Ernests Nagobads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ernests Nagobads (1929).

Ernests Nagobads (dzimis 1883. gada 7. jūnijā, miris 1949. gada 2. decembrī) bija latviešu skolotājs, Rīgas 2. ģimnāzijas direktors, Eslingenas latviešu ģimnāzijas direktors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1883. gada 7. jūnijā Litenes pagastā. Studēja tautsaimniecību Rīgas Politehniskā institūta Komercijas (Tirdzniecības) nodaļā un Pēterpils Neiroloģijas institūtā. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā atgriezās Latvijā, darbojās Valkas pilsētas valdē un Vidzemes zemes padomē. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā bija atbrīvotā Ziemeļlatvijas apgabala Valdes priekšsēdētājs, piedalījās Ziemeļlatvijas bruņoto spēku organizēšanā, tad pārcēlās uz Rīgu, strādāja dažādos amatos.[1]

Aprecējās ar Emmu Brūniņu, bērni — Aina Nagobads-Ābola (1920—2021), Visvaldis Georgs Nagobads (1921), Ilgvars Nagobads (1927—2003). 1930. gadā kļuva par Rīgas 2. ģimnāzijas direktoru. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bija Eslingenas latviešu ģimnāzijas direktors.

Miris 1949. gada 2. decembrī Eslingenā.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Frīdis Zālītis, Ernests Nagobads. Latvijas vēsture skolām un pašmācībai. Grāmatu Draugs, 1947. — 290 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]