Ernests Eferts-Klusais

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ernests Eferts (Klusais))
Ernests Eferts
Ernests Eferts
Personīgā informācija
Dzimis 1889. gada 26. janvārī
Vānes pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1927. gada 16. jūlijā (38 gadi)
Himki, Maskavas apgabals, Padomju Savienība (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks
Valoda latviešu valoda
Žanri Proza
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Ernests Eferts (1889—1927), saukts arī Ernests Eferts-Klusais, bija latviešu rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1889. gada 26. janvārī Vānes pagasta „Buļļos” turīga muižas rentnieka Ernesta Efferta (1842—1906) 12 bērnu ģimenē. Mācījās pirmmācības skolā Tukumā (1899—1901), Tukuma proģimnāzijā, no 1905. gada Rīgas reālskolā. Studēja Rīgas Politehniskā institūta Lauksaimniecības fakultātē. Pēc studiju beigām Ernests Eferts 1914. gadā iestājās Latvijas Sociāldemokrātijā (LSD), strādāja par dabas zinību un vēstures skolotāju Alūksnes proģimnāzijā (1914—1915) un darbojās LSD Malienas organizācijā ar segvārdu Klusais. 1915. gadā viņu arestēja, pēc atbrīvošanas viņš turpināja darboties Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Maskavas organizācijā, 1916. gadā viņu no jauna arestēja un izsūtīja uz Turgajas apgabalu tagadējās Kazahstānas teritorijā.

Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas E. Eferts atgriezās Alūksnē, 1917. gada beigās vadīja Iskolata Pārtikas nodaļu. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas un vācu karaspēka okupācijas 1918. gadā devās uz Maskavu, kur bija Latvijas Nacionālo lietu komisariāta Kultūrizglītības nodaļas vadītājs. 1919. gada sākumā atgriezās Latvijā, bija LSPR Tautas izglītības komisāra vietnieks un Centrālās izpildkomitejas loceklis Rīgā, pēc tam Rēzeknē.

1920. gada sākumā kopā ar Sarkano armiju atkāpās no Latgales, bija izdevniecības „Spartaks” redaktors Pleskavā (1920—1922), vēlāk Maskavas Latviešu strādnieku fakultātes un pedagoģijas tehnikuma pedagogs (1922—1926), vienlaikus Rietumtautu Komunistiskās universitātes docētājs (1922—1927). Nodarbojās ar rakstniecību. Miris 1927. 16. jūlijā ar tuberkulozi Zaharjinas sanatorijā Himkos, Maskavas apgabalā, apbedīts Novodevičjes kapsētā, Maskavā.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Publicējies no 1917. gada, rakstīja par materiālistisko filozofiju, ateismu, darvinismu, LKP vēsturi, Latvijas ekonomiku.

  • "J. Jansons-Brauns" (1922),
  • „Nemieru sirotājs” (1923),
  • "Piezīmes par latviešu ideoloģijas vēsturi" (1, 1925),
  • „Pierobežas apriņķis” (1926).

1936. gadā izdevniecība "Prometejs" sāka izdot E. Eferta-Klusā Kopotus rakstus, bet represiju pret PSRS latviešiem dēļ iznāca tikai rakstu 1. sējums. Pēc Otrā pasaules kara Rīgā izdeva vairākas E. Eferta-Klusā darbu izlases (1947, 1971, 1978).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]