Ernests Gulbis (tenisists)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par tenisistu. Par politiķi skatīt rakstu Ernests Gulbis (politiķis).
Ernests Gulbis
Personas dati
Iesauka The Gull, Ernie
Sporta veids Teniss
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Dzīvesvieta Valsts karogs: Latvija Jūrmala, Latvija
Dzimšanas datums 1988. gada 30. augustā (35 gadi)
Dzimšanas vieta Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Augums 190 cm
Svars 77 kg
Profesionāļos kopš 2004
Beidza karjeru 2023
Spēlē ar labo roku, divrocīgs kreisais sitiens
Karjeras ieņēmumi 7 296 764 US$
Vienspēles
Karj. spēles (uzv./zaud.) 239–225
Karjeras tituli 6 ATP
Augstākā vieta
rangā 		10. (09.06.2014.)
Grand Slam vienspēļu rezultāti
Austrālijas atklātais čempionāts 3R (2020)
Francijas atklātais čempionāts SF (2014)
Vimbldonas čempionāts 4R (2018)
ASV atklātais čempionāts 4R (2007)
Lielākās sacensības
Olimpiskās spēles 1R (2008)
Dubultspēles
Karj. spēles (uzv./zaud.) 31–31
Karjeras tituli 2
Augstākā vieta
rangā 		130. (23.11.2009.)

Infokaste atjaunota 2017. gada 6. novembrī.

Ernests Gulbis (dzimis 1988. gada 30. augustā Rīgā) ir latviešu tenisists. Augstāko vietu ATP rangā (10.) viņš sasniedza 2014. gada jūnijā, kas ir augstākā vieta, kādu ATP rangā ieņēmuši Latvijas tenisisti. Pirmo uzvaru ATP turnīrā E. Gulbis izcīnīja 2010. gadā Delribīčā, finālā pārspējot Ivo Karloviču. Labākie sasniegumi Grand Slam turnīros ir pusfināls 2014. gada un ceturtdaļfināls 2008. gada Francijas atklātajā čempionātā. E. Gulbja pēdējais treneris bija Pjotrs Ņečajevs, iepriekš trenējies pie Kevina D'Arsī, Lerija Stefanki un Gintera Bresnika.

Kopš 2022. gada septembra E. Gulbis ir Latvijas Tenisa savienības prezidents. Lai gan oficiāli par karjeras noslēgšanu tenisists nav paziņojis, faktiski turnīros viņš vairs nepiedalās.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E. Gulbja tēvs Ainārs Gulbis ir uzņēmējs, AS "Sofware House Rīga" (SWH) un SIA "Garkalns" dibinātājs, bijušais basketbolists un PSRS basketbola izlases spēlētāja Alvila Gulbja dēls.[2] Savukārt tenisista māte Milena Gulbe ir aktrise, aktiera Ulda Pūcīša meita.[3] E. Gulbim ir brālis un trīs māsas — vecāka māsa Elīna, kas studē tiesību zinātni Lielbritānijā, jaunākas pusmāsas Laura un Monika, abas spēlē tenisu, un pusbrālis Kristaps, kurš arī agrāk nodarbojās ar tenisu, vēlāk mācījās skolā ASV. E. Gulbis runā latviešu, krievu, angļu un nedaudz vācu valodā. Viņam patīk spēlēt futbolu, basketbolu un hokeju.

E. Gulbis sācis spēlēt tenisu 5 gadu vecumā, kad vecmamma viņu aizveda uz tenisa kortu.

2009. gada aprīlī viņš noslēdza savu pirmo reklāmas līgumu ar sporta apģērbu ražotāju "Adidas".[4]

2017. gada novembrī E. Gulbis apprecējās ar Krievijas modeli Tamāru Kopalejšvili (pēc kāzām Tamāra Gulbis).[5]

Tenisa karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gulbis uzvar Potito Starači 2007. gada ASV atklātajā čempionātā

2006. gada oktobrī viņš ar speciālu ielūgumu piedalījās ATP turnīrā Sanktpēterburgā, kur pusfinālā zaudēja Mario Ančičam, tas uzskatāms par veiksmīgāko turnīru E. Gulbja karjerā līdz iekļūšanai ATP ranga pirmajā simtniekā.

2007. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E. Gulbis iekļuva 2007. gada Sidnejas ATP turnīra pamatsacensībās, taču izstājās pirmajā kārtā, zaudējot Markam Bagdatim no Kipras.

