Esperantists jeb esperantiste ir cilvēks, kas lieto starptautisko palīgvalodu esperanto vai aktīvi atbalsta tās izplatīšanu un lietojumu. Šis jēdziens attiecas gan uz valodas pratējiem, kuri izmanto esperanto saziņā, gan uz tiem, kuri iesaistās tās popularizēšanā, kultūras un izglītības iniciatīvās vai plašākā starptautiskajā kustībā. Termins ir cieši saistīts ar pašu esperanto kā valodu, ko 1887. gadā izveidoja Ludviks Zamenhofs, un tas tiek lietots gan valodniecībā, gan sociokulturālā nozīmē. Tas var apzīmēt dažādu līmeņu lietotājus — no iesācējiem līdz pieredzējušiem runātājiem, rakstniekiem, tulkotājiem un organizāciju dalībniekiem, kā arī cilvēkus, kuri identificējas ar ideju par neitrālu starptautisku saziņu un kultūru dialogu.
Vēsturiski termina nozīme tika precizēta esperanto kustības ietvaros. 1905. gada Bulonjas deklarācijā par esperantistu tika definēta jebkura persona, kas zina un lieto šo valodu, neatkarīgi no tās lietošanas mērķiem. Leksikogrāfiskajos skaidrojumos jēdziens var ietvert arī cilvēkus, kuri īpaši aktīvi vai aizrautīgi atbalsta esperanto izplatību kā starptautisku valodu. Esperantistu kopiena ir cieši saistīta ar valodas attīstību un uzturēšanu — tā veido literatūru, periodiku, organizē starptautiskus pasākumus un uztur globālu komunikācijas tīklu. Tādējādi “esperantists” apzīmē ne tikai valodas lietotāju, bet arī dalībnieku plašākā kultūras un idejiskā kustībā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Esperantists.
