Esperantija

Valstis, kurās pastāv vietējās esperanto asociācijas (2015)

Esperantija jeb esperantīda (esperanto: Esperantujo) ir starptautiskā kopiena, kas apvieno cilvēkus, kuri lieto esperanto valodu saziņai un kultūras apmaiņai. Tā ietver esperantistu organizācijas, pasākumus, literatūru, tiešsaistes un reālās dzīves tīklus.

Turklāt Esperantujo ietver arī bagātīgu literāro un māksliniecisko mantojumu, kas ietver oriģināldarbus un tulkojumus esperanto valodā.

Vēsture

Lai gan vairākas valsts vienības dažādos laikos ir izteikušas vēlmi lietot esperanto kā oficiālo valodu (Moresneta un Rozas Salas republika), neviena no šīm teritorijām nav tikusi saukta par Esperantiju.

Vārdu Esperantio savos dokumentos lieto starptautiskā organizācija Esperanta Civito, kas pretendē uz “starptautisko tiesību subjekta” statusu un kurai ir dažas valstiskuma pazīmes (konstitūcija, partijas, parlaments). Esperanta Civito aktivitātes kulmināciju sasniedza 2001.—2003. gadā. 2007. gadā rakstnieku un dzejnieku grupa paziņoja par Esperanto republikas izveidi, kas ir humoristiska parodija Esperanta Civito. Šī "republika" pastāvēja galvenokārt interneta vidē un piedāvāja satīrisku skatījumu uz esperantistu politiskajām ambīcijām.

Esperanto kā dzimtā valoda

Cilvēki, kuriem esperanto ir dzimtā valoda, tiek saukti par denaskuloj (no esperanto denaska — “iedzimts, no dzimšanas”). Šie indivīdi uzauga divvalodīgā vai daudzvalodīgā vidē, kur esperanto bija viena no valodām, ko viņi apguva no vecākiem vai ģimenes. Parasti denaskuloj piedzimst ģimenēs, kurās vecākiem vai vienam no vecākiem esperanto ir svarīga daļa no identitātes un saziņas ar starptautisku kopienu. Nereti šie bērni apgūst esperanto kopā ar vienu vai vairākām citām valodām, kas ir vietējās valodas ģimenē vai sabiedrībā. Daži pazīstami cilvēki, kuriem esperanto ir dzimtā valoda (denaskuloj):

• Daniels Bovē (1907—1992) — itāļu farmakologs un Nobela prēmijas laureāts (1957) par antihistamīnu izpēti.
• Klods Pirons (1931—2008) — šveiciešu psihologs, tulkotājs un rakstnieks, kurš rakstīja gan zinātniskus darbus, gan populārus stāstus esperanto valodā.
• Karlo Minnaja (1940) — itāļu valodnieks un esperanto literatūras pētnieks.
• Rina Chelly — franču aktrise, kas bērnībā apguva esperanto kā vienu no savām valodām.
• Petrs Črdle (dz. 1951) — čehu izdevējs un esperanto aktīvists.
• Amri Vandels (1954) — izraēliešu astrofiziķis un esperanto kultūras aktīvists.
• Kims Henriksens (1960) — dāņu mūziķis un esperantists, kurš aktīvi iesaistās esperanto mūzikas un kultūras dzīvē.