2007. gada maijā kā pirmais Latvijas tenisists E. Gulbis debitēja Grand Slam turnīra pamatsacensībās, Francijas atklātā čempionāta pirmajā kārtā apspēlējot 2004. gada pusfinālistu britu Timu Henmenu. Otrajā kārtā viņam pretī stājās spānis Alberts Montaņjess, kurš izrādījās spēcīgāks. 2007. gada jūnijā E. Gulbis piedalījās savā otrajā Grand Slam turnīrā Vimbldonas čempionātā. Pirmajā kārtā pret M. Bagdati E. Gulbis uzvarēja pirmo setu 6-3, bet nākamajos piedzīvoja zaudējumus un izstājās no turnīra.

ASV atklātajā čempionātā E. Gulbim izdevās pārspēt līdz tam spēcīgāko pretinieku pēc ranga, kad trešajā kārtā viņš pārliecinoši uzvarēja astoto pasaules raketi Tomiju Robredo. Nākamajā kārtā E. Gulbis zaudēja citam spānim Karlosam Moijam.

2008. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gadā E. Gulbis aizvadīja savu pirmo Austrālijas atklātā čempionāta turnīru. Pirmajā kārtā viņš zaudēja Maratam Safinam ar 0-6, 4-6, 6—7. Viņš piedalījās arī Francijas atklātajā čempionātā, kur, pārspējot Simonu Groilu, Džeimsu Bleiku, Nikolasu Lapenti un Mihaēlu Lordā nokļuva ceturtdaļfinālā, kur zaudēja ar trešo numuru izsētajam Novakam Džokovičam ar 5-7, 6(3)-7, 5—7. 2008. gada Vimbldonās turnīrā E. Gulbis tika līdz otrajai kārtai, kur četros setos zaudēja ar otro numuru izliktajam Rafaelam Nadalam, kurš vēlāk kļuva par Vimbldonas čempionu.[6]

E. Gulbis sasniedza Sinsinati ATP Masters turnīra ceturtdaļfinālu, bet Pekinas Olimpisko spēļu pirmajā kārtā divos setos atzina krieva Nikolaja Davidenko pārākumu.

2010. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada 28. februārī E. Gulbis izcīnīja karjeras pirmo ATP turnīru vienspēļu titulu. Delribīčas ATP World Tour 250 finālā Latvijas pirmā rakete ar rezultātu 6-2, 6—3 pieveica ar otro numuru izlikto Horvātijas tenisistu Ivo Karloviču. Par uzvaru turnīrā viņš nopelnīja 250 ranga punktus, 75 700 ASV dolāru lielu naudas prēmiju un Porsche automašīnu.[7][8]

2010. gada aprīlī E. Gulbis pirmo reizi karjerā uzvarēja pasaules pirmo raketi Rodžeru Federeru.[9]

2011. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada janvārī viņš aizvadīja spēli pret pasaules ranga līderi Rafaelu Nadalu. Dohas World Tour 250 turnīra ceturtdaļfinālā 6. janvārī viņš zaudēja ar 6-7(3), 3-6.[10] Vēlāk viņš startēja Sidnejas ATP turnīrā, kur iekļuva turnīra pusfinālā.[11] 2011. gada 17. janvārī publicētajā ATP rangā E. Gulbis sasniedza savu augstāko pozīciju — 23. vietu.[12] 2011. gada Austrālijas atklātajā čempionātā viņš zaudēja pirmajā kārtā vācietim Benjaminam Bekeram ar 6:7(5), 2:6, 4:6.[13] Februārī E. Gulbis pakāpās vēl augstāk ATP rangā, sasniedzot jaunu rekordu — 21. pozīciju.

2011. gada jūlijā viņš izcīnīja savu otro ATP titulu Farmers Classic turnīrā Losandželosā. Finālā latvietis uzvarēja Mārdiju Fišu ar 5:7, 6:4, 6:4.[14][15] Tas bija viņa otrais ATP sērijas turnīra fināls karjerā.[16][17] Pēc uzvaras turnīrā viņš ATP tūres rangā pakāpās no 84. uz 55. vietu.[18][19]

2012. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada sezona E. Gulbim bija kopumā neveiksmīga, tika gūtas vien nedaudzas uzvaras, no kurām būtiskākā bija uzvara smagā cīņā Vimbldonas turnīra pirmajā kārtā (7—6, 7—6, 7—6) pār čehu Tomāšu Berdihu, kas tobrīd ieņēma 7. vietu pasaules rangā. Gadu E. Gulbis noslēdza 136. vietā ATP rangā.[20]

