Pāriet uz saturu

Erana

Vikipēdijas lapa
Erana
Isle of Arran
Eilean Arainn
Erana
Makrīmūra megalīti
Erana (Skotija)
Erana
Erana
Erana (Ziemeļēršīra)
Erana
Erana
Erana (Apvienotā Karaliste)
Erana
Erana
Ģeogrāfija
Erana
Izvietojums Fērtofklaids
Koordinātas 55°34′39″N 5°14′15″W / 55.57750°N 5.23750°W / 55.57750; -5.23750Koordinātas: 55°34′39″N 5°14′15″W / 55.57750°N 5.23750°W / 55.57750; -5.23750
Platība 432 km²
Garums 33 km
Platums 17 km
Augstākais kalns Gotfels
875 m
Administrācija
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Zeme Karogs: Skotija Skotija
Apgabals Ziemeļēršīra
Lielākais ciems Lamleša
Demogrāfija
Iedzīvotāji 4618 (2025[1])
Blīvums 10,7/km²
Pamatiedzīvotāji skoti
Erana Vikikrātuvē

Erana (angļu: Isle of Arran, skotu gēlu: Eilean Arainn) ir Apvienotajai Karalistei piederoša sala Īrijas jūras Fērtofklaida līcī, Skotijas septītā lielākā sala. Administratīvi ietilpst Ziemeļēršīras pašvaldības apgabalā, bet vēsturiski bijusi Bjūtšīras grāfistes daļa. Lielākās apdzīvotās vietas ir Lamlešas (1 100 iedzīvotāji) un Brodikas (890 iedzīvotāji) ciemi.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]
Salas augstākā virsotne Gotfels

Sala atrodas Skotijas rietumu piekrastē, Fērtofklaida līča lielākā sala. Lai arī kulturāli un fizioģeogrāfiski līdzīga pārējām Iekšējām Hebridu salām, no tām Eranu atdala Kintairas pussala. Bieži Eranu dēvē par "Skotiju miniatūrā" — salu augstieņu un zemieņu apgabalos sadala Hailendas lūzumzonas turpinājums un to apraksta kā "ģeologu paradīzi".

Sala 33 km gara un 17,4 km plata, izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā. No Kintairas pussalas rietumos to atdala 4,6 km platais Kilbrānanas šaurums, bet no Bjūtas salas ziemeļaustrumos — 9 km platais Bjūtas šaurums. Krasti mēreni izroboti, vietām krauji un klinšaini. Dienvidaustrumu piekrastē atrodas 2,6 km² lielā Holiailenda. Salas ziemeļdaļa kalnaina, augstākā virsotne ir Gotfels 875 m vjl. Dienviddaļa ir līdzenāka, bet daži pauguri paceļas virs 300 m.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Sala apdzīvota vismaz kopš neolīta, par ko liecina vairāki kērni un megalīti, tajā skaitā Makrīmūra akmens apļi. Ap 6. gadsimtu salu kolonizēji gēli no Īrijas. Vikingu ekspansijas laikā 9. gadsimtā sala kļuva par Norvēģijas kroņa īpašumu un 11. gadsimtā iekļāvās Salu Karalistē, kas 13. gadsimtā savukārt formāli iekļāvās Skotijas karalistē. 19. gadsimta "Hailendas tīrīšanas" laikā sala piedzīvoja ievērojamu depopulāciju, kā arī zaudēja gēlisko valodu un dzīvesveidu.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]