Ersa (pavadonis)
Izskats
|
Ersa Kanādas-Francijas-Havaju teleskopa uzņemtajā attēlā | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i |
zinātnieku grupa Skota Šeparda vadībā |
| Atklāšanas datums | 2018. gads |
| Orbitālie parametri | |
| Lielā pusass (rādiuss) | 11,483000 milj. km [1] |
| Ekscentricitāte | 0,094[1] |
| Apriņķojuma periods | 252,0 d[1] |
| Slīpums | 30,61 °[1] |
| Riņķo ap | Jupiteru |
| Fiziskie parametri | |
| Dimensijas | ~3 km[1] |
| Redzamais spožums | 22,9 [1] |
| Absolūtais spožums | 15,9 [2] |
Ersa, arī Jupiters LXXI ir neliels Jupitera pavadonis. To 2018. gadā atklāja zinātnieku komanda Skota Šeparda (Scott S. Sheppard) vadībā Cerro Tololo observatorijā, Čīlē.[2] Pēc atklāšanas pavadonim tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2018 J 1.
2018. gada 25. septembrī Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra pastāvīgo nosaukumu Jupiters LXXI.[3]
2019. gada 19. augustā Starptautiskā Astronomijas savienība pavadoni nodēvēja par Ersu.[4] Ersa ir tēls grieķu mitoloģijā, rasas dieviete, Selēnes un Zeva meita.[5] Mitoloģijā šī dieviete ir pazīstama arī ar vārdu Herse. Šajā vārdā nosaukts cits Jupitera pavadonis – Herse.
Ersa ir neliels pavadonis, diametrs tikai apmēram 3 km. Tas pieder Himalijas grupai.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 4 5 6 Jupiter moons
- 1 2 MPEC 2018-O18 : S/2018 J 1
- ↑ M.P.C. 111804
- ↑ «Public Contest Successfully Finds Names For Jupiter’s New Moons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 31. decembrī. Skatīts: 2023. gada 31. decembrī.
- ↑ «Jovian System». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 30. decembrī. Skatīts: 2023. gada 30. decembrī.
| Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||