυστική, enkaustikē — 'iededzināt') ir glezniecības tehnika, kurā kā krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku.[1]

Plašākā nozīmē par enkaustiku dēvē arī vaska glezniecību. Mūsdienās enkaustiku izmanto galvenokārt tikai restaurācijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau Senajā Ēģiptē, 14. gadsimtā pirms Kristus vasks kā krāsu saistviela aukstā veidā tika lietots tempļa fasāžu gleznojumos. Senajā Grieķijā, 5. gadsimtā pirms Kristus enkaustikas tehnika tika pilnveidota, klājot karstas krāsas jeb lietojot karsto paņēmienu, bet 4. gadsimtā pirms Kristus tehniku atkal vienkāršoja, atgriezdamies pie aukstā paņēmiena. Šajā tehnikā 1.—3. gadsimtā tika gleznoti slavenie Faijūmas portreti, kas 1887. gadā tika atrasti Faijūmas oāzē Ēģiptē.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Daina Blūma. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2005. 40—41. lpp. ISBN 9984-369-62-5.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]