Ernests Rolavs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ernests Rolavs
Ernests Rolavs
Personīgā informācija
Dzimis 1874. gada 14. augustā
Asītes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1907. gada 18. augustā (33 gadi)
Grobiņa, Kurzemes guberņa, (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Vecāki Kristaps Rolavs
Brāļi Andžus Rolavs

Ernests Rolavs (1874-1907) bija latviešu publicists un sabiedriskais darbinieks. Rakstīja nelegālos latviešu nacionālrevolucionāru izdevumos un ārzemju presē par brīvas, neatkarīgas Latvijas nepieciešamību.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis kā Ernests Ulrihs Rolavs 1874. gada 14. augustā Asītes pagasta Nodegu muižas "Mikās" zemnieka Kristapa Rolava ģimenē. Viņa tēvs no muižas nopirka "Ezergalu" mājas, bet tika no tām izdzīts, kad nevarēja laikā nomaksāt parādu. Mācījās pagasta skolā, tad Liepājas pilsētas skolā, bet 1895. gadā pabeidza Liepājas Nikolaja ģimnāziju. Uzsāka jurisprudences studijas Maskavas universitātē, bet jau 1896. gadā viņu apcietināja par revolucionārās literatūras pārvadāšanu no Liepājas ostas uz Maskavu. 1896.–1899. gadā viņš izcieta cietumsodu Jelgavas cietumā. 1899. gadā Rolavs emigrēja uz Londonu, vēlāk uz Cīrihi, lai turpinātu tieslietu studijas. Tomēr jau 1900. gadā viņš devās uz Austrumprūsijas ciemu Nimerzati (tagad Nemirseta Palangas dienvidu daļā) pie pašas Kurzemes guberņas robežas, kur ar kontrabandistu palīdzību nodarbojas ar nelegālās literatūras pārvešanu.[1]

1901. gada janvārī viņš pats ar grāmatām šķērsoja robežu, bet Rīgā tika arestēts un 1902. gadā izsūtīts uz Turuhanskas ciemu pie Jeņisejas. 1903. gadā viņš no nometinājuma vietas aizbēga uz Šveici, kur turpināja studijas un piedalījās Latviešu sociāldemokrātu savienības (LSS) dibināšanā. Ar savu partijas biedru palīdzību viņš nodibināja spēcīgu un efektīvu transporta tīklu, kuru izmantoja arī krievu Sociālistu revolucionāru partija un Kaukāza tautu revolucionārās partijas. 1905. gada revolūcijas laikā Rolavs atgriezās Latvijā, pēc tās sakāves 1906. gadā emigrēja uz Angliju, kur norobežojās no lieliniekiem.

1907. gadā viņš ieradās Odesā, lai kā eksterns kārtotu valsts eksāmenus tieslietās Novorosijas (Jaunkrievijas) universitātē, bet tika apcietināts. Vedot uz Liepāju, viņu pēc baronu Noldes, Ropa un Henkeļa rīkojuma piekāva un 1907. gada 18. augustā "bēgot" nošāva netālu no Grobiņas.

E. Rolava nāve satricināja un no jauna vienoja Latviešu sociāldemokrātu savienības biedrus. Tika kalti atriebības plāni, meklētas liecības par notikumiem uz Liepājas-Grobiņas ceļa 18. augusta rītā, savākti ziedojumi E. Rolava tēvam. Viņa brālis Andžus Rolavs un Emīls Skubiķis apkopoja E. Rolava dokumentus un sagatavoja izdošanai viņa darbu "Kā izcēlās Baltijas revolūcija". LSS bija zaudējusi savu vadītāju, bet ieguvusi varoni un mocekli.[2]

Ernesta Rolava brālēns bija Kanta tulkotājs Atis Rolavs.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]