2013. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada martā E. Gulbis guva trešo uzvaru ATP vienspēļu turnīros, otro reizi karjerā uzvarot Delribīčas turnīrā ASV. Uzvaru sēriju viņš turpināja ATP turnīrā Indianavelsā, kur 10. martā guva uzvaru pār Janko Tipsareviču (tobrīd pasaules 9. rakete). Septembrī E. Gulbis uzvarēja vēl vienā ATP turnīrā Sanktpēterburgā, finālā trijos setos uzvarot spāni Gilermo Garsiju-Lopesu. Pēc šī panākuma viņš atgriezās ATP ranga pirmajā trīsdesmitniekā.[21]

2014. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sezonas sākumā turnīrā Roterdamā E. Gulbim izdevās ceturtdaļfinālā uzvarēt Huanu Martinu del Potro, kurš tobrīd bija 4. vietā ATP rangā. Februārī E. Gulbis uzvarēja Marseļas ATP turnīrā, finālā ar 7—6, 6—4 pārspējot mājienieku Žo Vilfrīdu Congā (tobrīd pasaules 10. rakete), pirms tam pusfinālā uzveicot arī Rišāru Gaskē (tobrīd pasaules 9. rakete). Šī bija viņa piektā uzvara no piecām reizēm, kad E. Gulbis ir spēlējis šāda līmeņa turnīru finālos, un pēc tās viņš pacēlās uz līdz šim augstāko vietu ATP rangā — 18. Maija sākumā viņš sasniedza vēl augstāku pozīciju ATP rangā — 17. 2014. gada maijā uzvarēja Nicas ATP World Tour 250 sērijas turnīrā uz māla seguma.

Karjeras noslēgums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada septembrī E. Gulbis tika izraudzīts par Latvijas Tenisa savienības prezidentu (amatā nomainīja Juri Savicki), vēl turpinot, tomēr pamazām noslēdzot savu ilggadīgo spēlētāja karjeru.[22] E. Gulbis bija Latvijas labākais tenisists vairāk nekā 15 gadu garumā, līdz 2023. gada jūnijā, pēc vairāku mēnešu nespēlēšanas turnīros, atdeva Latvijas pirmās raketes godu Robertam Štrombaham.[23]

Statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Panākumi Grand Slam turnīros[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Panākumu tabulas leģenda
NH Attiecīgajā kalendārajā gadā
turnīrs nav noticis 		A Nepiedalījās turnīrā
LQ
Q# 		zaudēja kvalifikācijas kārtā
sasniegta kvalifikācijas kārta 		#R Sasniegta turnīra priekšsacīkšu kārta
(# vietā ir kārtas numurs; RR = grupu turnīrs)
QF Sasniegts ceturtdaļfināls SF Sasniegts pusfināls
F Sasniegts fināls W Uzvara turnīrā


Turnīrs 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
Austrālijas atklātais čempionāts A Q1 1R 2R 1R 1R 1R A 2R 1R 1R A A 1R 3R
Francijas atklātais čempionāts A 2R QF 2R 1R 1R 1R 2R SF 2R 4R 1R 2R 1R
Vimbldonas čempionāts A 1R 2R 2R A 1R 2R 3R 2R 1R 1R 3R 4R 1R
ASV atklātais čempionāts Q2 4R 2R 1R 1R 2R 2R 1R 2R 1R A 2R Q1 Q1

ATP turnīru fināli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienspēles
Rezultāts Nr. Datums Turnīrs Segums Pretinieks Rezultāts
Uzvara 1. 2010. gada 28. februāris Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Delribīča Cietais segums Valsts karogs: Horvātija Ivo Karlovičs 6—2, 6—3
Uzvara 2. 2011. gada 31. jūlijs Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Farmers Classic Cietais segums Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Mārdijs Fišs 5—7, 6—4, 6—4
Uzvara 3. 2013. gada 3. marts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Delribīča (2) Cietais segums Valsts karogs: Francija Eduārs Rožē-Vaselins 7—6(7—3), 6—3
Uzvara 4. 2013. gada 22. septembris Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburga Cietais segums Valsts karogs: Spānija Giljermo Garsija-Lopess 3—6, 6—4, 6—0
Uzvara 5. 2014. gada 23. februāris Valsts karogs: Francija Marseļa Cietais segums (i) Valsts karogs: Francija Žo Vilfrīds Conga 7—6(7—5), 6—4
Uzvara 6. 2014. gada 24. maijs Valsts karogs: Francija Nica Māla segums Valsts karogs: Argentīna Federiko Delboniss 6—1, 7—6(7—5)

