Erzurumas ejālets

Erzurumas ejālets (turku: Eyalet-i Erẓurum) bija Osmaņu impērijas province mūsdienu Turcijas austrumos, kas pastāvēja no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta beigām. Tā bija svarīga militāra un administratīva vienība pierobežā ar Persiju.

Vēsture

Erzurumas ejāleta teritorija līdz 11. gadsimtam atradās Bagratīdu Armēnijas, tad to iekaroja turki seldžuki un tā kļuva par Rumas sultanāta austrumu daļu. 1514. gadā Osmaņu sultāns Selims I Kaldiranas kaujā sakāva persiešu armiju un ieņēma Erzurumu. 1533. gadā Erzrumas sandžaku pārveidoja par beilerbejātu, 1590. gadā par ejāletu. 1622. gadā Erzurumas ejaleta pārvaldnieks Abaza Paša sacēlās pret janičāru kundzību. 1628. gadā Abaza Pašu sakāva un sagūstīja lielvezīrs Hosrova Paša.

Turku-persiešu kara laikā no 1730. līdz 1735. gadam Erzurumas ejāletu okupēja persiešu armija Nadiršaha vadībā. 1821. gadā persiešu virspavēlnieks Abass Mirza ieņēma ejāletu. Pēc 1823. gada Erzurumas miera līguma to atguva Osmaņu impērija. 1847. gadā noteica Erzurumas ejāleta jaunās robežas.

Krievu-turku kara laikā (1828–1829) Ivans Paškevičs Erzurumas līdzenumā sagrāva Osmaņu karaspēku un ieņēma Erzurumas cietoksni. Saskaņā ar 1829. gada Adrianopoles miera līgumu Erzurumu atdeva Osmaņu impērijai, un pieci tūkstoši armēņu ģimeņu pārcēlās uz Krievijas impēriju.

1867. gadā Erzurumas ejāletu pārveidoja par Erzurumas vilājetu.