Uzvaras pret Top 10 tenisistiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Uzvaras 0 0 0 1 2 1 2 1 1 3 5
# Pretinieks Rangs Turnīrs Segums K Rezultāts
2007
1. Valsts karogs: Spānija Tomijs Robredo 8 ASV atklātais čempionāts Cietais 3R 6—1, 6—3, 6—2
2008
2. Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džeimss Bleiks 8 Francijas atklātais čempionāts Māls 2R 7—6(7—2), 3—6, 7—5, 6—3
3. Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džeimss Bleiks 8 Sinsinati Masters, ASV Cietais 2R 6—4, 1—6, 6—3
2009
4. Valsts karogs: Serbija Novaks Džokovičs 3 Brisbenas International, Austrālija Cietais 1R 6—4, 6—4
2010
5. Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers 1 Romas Masters, Itālija Māls 2R 2—6, 6—1, 7—5
6. Valsts karogs: Krievija Mihails Južnijs 10 Parīzes Masters, Francija Cietais (i) 2R 6—4, 3—0 izst
2011
7. Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Mārdijs Fišs 9 Losandželosas Open, ASV Cietais F 5—7, 6—4, 6—4
2012
8. Valsts karogs: Čehija Tomāšs Berdihs 7 Vimbldonas čempionāts, Apvienotā Karaliste Zālājs 1R 7—6(7—5), 7—6(7—4), 7—6(7—4)
2013
9. Valsts karogs: Serbija Janko Tipsarevičs 9 Indianavelsas Masters, ASV Cietais 2R 6—2, 6—0
10. Valsts karogs: Francija Žo Vilfrīds Congā 8 Vimbldonas čempionāts, Apvienotā Karaliste Zālājs 2R 3—6, 6—3, 6—3, izst
11. Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Endijs Marijs 2 Kanādas Open, Kanāda Cietais 3R 6—4, 6—3
2014
12. Valsts karogs: Argentīna Huans Martins del Potro 4 Roterdamas Open, Nīderlande Cietais (i) QF 6—3, 6—4
13. Valsts karogs: Francija Rišārs Gaskē 9 Marseļas Open 13, Francija Cietais (i) SF 6—3, 6—2
14. Valsts karogs: Francija Žo Vilfrīds Congā 10 Marseļas Open 13, Francija Cietais (i) F 7—6(7—5), 6—4
15. Valsts karogs: Šveice Rodžers Federers 4 Francijas atklātais čempionāts Māls 4R 6—7(5—7), 7—6(7—3), 6—2, 4—6, 6—3
16. Valsts karogs: Čehija Tomāšs Berdihs 6 Francijas atklātais čempionāts Māls QF 6—3, 6—2, 6—4

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada septembrī, vēl turpinot aktīvas profesionāļa gaitas, ievēlēts par Latvijas Tenisa savienības prezidentu.[24]

Uzņēmējdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2016. gadam, pirms uzņēmums tika pārdots kazino ķēdei "Olympic Casino Latvia", E. Gulbim piederēja 5% kapitāldaļu, bet viņa tēvam Aināram Gulbim — 81% kapitāldaļu Kiprā reģistrētajā uzņēmumā 4SG Limited, kam savukārt piederēja Latvijas uzņēmums SIA "Garkalns", kas Latvijā izveidoja spēļu automātu zāļu ķēdi Vulkan ar 20 zālēm un 432 spēļu automātiem.[25][26][27]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Ernests Gulbis par sportu un mākslu | VEF PODKĀSTS #53. Atjaunināts: 2023-09-25
  2. ↑ Bonnie D. Ford. «Gulbis gobbles up Robredo in 91 minutes». ESPN, 2007. gada 3. septembrī. Skatīts: 2008. gada 8. jūlijā. (angliski)
  3. ↑ Nevaldāms kalkulatoriņš, Anda Burve-Rozīte, raksts SestDienā (15.06.2008), informācija iegūta 08.07.2008
  4. ↑ Ernests Gulbis — Adidas reklāmas seja (latviski)
  5. ↑ Tenisists Ernests Gulbis apprecējies ar krievu modeli Arhivēts 2017. gada 9. novembrī, Wayback Machine vietnē. kasjauns.lv
  6. ↑ «Nadals uzvar Gulbi Vimbldonas čempionātā». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 10. aprīlī.
  7. ↑ Gulbis izcīna karjeras pirmo ATP vienspēļu titulu, tvnet.lv, 28.02.2010.
  8. ↑ Jānis Cīrulis. «Gulbis triumfē Delrejbīčā un izcīna pirmo ATP vienspēļu titulu». sportacentrs.com, 2010. gada 28. februārī. Skatīts: 2010. gada 28. februārī.
  9. ↑ Gulbim lielākā uzvara karjerā — pārspēts Federers! (latviski)
  10. ↑ «Muļķīgas kļūdas Gulbim neļauj uzvarēt Nadalu». Sportacentrs.com. 2011-01-06. Skatīts: 2012-01-30.
  11. ↑ «Gulbja lidojums Sidnejā beidzies – finālā iekļūst Simons». Sportacentrs.com. 2011-01-14. Skatīts: 2012-01-30.
  12. ↑ «Gulbim karjeras rekords ATP rangā - 23. vieta, Dekmeijerei 13 vietu kāpums». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012-01-30.
  13. ↑ «Gulbja neveiksmes "Grand Slam" turpinās – Bekeram zaudēts trīs setos». Sportacentrs.com. 2011-01-18. Skatīts: 2012-01-30.
  14. ↑ «Gulbis izcīna Losandželosas ATP vienspēļu titulu». Sportacentrs.com. 2011-08-01. Skatīts: 2012-01-30.
  15. ↑ DELFI. «Gulbis triumfē Losandželosas turnīrā». Sports.delfi.lv. Skatīts: 2012-01-30.[novecojusi saite]
  16. ↑ DELFI. «Gulbis otro reizi karjerā iekļūst ATP sērijas turnīra finālā». Sports.delfi.lv. Skatīts: 2012-01-30.[novecojusi saite]
  17. ↑ «Vai Gulbim otrajā finālā būs otrais tituls?». Sportacentrs.com. 2011-07-31. Skatīts: 2012-01-30.
  18. ↑ «Gulbim ATP rangā kāpums uz 55.pozīciju». Sportacentrs.com. 2011-08-01. Skatīts: 2012-01-30.
  19. ↑ DELFI. «Gulbis pēc uzvaras Losandželosā ievērojami pakāpjas ATP rangā». Sports.delfi.lv. Skatīts: 2012-01-30.[novecojusi saite]
  20. ↑ Gulbis ATP rangā saglabā 136.pozīciju; Juškam neliels kāpums Diena.lv
  21. ↑ DELFI. «Gulbis pietuvojies savam ATP ranga rekordam». Delfi.lv, 2013-09-23. Skatīts: 2014-06-30.
  22. ↑ Uldis Strautmanis. «Ernests Gulbis: atnākot uz LTS, kase bija tukša». sports.delfi.lv (latviešu), 2023-01-10. Skatīts: 2023-06-14.
  23. ↑ Delfi. «Gulbis zaudējis Latvijas pirmās raketes godu». sports.delfi.lv (latviešu), 2023-06-12. Skatīts: 2023-06-14.
  24. ↑ «Gulbis ar krietnu balsu pārsvaru ievēlēts Latvijas Tenisa savienības prezidenta amatā». Sportacentrs.com (latviešu). 2022-09-16. Skatīts: 2022-09-16.
  25. ↑ BNS. «Inspekcija: par Latvijas azartspēļu tirgu turpina interesēties jauni dalībnieki». delfi.lv (latviešu), 2011-11-08. Skatīts: 2022-10-06.
  26. ↑ Konkurences Padome. «Par SIA “OLYMPIC CASINO LATVIA” un SIA “GARKALNS” apvienošanos», 2015.
  27. ↑ «Vulkan spēļu zāles mainīs nosaukumu uz Olympic Casino Latvia». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2022-10-06.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ernests Gulbis
Basketbols
Džudo
Kanoe airēšana
Vieninieki
Divnieki
Modernā pieccīņa
Vīrieši
Sievietes
Peldēšana
Riteņbraukšana
BMX
Šoseja
Svarcelšana
Šaušana
Teniss
Vieglatlētika
Vīrieši
Sievietes
Volejbols
Pludmales volejbols
Valsts karogs: Islande Islandes sastāvā
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ernests_Gulbis_(tenisists)&oldid=3922397"